Trešdiena, 2017. gada 18. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Darba samaksa

Ja darba devējs mani sūta uz apmācībām manā brīvdienā, vai es par šo apmācības dienu varu saņemt atalgojumu divkāršā apmērā vai papildus apmaksātu brīvdienu? Vai darba devējam ar darbinieku ir jāvienojas par kompensācijas veidu?

Ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu tiek nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, mācībās pavadītais laiks tiek ieskaitīts viņa darba laikā.

Ja darbinieks tiek iesaistīts darbā nedēļas atpūtas laikā, saskaņā ar Darba likumu iespējami šādi kompensācijas mehānismi:

  1. Saskaņā ar Darba likuma 143.panta ceturto daļu darbinieku ar darba devēja rakstisku rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošu atpūtu tādā veidā, lai darbiniekam, kuram nolīgts normālais darba laiks un piecu dienu darba nedēļa, jebkurā 14 dienu laikā būtu piešķirti ne mazāk kā divi Darba likuma 143.panta pirmajā daļā noteiktie nedēļas atpūtas periodi. Šādā gadījumā tiek apmaksāta atpūtas diena, kurā darbiniekam jāpiedalās apmācībās, bet neapmaksātu atpūtas dienu piešķir, piemēram, pirmdien;

  2. Ja darba devējam nav iespējams nodrošināt darbiniekam atpūtu citā nedēļas dienā, tad konkrētajā mēnesī veidosies virsstundas. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojas rakstveidā.

Tātad, ja puses vienojas par virsstundu darba veikšanu, tad diena, kurā darbinieks piedalās apmācībās, tiek apmaksāta saskaņā ar Darba līguma noteikumiem. Saskaņā ar Darba likuma 68.panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu par virsstundām, kuras konkrētajā mēnesī būs izveidojušās. Tomēr puses var vienoties, ka par virsstundu darbu darbinieks saņems citu apmaksātu atpūtas laiku, kā to nosaka Darba likuma 136.panta devītā daļa: vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Par nostrādātajām virsstundām darbinieks var izmantot apmaksātu atpūtas laiku termiņos, kas noteikti Darba likuma 136.panta desmitajā daļā.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Strādāju darbu, ko veicu divatā ar savu kolēģi. Kolēģe gatavojas iet grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bet pēc tam izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Manas darba vietas vadība vēlas, lai es veicu divu cilvēku darbu bez papildus samaksas. Vadībai  liekas, ka darbu var veikt viens darbinieks, lai gan manu darbu jau vismaz 10 gadus veikuši 2 cilvēki. Darba apjoms nav samazinājies! Vai vadībai  ir uz to tiesības?

Darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 51.panta pirmo daļu ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam un kurus viņš ir uzņēmies saskaņā ar noslēgtā darba līguma noteikumiem.


Par papildu darba pildīšanu, piemēram, lai aizvietotu bērna kopšanas atvaļinājumā esošu darbinieku, darba devējam ir jāvienojas darbinieku. Darba likuma 65.pants nosaka, ka darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Darba likums neprecizē atbilstošās piemaksas apmēru, tās apmērs nosakāms, pusēm vienojoties.


Darba devējs nav tiesīgs vienpersoniski grozīt noslēgtā darba līguma noteikumus un uzlikt par pienākumu pildīt promesošā darbinieka darbu, kā arī vienpersoniski noteikt piemaksas apmēru par papildu darba veikšanu.  


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

 

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Vai personai, kas ir nodarbināta pie viena darba devēja, var būt vienlaikus noteiktas divas darba samaksas sistēmas, t.i., par pamatdarbu noteikta laika algas sistēma, bet par citu – papilddarbu, noteikta akorda algas sistēma? Vai vienā līgumā var paredzēt abas algu samaksas sistēmas?

Atbilstoši Darba likuma 62.panta pirmajai daļai laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu uzņēmumā darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Darbinieka darba algas sistēma tiek atspoguļota darba līgumā, kas attiecīgi nevar būt pretrunā vai nelabvēlīgāka salīdzinājumā ar normatīvajos aktos un darba koplīgumā noteikto.

Gadījumā, ja darbinieks vienojas ar darba devēju par papildu darba veikšanu, darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 65.panta pirmo daļu ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu. Piemaksas apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

Darba devējs un darba ņēmējs var brīvi vienoties par piemērojamo darba algas sistēmu, tostarp arī par laika un akorda algas sistēmu vienlaicīgu piemērošanu, īpaši gadījumos, kad darba ņēmēja pienākumos ietilps gan tāda darba veikšana, kas paredz darba devēja noteiktu darba normu izpildīšanu un kurā būtiskākais ir paveiktā darba daudzums, gan arī tāda darba veikšanu, kurā būtiskākais ir faktiski nostrādātais laiks. Darba līgumā būtu nepieciešams pēc iespējas precīzāk vienoties par konkrētiem darba pienākumiem, uz kuriem attieksies katra no piemērojamajām darba algas sistēmām un šo darba pienākumu veikšanas kārtību.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba

Kādu darba algu es nopelnīšu par veikto darbu svētku dienās, konkrēti no 16.04.2017 plkst. 8.00 līdz 17.04.2017 plkst. 8.00 Strādāju saskaņā ar slīdošo darba grafiku, man ir noteikta darba alga kā stundas tarifa likme 5,00 euro stundā.

Aprēķinot darba algu par darbu svētku dienās no 16.04.2017 plkst. 8.00 līdz 17.04.2017 plkst. 8.00 , darba devējam konkrētajā gadījumā ir jāievēro šādas Darba likuma normas:

1) jāapmaksā faktiski nostrādātais darba laiks saskaņā ar noslēgtā darba līguma noteikumiem:

5 euro x 24 stundas = 120 euro

2) jāaprēķina piemaksa par darbu svētku dienā saskaņā ar Darba likuma 68.panta pirmo daļu:

5 euro x 24 stundas = 120 euro

3) jāaprēķina piemaksa par nakts darbu saskaņā ar Darba likuma 67.panta pirmo daļu:

2,50 euro x 8 stundas= 20 euro

Darbiniekam kopā par nostrādāto laiku pienākas 260 euro.

 


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba

Uzņēmums, kur strādāju pēc jaunā gada slēdzas uz rekonstrukciju. Ir skaidrs, ka būs darbinieku atlaišana! Vai man pienāksies kāda kompensācija, jo vadība noteikti gribēs iestāstīt, ka man nekas nepienākas!

Darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesiskais pamatojums, saskaņā ar kuru darbiniekam ir tiesības saņem atlaišanas pabalstu, kā arī atlaišanas pabalsta apmērs norādīts Darba likuma 112.pantā.

Piemēram, atlaišanas pabalstu darbiniekam ir tiesības saņemt, ja darba devējs uzsaka darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu – sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Citos gadījumos, piemēram, ja darba attiecības tiek izbeigtas saskaņā ar pušu vienošanos vai pēc darbinieka uzteikuma, darba devējam nav pienākuma izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

Ja, izbeidzot darba attiecības, darbinieks nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu izmaksājama neatkarīgi no darba tiesisko attiecību izbeigšanas tiesiskā pamatojuma.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

 

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

 

Vai dodoties ārzemju komandējumā, kurā nosūta darba devējs, piešķirot komandējuma naudu, ir nepieciešams atgriezt darba devējam čekus un biļetes, un atlikušo neiztērēto naudu?

Saskaņā ar Darba likuma 76.panta pirmās daļas pirmo punktu darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kas ir saistīti ar komandējumu vai darba braucienu.

 

Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” nosaka komandējumu dienas naudu normas, viesnīcas izdevumu normas un kārtību kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar darbinieku nosūtīšanu komandējumā vai darba braucienā. Minētie noteikumi nosaka tos komandējuma izdevumu veidus, kuri darbiniekam atlīdzināmi tikai tādā gadījumā, ja par tiem ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti, piemēram, par ceļa (transporta izdevumiem), izdevumiem par viesnīcu, izdevumiem par bagāžas pārvadāšanu u.tml. (skat. minēto noteikumu 8.punktu). Savukārt par dienas naudas, kas darbiniekam tiek izmaksāta, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem), izmantošanu izdevumus apliecinošos dokumentus darba devējam nav jāiesniedz. Komandējuma dienas naudas normas komandējumiem uz ārvalstīm ir noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi 1.pielikumā.


Gadījumā, ja darbiniekam pirms komandējuma ir izsniegts avanss komandējuma izdevumu atlīdzināšanai, bet darbinieks neiesniedz izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus, darbiniekam ir pienākums atmaksāt izsniegto avansa summas daļu, par kuru nav iesniegti izdevumus apliecinoši dokumenti. Saskaņā ar Darba likuma 78.panta pirmās daļas 2.punktu darba devējam ir tiesības dot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts darbiniekam sakarā ar komandējumu vai darba braucienu divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas.


Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-