Publicēts: 04.01.2023.

Izmaiņas veiktas 15.12.2025.

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība noteikta Darba likuma 75. pantā

Vidējā izpeļņa aprēķināma no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām un prēmijām un darbinieka nostrādāto dienu, stundu skaita. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, samaksu par atvaļinājuma laiku, atlīdzību Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos. Tādejādi vidējās izpeļņas aprēķina pamatā ir darbinieka reāli nostrādātais laiks (stundas, dienas) pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā un par šo laiku saņemtā darba samaksa.

Lai aprēķinātu darbinieka vidējo izpeļņu, sākotnēji ir nepieciešams noteikt darba samaksas periodu vidējās izpeļņas aprēķināšanai. Darba samaksas perioda noteikšanai būtiski ir noteikt pienākuma aprēķināt vidējo izpeļņu rašanās brīdi un visus situācijas faktiskos apstākļus, lai piemērotu atbilstošo Darba likuma 75. panta normu darba samaksas perioda noteikšanai.

  • Vispārējā gadījumā atbilstoši Darba likuma 75. panta pirmajai daļai vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Pēdējo sešu kalendāra mēnešu noteikšanai noteicošais ir tas, vai var uzskatīt, ka attiecīgais kalendāra mēnesis ir vai nav beidzies.

Piemēram, ja pienākums aprēķināt darbiniekam vidējo izpeļņu ir radies 19.12.2025., tad tā kā 2025. gada decembris aprēķina tiesību rašanās brīdī kā kalendāra mēnesis nav noslēdzies, nav pamata to ieskaitīt Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteikto pēdējo sešu kalendāra mēnešu skaitā. Tādejādi šādā gadījumā pēdējie seši kalendāra mēneši, kas izmantojami, aprēķinot darbinieka vidējo izpeļņu, ir 2025. gada jūnijs, jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris.

Ja pienākums aprēķināt darbiniekam vidējo izpeļņu ir radies 19.12.2025. un darbinieks no 11.08.2025. līdz 18.12 2025. ir bijis darbnespējā, pēdējie seši kalendāra mēneši, kas izmantojami, aprēķinot darbinieka vidējo izpeļņu, ir 2025. gada jūnijs, jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris, turklāt, neatkarīgi no tā, ka darbinieks pēdējo sešu kalendāra mēnešu periodā ir nostrādājis tikai daļu no šī laika. Kā minēts iepriekš, aprēķinot vidējo izpeļņu, jāņem vērā pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā darbinieka reāli nostrādātais laiks (stundas, dienas) un saņemtā darba samaksa. Proti, šādā situācijā nav pamata, aprēķinot vidējo izpeļņu, atkāpties no vispārīgās kārtības.

Ja pienākums aprēķināt darbiniekam vidējo izpeļņu ir radies 31.12.2025., tad tā kā 2025. gada decembris aprēķina tiesību rašanās brīdī kā kalendārais mēnesis darba tiesisko attiecību ietvaros faktiski ir uzskatāms par beigušos, Valsts darba inspekcijas ieskatā ir pamats to ieskaitīt Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteikto pēdējo sešu kalendāra mēnešu skaitā. Tādejādi šādā gadījumā pēdējie seši kalendāra mēneši, kas izmantojami, aprēķinot darbinieka vidējo izpeļņu, ir 2025. gada jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris, decembris.

  • Ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā nav strādājis nevienu dienu un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējā izpeļņa atbilstoši Darba likuma 75. panta otrās daļas pirmajam teikumam aprēķināma par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma.

Piemēram, ja pienākums aprēķināt darbiniekam vidējo izpeļņu ir radies 11.12.2025. un darbinieks no 14.03.2025. līdz 11.12.2025. ir atradies prombūtnē, seši kalendāra mēneši pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma, kas izmantojami, aprēķinot darbinieka vidējo izpeļņu, ir 2024. gada septembris, oktobris, novembris, decembris, 2025. gada janvāris, februāris.

  • Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu atbilstoši Darba likuma 75. panta otrās daļas otrajam teikumam aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis.

Piemēram, ja 11.12.2025. darba devējam ir radies pienākums aprēķināt vidējo izpeļņu darbiniekam, kurš darba attiecības uzsācis 21.02.2025. un kurš periodā no 14.03.2025. līdz 11.12.2025. ir atradies prombūtnē, vidējā izpeļņa ir rēķināma no darba samaksas par periodu no 21.02.2025. līdz 13.03.2025.

! Ja vidējo izpeļņu rēķina par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma un aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā (Darba likuma 75. panta otrās daļas trešais teikums).

! Aprēķinātā vidējās izpeļņas par darbu normālā darba laika ietvaros nodrošināšana spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā noteikta arī Ministru kabineta 24.11.2015. noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 8. punktā, paredzot, ja darbiniekiem aprēķinātā vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laika ietvaros ir mazāka par šo noteikumu 2. punktā minēto minimālo mēneša darba algu, vidējās izpeļņas summu nosaka, palielinot aprēķināto summu par starpību starp šo noteikumu 2. punktā minēto minimālo mēneša darba algu un aprēķināto vidējo izpeļņu. Ņemams vērā, ka arī par nepilnu darba laiku nodrošināma proporcionālā minimālā darba alga, tādejādi arī uz nepilna kalendāra mēneša situācijām ir nepieciešams pārliecināties, vai aprēķinātā vidējā izpeļņa uz attiecīgo nepilnā mēneša periodu nodrošina proporcionālās minimālās mēneša darba algas apmēru.

  • Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu atbilstoši Darba likuma 75. panta sestajai daļai aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu.

Piemēram, ja 11.12.2025. darba devējam ir radies pienākums aprēķināt vidējo izpeļņu darbiniekam, kurš darba attiecības uzsācis 27.10.2025., vidējā izpeļņa ir rēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par periodu 27.10.2025.-10.12.2025.

  • Arī gadījumā, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes, dienas vai stundas vidējo izpeļņu atbilstoši Darba likuma 75. panta sestajai daļai aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu.

Piemēram, ja 11.12.2025. darba devējam ir radies pienākums aprēķināt vidējo izpeļņu darbiniekam, kurš periodā no 14.09.2024. līdz 13.11.2025. ir atradies prombūtnē (t.i. 14 mēnešus ilgā prombūtnē), vidējā izpeļņa ir rēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par periodu no 14.11.2025. līdz 10.12.2025.

Lai aprēķinātu dienas vidējo izpeļņu darbiniekam normālā darba laika vai summētā darba laika organizācijas gadījumā ir piemērojama atšķirīga dienas vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība (Darba likuma 75. panta ceturtā daļa).

Ja darbiniekam nav nolīgta summētā darba laika organizācija, tad dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.

Ja darbiniekam nolīgta summētā darba laika organizācija, tad dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Tādejādi, ja darbiniekam nolīgta summētā darba laika organizācija, vispirms aprēķina stundas vidējo izpeļņu un vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā.

Vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Tātad, aprēķinot dienas vidējo izpeļņu summētā darba laika organizācijas gadījumā, būtiski ņemt vērā darbiniekam nolīgtās darba nedēļas ilgumu jeb nolīgtajai darba nedēļai atbilstošo kalendāra darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (izņemot attaisnotu prombūtni, proti, aprēķinā netiek ietvertas prombūtnes kalendāra darba dienas).

Piemēram, darbiniekam, kam nolīgta piecu dienu darba nedēļa, sešos kalendāra mēnešos no 2025. gada jūlija līdz decembrim ir 127 kalendāra darba dienas (2025. gada jūlijs – 23 darba dienas, augusts – 21 darba diena, septembris – 22 darba dienas, oktobris – 23 darba dienas, novembris – 19 darba dienas, decembris – 19 darba dienas). Ja šādam darbiniekam minētajā sešu mēnešu periodā būs bijusi kāda attaisnota prombūtne, piemēram, darbnespēja, atvaļinājums, tad kalendāra darba dienu kopskaitā neskaita prombūtnes perioda kalendāra darba dienas.

Identisks princips par kalendāra darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos piemērojams arī darbiniekam, kuram nolīgts nepilns darba laiks, ievērojot noteikumus par darbiniekam nolīgto darba dienu skaitu nedēļā.

Ar iegūto vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā jāreizina stundas vidējā izpeļņa, lai aprēķinātu dienas vidējo izpeļņu.

Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu (Darba likuma 75. panta piektā daļa).

Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši (Darba likuma 75.panta trešā daļa).

Tātad, lai aprēķinātu mēneša vidējo izpeļņu, vispirms ir jāaprēķina dienas vidējā izpeļņa un tad tā ir jāreizina ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos mēnešos.

Savukārt mēneša vidējais darba dienu skaits tiek iegūts, saskaitot darba dienas (nevis reāli nostrādātās dienas) pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši. Proti, aprēķina rašanās brīdī tiek izmantotas visas pēdējos sešos kalendāra mēnešos ietilpstošās darba dienas, kurās darbiniekam atbilstoši nolīgtajam darba laikam būtu bijis jāstrādā. Līdz ar to, ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks ar piecu dienu darba nedēļu, tad, nosakot mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, tiek saskaitītas normālā darba laika darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šī kopsummu dalīta ar seši. Piemēram, darbiniekam, kam nolīgta piecu dienu darba nedēļa, sešos kalendāra mēnešos no 2025. gada jūlija līdz decembrim ir 127 kalendāra darba dienas (2025. gada jūlijs – 23 darba dienas, augusts – 21 darba diena, septembris – 22 darba dienas, oktobris – 23 darba dienas, novembris – 19 darba dienas, decembris – 19 darba dienas). Izdalot 127 ar seši tiek iegūts vidējo darba dienu skaits pēdējos sešos kalendāra mēnešos – 21,16 darba dienas. Identisks kalendāra darba dienu skaita pēdējos sešos kalendāra mēnešos aprēķināšanas princips piemērojams arī darbiniekam, kuram nolīgts nepilns darba laiks, ievērojot noteikumus par darbiniekam nolīgto darba dienu skaitu nedēļā.

! Būtiski nejaukt regulējumu, kas atbilstoši Darba likuma 75. panta pirmās, otrās un sestās daļas noteikumiem piemērojams, nosakot darba samaksas periodu vidējās izpeļņas aprēķināšanai, ar panta trešās daļas noteikumiem, kas piemērojami mēneša vidējās izpeļņas aprēķināšanai. Proti, mēneša vidējais darba dienu skaits pēdējos sešos mēnešos tiek noteikts no aprēķina brīža.

Ar iegūto vidējo darba dienu skaitu jāreizina dienas vidējā izpeļņa, lai aprēķinātu mēneša vidējo izpeļņu.