Darbinieku un darba devēju rīcība agrīnās brīdināšanas paziņojumu par gaisa telpas apdraudējumu gadījumā
Šobrīd normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzību, nav noteikts skaidrs un nepārprotams darbinieku un darba devēju rīcības regulējums gadījumos, ja ir saņemts agrīnās brīdināšanas paziņojums (šūnu apraide) par gaisa telpas apdraudējumu (turpmāk – šūnu apraides paziņojums). Vienlaikus jāuzsver, ka spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas ietverts Darba likumā un Darba aizsardzības likumā, iespējams piemērot arī situācijā, kas saistīta ar šūnu apraides paziņojumiem, ciktāl tas attiecināms uz konkrēto situāciju.
Ja šūnu apraides paziņojums tiek saņemts ārpus darbiniekam noteiktā darba laika, bet atbilstoši saņemtā šūnu apraides paziņojumā sniegtajām norādēm darbiniekam objektīvi ir liegta iespēja noteiktajā darba laikā ierasties darbā un veikt darbu, tādā gadījumā vēršama uzmanība, ka Darba likuma 147. pantā ir regulēts īslaicīgas prombūtnes institūts. Lai gan šis regulējums pamatā ir vērsts uz individuālu situāciju regulēšanu, nav izslēgta tā piemērošana arī situācijā, kas attiecas uz iespējami lielāku personu loku.
Darba likuma 147. panta otrajā daļā noteikts, ka darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Šajā pantā ietvertā ģenerālklauzula varētu tieši attiekties arī uz gadījumiem, kad izplatīti šūnu apraides paziņojumi, jo īpaši, ja darbiniekam, saņemot paziņojumu, kurā ietvertas skaidras norādes rīcībai, nav iespējas nokļūt darbā.
Par īslaicīgu prombūtni darbiniekam nekavējoties jāpaziņo darba devējam. Turklāt šajā gadījumā Darba likums paredz, ka īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam.
Tādējādi, situācijā, ja persona ir saņēmusi šūnu apraides paziņojumu, kurā ietvertas skaidras norādes rīcībai, darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks ierodas darbā, ignorējot valsts drošības iestāžu sniegtos norādījumus iedzīvotājiem un pakļaujot personālu fiziskam riskam.
Darba likuma 147. pants ietverts likuma 34. nodaļā “Pārtraukumi” un minētajā pantā nav izvirzīts darba devēja pienākums par īslaicīgās prombūtnes laiku saglabāt darba samaksu. Arī tiesību literatūrā norādīts, ka Darba likuma 147. pantā minētie gadījumi tiešu garantiju saņemt atlīdzību nedod, taču par to var un vajag vienoties darba devējam un darbiniekam (skat. Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. Mācību grāmata. – Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2011. – 207.lpp.).
Līdz ar minēto, ja darbinieka prombūtne saistāma ar kādu no Darba likuma 147. pantā noteiktajiem gadījumiem, tad, lai gan tā vērtējama kā darba laika ietvaros attaisnojošu iemeslu dēļ neveikts darbs, likumā nav noteikts darba devēja pienākums par šo laiku nodrošināt darba samaksas izmaksu. Tomēr tas neierobežo darba devēju, uzlabojot darbinieku tiesisko stāvokli, iekšējā kārtībā noteikt, ka darbiniekam par īslaicīgu prombūtni darba samaksa tiek saglabāta.
Attaisnoti kavētais darba laiks ietekmē nostrādājamo nolīgtā darba laika stundu skaitu, proti, šāds prombūtnes laiks šo skaitu samazina. Tādejādi pēc vispārīga principa attaisnoti kavētais darba laiks, t.sk. īslaicīgas prombūtnes gadījumā, darbiniekam nav jānostrādā citā laikā.
Vienlaikus, ja tas iespējams atbilstoši darba veikšanas īpatnībām un darba organizācijai, Darba likums neliedz darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienoties par darba laika pārcelšanu, t. i., puses var vienoties par darba laika sākuma un beigu izmaiņām.
Tāpat, ja tas iespējams atbilstoši darba organizācijai, turpmākās rīcības modeļi var būt saistīti, piemēram, ar attālināta darba veikšanas risinājumu, elastīga darba laika noteikumu ieviešanu.
Gadījumā, ja šūnu apraides paziņojums tiek saņemts darba laikā, darbiniekam atrodoties darba vietā, atbilstoši Darba aizsardzības likuma 11. pantam darba devējam jānodrošina, lai nopietnu un tiešu briesmu gadījumā nodarbinātie spētu pārtraukt darbu un atstāt apdraudēto vietu. Savukārt Darba aizsardzības likuma 18. pants dod nodarbinātajam tiesības atteikties no darba veikšanas, ja darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādi. Šādos gadījums nav pieļaujama nelabvēlīgu seku radīšana, izņemot rupju neuzmanību vai gadījumus, ja nodarbinātie rīkojušies ar ļaunu nolūku. Potenciāli gaisa apdraudējumi darba izpildes laikā varētu būt saistīti ar šādu tiesību izmantošanu.
Līdz ar to situācijā, ja ir saņemts šūnu apraides paziņojums, kurā ietvertas skaidras norādes rīcībai, darba devējam būtu jāveic atbilstoši darba aizsardzības pasākumi, lai pasargātu nodarbinātos no iespējamā apdraudējuma, par ko ir paziņots šūnu apraidē. Proti, arī šādā situācijā darba devējam nav tiesības prasīt, lai darbinieks veic darbu, ignorējot valsts drošības iestāžu sniegtos norādījumus iedzīvotājiem un pakļaujot personālu fiziskam riskam.
Darba likuma 74. panta pirmajā daļā ir ietverts gadījumu uzskaitījums (kas nav izsmeļošs), kad darba devējam ir pienākums izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Lai gan pantā nav ietverta tieša norāde uz darba neveikšanu, ja tas saistīts ar kāda apdraudējuma iestāšanos, kas liedz iespēju veikt darbu, šā panta noteikumu piemērošana teorētiski varētu būt iespējama arī šādās situācijās, jo īpaši, ja tas izriet no citos likumos noteikta regulējuma.
Tādejādi par laiku, ko darbinieks pavadījis darba vietā, bet kura laikā saskaņā ar šūnu apraides paziņojumā sniegtajām norādēm darbiniekam objektīvi ir bijusi liegta iespēja veikt darbu, darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, t. i, darba samaksu, ja darbiniekam noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja noteikta akorda alga.
Apkopojot minēto, gaisa telpas apdraudējumam ietekmējot darba izpildi, darbiniekam atrodoties darba vietā vai ierobežojot iespēju nokļūt darba vietā, darba devēja un darbinieka tiesības un pienākumi izriet no iepriekš minētā regulējuma. Jānorāda, ka šādās situācijās būtiskākais ir informācija apmaiņa un risinājumu rašana, kas ir atbilstošāks noteiktā situācijā.
Jebkurā gadījumā ievērojams, ka situācijā, kad darbinieks tiesiskā veidā izmanto savas tiesības, darba devējs nevar radīt viņam nelabvēlīgas sekas. Darba likuma 9. pantā paredzēts aizliegums sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.
Lai mazinātu iespējamu strīdu risku, darba devējam iekšējā normatīvajā aktā ieteicams noteikt kārtību par rīcību, kas saistīta ar šūnu apraides paziņojumiem, piemēram, kādā veidā un kuram ir jāpaziņo par darbinieka prombūtni, kā darbiniekam rīkoties, saņemot šūnu apraides paziņojumu darba vietā u.tml.
Vienlaikus informējam, ka Krīzes vadības centrs sadarbībā ar dienestiem un nozaru ministrijām izstrādāja “Rīcības vadlīnijas agrīnās brīdināšanas paziņojuma (šūnu apraides) laikā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai”, kurās sniegtas vispārīgas rekomendācijas par rīcību gaisa telpas apdraudējuma gadījumā. Rekomendācijas ir paredzētas institūciju vadītājiem un nodarbinātajiem kā atbalsts iekšējo algoritmu izstrādei.
Vadlīnijas pieejamas: https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/izstradatas-ricibas-vadlinijas-institucijam-sunu-apraides-gadijuma. Turpat pieejama arī rīcības matrica gaisa telpas apdraudējuma gadījumā