Lai palīdzētu darbiniekiem un darba devējiem labāk orientēties šajos jautājumos, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi infografiku par darba devēja uzteikuma ierobežojumiem un darbinieku priekšrocībām turpināt darba attiecības.
Pirms uzteikuma jānoskaidro, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs
Pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs ilgāk nekā sešus mēnešus, Darba likumā noteiktajos gadījumos darba līgumu nedrīkst uzteikt bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Vienlaikus likumā ir noteikti arī izņēmumi, kuros šāda piekrišana nav nepieciešama. Likumi
Arodbiedrībai par savu lēmumu darba devējs jāinformē ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas. Ja arodbiedrība šajā termiņā savu lēmumu nepaziņo, uzskatāms, ka tā darba devēja uzteikumam piekrīt. Likumi
Ja arodbiedrība uzteikumam nepiekrīt, darba devējs viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Savukārt, ja arodbiedrība piekrīt uzteikumam, darba devējs darba līgumu var uzteikt ne vēlāk kā viena mēneša laikā no piekrišanas saņemšanas dienas. Likumi
Īpaša aizsardzība grūtniecības un pēcdzemdību periodā
Darba likums paredz īpašu aizsardzību grūtniecēm. Darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam. Ja sieviete baro bērnu ar krūti, aizsardzība ir spēkā visā bērna barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Likumi
Tomēr šis aizliegums nav absolūts. Tas neattiecas uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā paredzētajiem gadījumiem. Tie cita starpā saistīti ar būtisku darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu, prettiesisku rīcību, rīcību pretēji labiem tikumiem, atrašanos darbā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, rupju darba aizsardzības noteikumu pārkāpumu, kā arī darba devēja – juridiskās personas vai personālsabiedrības – likvidāciju. Likumi
Uzteikuma ierobežojumi darbnespējas un citas attaisnotas prombūtnes laikā
Darba devējam parasti nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks atrodas atvaļinājumā vai neveic darbu cita attaisnojoša iemesla dēļ. Arī šajā gadījumā Darba likums paredz konkrētus izņēmumus. Likumi
Viens no tiem ir ilgstoša darbnespēja. Darba devējam var rasties tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā periodā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja tās iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība. Likumi
Ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, likums paredz papildu aizsardzību – šajā gadījumā darba līgumu ilgstošas darbnespējas dēļ aizliegts uzteikt līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai. Likumi
Kas notiek, ja tiek samazināts darbinieku skaits?
Darbinieku skaita samazināšana ir viens no Darba likumā paredzētajiem darba devēja uzteikuma pamatiem. Tā ir situācija, kad uzteikuma iemesli nav saistīti ar konkrētā darbinieka uzvedību vai spējām, bet gan ar neatliekamiem saimnieciskiem, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem vai līdzīga rakstura pasākumiem uzņēmumā. Likumi
Tomēr darbinieku skaita samazināšana nenozīmē, ka darba devējs var brīvi izvēlēties, ar kuru darbinieku pārtraukt darba attiecības. Darba likuma 108. pants nosaka, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Likumi
Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, jāņem vērā likumā noteiktās papildu priekšrocības. Tās paredzētas, piemēram, darbiniekiem, kuri pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši ilgāku laiku, cietuši nelaimes gadījumā darbā vai saslimuši ar arodslimību, audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam vai bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, kā arī vairākām citām Darba likumā noteiktām darbinieku grupām. Likumi
Priekšrocības noteiktas arī darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie, kuru ģimenes locekļiem nav pastāvīga ienākuma, personām ar invaliditāti, darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem, darbiniekiem, kuri, nepārtraucot darbu, izglītības iestādē apgūst profesiju, kā arī personām, kurām piešķirts politiski represētās personas statuss. Likumi
Būtiski atcerēties – neviena no šīm papildu priekšrocībām nav prioritāra salīdzinājumā ar pārējām. Vispirms vērtējami darbinieku darba rezultāti un kvalifikācija, un tikai tad, ja tie būtiski neatšķiras, piemērojamas Darba likuma 108. pantā noteiktās priekšrocības. Likumi
Uzteikumam jābūt pamatotam
Darba devēja uzteikums nevar būt tikai formāls paziņojums par darba attiecību izbeigšanu. Uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Likumi
Tādēļ gan darbiniekam, gan darba devējam ir svarīgi zināt ne tikai to, kādos gadījumos darba tiesiskās attiecības iespējams izbeigt, bet arī to, kādi ierobežojumi, termiņi un aizsardzības mehānismi konkrētajā situācijā jāievēro.
Valsts darba inspekcija aicina iepazīties ar sagatavoto infografiku un neskaidrību gadījumā konsultēties ar Valsts darba inspekciju. Zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem palīdz laikus novērst domstarpības un veidot tiesiskas darba attiecības.