Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 330 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu:
– no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri,
un
– no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju.
Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu.
Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts, – ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 143. panta sesto daļu, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas. Līdz ar to Darba likumā noteiktais darba dienu pārcelšanas tiesiskais regulējums paredz atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem.
Darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tādā veidā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.
Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk. Kopējais darba dienu skaits kalendāra mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.
Darbinieka tiesību apjoms vērtējams kalendāra mēneša, nevis atsevišķas darba nedēļas ilguma ietvarā. Par to liecina Darba likuma 133. panta ceturtā daļa, 136. panta astotā daļa un 143. panta sestā daļa, strikti nosakot atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem. Vispārīgā gadījumā darbiniekam katra kalendāra mēneša ietvaros ir tiesība nostrādāt attiecīgā mēneša normālā darba laika darba dienu daudzumu, kas viņam arī tiek garantēta situācijā, kad kādā no kalendāra gada mēnešiem tiek noteiktas pārceltās darba dienas. Nosakot pārceltās darba dienas, attiecīgā kalendāra mēneša ietvaros nemainās darbiniekam plānoto normālā darba laika darba dienu vai atpūtas dienu kopskaits, – pārcelto darba dienu rezultātā, darba diena samainās vietām ar atpūtas dienu:
- pārcelta darba diena no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri, tādējādi 2026. gada 2. janvāris iegūst brīvdienas statusu, bet 2026. gada 17. janvāris darba dienas statusu;
- pārcelta darba diena no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju, tādējādi 2026. gada 22. jūnijs iegūst brīvdienas statusu, bet 2026. gada 27. jūnijs darba dienas statusu. Ņemot vērā to, ka 2026. gada 22. jūnijā darba laiks ir saīsināms, jo tā ir pirmssvētku diena, tad arī 2026. gada 27. jūnijā darba laiks atbilstoši ir saīsināms.
Ņemot vērā, ka normatīvajā regulējumā nav ietverts detalizēts regulējums visām tiesiskajām situācijām, kas var rasties saistībā ar darba dienu pārcelšanu, zemāk sniedzam informāciju par iespējamo situāciju risinājumiem.
Ja darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kas noteikta par brīvdienu, līdz dienai kad jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena (piemēram, laikā starp 2. un 17. janvāri) – darbiniekam jāierodas darbā.
Ja darbinieks vai darba devējs ir uzteicis darbu un darba tiesisko attiecību pēdējā diena ir pārceltā darba diena (piemēram, 17. janvāris) – tad darbiniekam jāierodas darbā un jāveic nolīgtais darbs.
Ja darbiniekam bija darbnespēja dienā, kas noteikta par brīvdienu, tad, ja darbnespēja ir noslēgusies, pārceltajā darba dienā viņam ir jāierodas darbā. Savukārt, ja darbiniekam ir pārejoša darbnespēja dienā, kas noteikta par darba dienu, tad piemērojami vispārīgie noteikumi par darbnespējas lapu apmaksu.
Darba dienu pārcelšana var ietekmēt arī atvaļinājumu izmantošanu. Šādā gadījumā jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek īstenota, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem, proti, darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Tātad, ja darbiniekam noteiktajā brīvdienā bija atvaļinājuma diena, tad pārceltajā darba dienā darbiniekam nav jāstrādā.