Valsts darba inspekcijas (VDI) 2026. gada operatīvā nelaimes gadījumu statistika liecina, ka kritieni no augstuma ir viens no smagu nelaimes gadījumu cēloņiem. Šādi nelaimes gadījumi nereti rada smagas un ilgstošas sekas nodarbinātā veselībai, tādēļ, veicot darbu augstumā, īpaša uzmanība jāpievērš gan darba organizēšanai, gan piemērota aprīkojuma izvēlei un aizsardzībai pret kritienu.
Svarīgi atcerēties – bīstams var būt arī kritiens no šķietami neliela augstuma. Traumas smagumu nosaka ne tikai augstums, no kura cilvēks krīt, bet arī piezemēšanās veids un virsma, kā arī apkārt esošās konstrukcijas, darba aprīkojums un citi priekšmeti. Tāpēc nevajadzētu paļauties uz domu, ka „te jau nav augstu” un nekas nopietns nevar notikt.
Nav „par zemu”, lai nokristu bīstami!
Kas ir darbs augstumā?
Par darbu augstumā uzskata darbu vietā, kas atrodas vismaz 1,5 metru augstumā no zemes vai citas drošas virsmas, ja pastāv risks nokrist. Tas var būt darbs uz sastatnēm, kāpnēm, jumtiem, platformām, pacēlājos un citās paaugstinātās darba vietās.
Vienlaikus normatīvajos aktos noteiktā 1,5 metru robeža nedrīkst radīt maldīgu drošības sajūtu. Arī kritiens no mazāka augstuma noteiktos apstākļos var izraisīt nopietnas traumas. Tādēļ darba vides riski jāvērtē atbilstoši konkrētajai darba vietai un veicamajam uzdevumam.
Drošība sākas pirms darba uzsākšanas
Darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajiem drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Tas nozīmē, ka pirms darba augstumā uzsākšanas jānovērtē darba vides riski un jāizvēlas tāda darba metode un aprīkojums, kas risku novērš vai pēc iespējas samazina.
Darba devējam jānodrošina arī darbinieku apmācība un instruēšana, lai nodarbinātie zinātu ne tikai darba aizsardzības prasības, bet arī prastu tās praktiski ievērot. Īpaši būtiski tas ir situācijās, kad tiek izmantotas sastatnes, pacēlāji, kāpnes vai pretkritiena sistēmas.
Aizsardzībai pret kritieniem priekšroka dodama kolektīvajiem darba aizsardzības līdzekļiem. Savukārt gadījumos, kad risks nav pietiekami novēršams ar kolektīvajiem aizsardzības pasākumiem, jānodrošina atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi pret kritienu.
Darba devējam jāpārliecinās arī par to, ka izmantotais aprīkojums ir drošs, stabils, pārbaudīts un piemērots konkrētajam darbam.
Darbiniek – pirms kāp augšā, pārbaudi!
Arī nodarbinātajam ir būtiska loma savas un kolēģu drošības nodrošināšanā. Pirms darba sākšanas ir jāpārliecinās, vai darba vieta ir droša un vai kāpnes, sastatnes, platforma, pacēlājs vai cits izmantotais aprīkojums ir stabils un nebojāts.
Ja darbam nepieciešami individuālie aizsardzības līdzekļi, tie ir jālieto atbilstoši paredzētajam mērķim. Īpaša uzmanība jāpievērš pretkritiena sistēmas pareizai lietošanai un drošai nostiprināšanai. Pat kvalitatīvs aizsardzības līdzeklis nepasargās nodarbināto, ja tas būs izmantots nepareizi vai nebūs droši nostiprināts.
Pirms darba jāpadomā arī par instrumentiem un materiāliem – vai tie nevar nokrist un apdraudēt cilvēkus, kuri atrodas zem darba vietas.
Kāpnes jāizmanto pareizi
Kāpnes ir ierasts darba aprīkojums, un tieši tādēļ reizēm to radītais risks tiek novērtēts par zemu. Kāpnes jānovieto uz stabila un nekustīga pamata un jāizmanto atbilstoši to paredzētajam lietošanas veidam.
Nedrīkst izmantot bojātas kāpnes. Tāpat augstuma iegūšanai nav pieļaujams izmantot kastes, mucas vai citus šādam mērķim neparedzētus priekšmetus.
Pirms darba sākšanas jāizvērtē, vai kāpnes vispār ir piemērotākais risinājums konkrētā darba veikšanai. Ja darbu iespējams veikt drošāk, izmantojot citu aprīkojumu, priekšroka dodama drošākajam risinājumam.
Sastatnes un pacēlāji – tikai droši
Sastatnēm jābūt pareizi samontētām, stabilām un nostiprinātām. Tām jābūt aprīkotām ar nepieciešamajiem aizsargnožogojumiem un jānodrošina droša piekļuve darba vietai.
Izmantojot pacēlājus un citu darba aprīkojumu, jāievēro ražotāja noteiktās prasības, maksimālā celtspēja, kā arī vēja un citi lietošanas ierobežojumi. Nodarbinātajiem jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi, ja tie konkrētajā situācijā ir nepieciešami.
Darbs jāorganizē arī tā, lai ārkārtas situācijā būtu iespējams palīdzēt vai evakuēt darbinieku. Drošības pasākumiem jābūt pārdomātiem pirms darba sākšanas, nevis tikai pēc tam, kad nelaimes gadījums jau ir noticis.
No augstuma krīt ne tikai cilvēki
Strādājot augstumā, jādomā ne tikai par paša nodarbinātā drošību. No augstuma var nokrist instrumenti, materiāli un citi priekšmeti, apdraudot cilvēkus zem darba vietas.
Tāpēc instrumenti un materiāli jānodrošina pret nokrišanu, priekšmetus nedrīkst atstāt vietās, no kurām tie var nokrist, bet nepieciešamības gadījumā zem darba vietas jānorobežo bīstamā zona.
Darba drošība ir arī rūpes par kolēģi, kurš atrodas vairākus metrus zemāk.
Ja nav droši – nestrādā!
Ja nodarbinātais konstatē, ka darba apstākļi rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai un veselībai, par apdraudējumu ir jāziņo darba vadītājam un atbilstoši situācijai darbs nav jāuzsāk vai tas jāpārtrauc.
Neuzsāc darbu, ja nav nodrošināta nepieciešamā aizsardzība pret kritienu. Pārtrauc darbu, ja aprīkojums ir bojāts vai nedrošs. Ziņo darba vadītājam, ja redzi apdraudējumu.
VDI aicina darba devējus un nodarbinātos neuztvert darba aizsardzības prasības kā formalitāti. Dažas minūtes, kas veltītas darba vides riska novērtēšanai, aprīkojuma pārbaudei un droša darba organizēšanai, var novērst nelaimes gadījumu.
Kritiens ilgst sekundes. Sekas var palikt uz mūžu.
Strādā augstumā droši!
