Jaunumi

Šogad dalību konkursā ir pieteikušas 31 komanda no 22 vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Pirmajā kārtā piedalīsies septiņas komandas no piecām Rīgas profesionālajām izglītības iestādēm - divas komandas no Rīgas Celtniecības koledžas, divas komandas no Rīgas Valsts tehnikuma, komanda no Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Rīgas Tehniskās koledžas un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Darbinieka zināšanas un prasmes ir viņa nozīmīgākais kapitāls, un tas attiecas ne tikai uz profesiju, bet arī uz darba tiesībām un darba aizsardzību. Šo jomu un arodbiedrību tiesību pārzināšana noteikti ietekmē arī profesionālo izaugsmi un karjeru. Tādēļ LBAS organizētais konkurss PROFS ir lieliska iespēja topošajiem darbiniekiem izvērtēt savas zināšanas, kas noderēs, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū.”

Konkursa pirmās kārta norisināsies: Rīgas Valsts tehnikumā - 19. oktobrī, reģionālie pusfināli notiks Valmieras tehnikumā - 26. oktobrī, Liepājas Valsts tehnikumā - 1. novembrī, Rīgas Valsts tehnikumā (Zemgales, Pierīgas komandas) - 2. novembrī, Daugavpils tehnikumā -7. novembrī. Konkursa fināls notiks Rīgā decembra sākumā.

Konkursa gaitā notiks viktorīna par darba tiesību, darba aizsardzības un sociālā dialoga tēmām, komandas risinātas dažās situācijas saistībā ar darba vides un tiesiskajām attiecībām, prezentēs savus iesūtītos mājas darbus, ko izvērtēs konkursa žūrija aizsardzības konsultanta Mārtiņa Pužula, LBAS darba tiesību konsultanta Kaspara Rācenāja, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājas, galvenās Valsts inspektores Evitas Leonovas-Bērziņas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvju sastāvā.

Konkursu atbalsta Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošā studija un SIA „Daiļrade EKSPO”.

Vairāk informācijas: Sanita Birkenfelde, Tālr. 29383038, profs@lbas.lv 

Informāciju sagatavoja: Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos Evita Hatilova.

Nelaimes gadījumu skaita ziņā transporta nozare ieņem trešo vietu starp visām nozarēm, turklāt pēdējo trīs gadu laikā minētā nozare ir līdere bojā gājušo skaita ziņā. 2015. un 2016.gadā transporta nozares uzņēmumos notikuši 274 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem 45 bija ar smagām traumām un 15 gadījumos cilvēki gājuši bojā. Šajā nozarē būtisks letālo gadījumu cēlonis ir nodarbināto pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās sirds un asinsvadu sistēmas slimību dēļ, kuras izraisa mazkustīgs darbs, neveselīgs uzturs, stress, smēķēšana, kā arī liekais svars. Savukārt smagi nelaimes gadījumi galvenokārt notiek, savainojoties ar darba aprīkojumu un neievērojot darba aizsardzības instrukciju prasības.
Transporta nozarē ir konstatēts arī liels arodslimnieku skaits - pēc VDI rīcībā esošās informācijas, 2016.gadā reģistrēti 177 pirmreizēji arodslimnieki. Biežāk konstatētās arodslimības ir karpālā kanāla sindroms, kā arī muguras slimības, kuras lielā mērā izraisa piespiedu darba pozas, smagumu pārvietošana, fiziskās pārslodzes u.c.
„Atrast jaunus darbiniekus kļūst arvien grūtāk, savukārt droša, normatīvajiem aktiem atbilstoša un veselību veicinoša darba vide ir viens no priekšnoteikumiem, kas ļauj noturēt darbiniekus un piesaistīt jaunus. Lai palīdzētu darba devējiem uzlabot darba vidi savos uzņēmumos, VDI pastiprinātu uzmanību veltīs darbinieku apmācībai un darba aprīkojuma drošībai. Aicinām darba devējus arī pašiem izvērtēt un pārliecināties, vai darbinieku veselība tiek regulāri pārbaudīta un tiek īstenoti nepieciešamie darba aizsardzības un veselības veicināšanas pasākumi,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.
VDI aicina darba devējus un darbiniekus rūpēties un izturēties atbildīgi pret savu veselību, veicot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus vēl pirms VDI pārbaudes. Tāpat VDI informē, ka mājas lapā www.vdi.gov.lv, Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs darba devējiem un darbiniekiem labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

Valsts darba inspekcija aicina pateikt paldies par labiem klientu servisa darbiniekiem, kuri ir bijuši atsaucīgi un ir palīdzējuši vairot izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, piemēram, ir palīdzējuši atrisināt konfliktus ar darba devēju, atrisināt problēmas darba tiesību jomā.

Pateikt paldies ir iespējams, aizpildot anketu tīmekļvietnē http://mazaksslogs.gov.lv/slogs/sakums/ un mobilajā lietotnē “Futbols” no 14. septembra līdz 12. novembrim.

Laba servisa kustība ir iniciatīva, kuru Valsts kanceleja aizsāka 2015. gadā, lai uzlabotu valsts pārvaldes iestāžu darbu un attīstītu uz klientu orientētu kultūru. Līdz ar šo kustību tika iedibināta arī “Klientu apkalpošanas goda balva”. Katru gadu to pasniedz trīs visatzinīgāk novērtētajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kas tiek noskaidroti iedzīvotāju balsojumā.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.
Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 11. septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 23 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 28 nodarbinātie. Vēl 120 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 118).

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 15.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 25 nodarbinātie. Vēl 103 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 107).

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 15.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 25 nodarbinātie. Vēl 103 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 107).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 58, remontatslēdznieks, veica telfera remontu, kura laikā telfera konstrukcija - platforma kopā ar darbinieku nokrita un cietušais guva smagas traumas; 

·         vīrietis, 43, mikrouzņēmuma īpašnieks, veicot darbus jaunbūvē, nokrita no 3 m augsta pirmā stāva pārseguma un guva smagas traumas;

·         vīrietis,61, bruģētājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 53, pašizgāzēja vadītājs, veda izrakto grunti pa karjerā uzbērto pagaidu ceļu. Braucot atpakaļgaitā ar iekrauto kravu, transportlīdzeklis noslīdēja no ceļa un iegāzās ūdens tilpnē. Darbinieks gāja bojā;

·         vīrietis, 49, automazgātājs - zāles pļāvējs tika norīkots autoostā nopļaut zāli. Atrodoties uz zemes paaugstinājuma, kas norobežots ar atbalsta sienu, darbinieks zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 25, celtniecības objektā, krītot no otrā stāva, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 58, ogļdeģis, veicot darbu kokogļu ražotnē, nokrita no kokogļu krāsns un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 73, dežurants, darba vietā palika slikti, tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 58, strādnieks, guva smagu sejas traumu, atrodoties tuvumā kolēģim, kurš veica grīdas dēļu remonta darbus ar koka zāģēšanai paredzēto fleksi; Negadījuma brīdī fleksis izrāvās no kolēģa rokām un pārgrieza cietušā seju šķērsām no zoda līdz pierei;

·         vīrietim, 23, palīgstrādniekam, tika nocirsti rokas pirksti, kad cietušais mēģināja iztaisnot malkas skaldīšanas iekārtas padeves mehānismā ievietoto pagali;

·         vīrietis, 35, mehāniķis, veica treilera – puspiekabes atbrīvošanu no koka bluķiem (balstiem) ar traktora kausu. Negadījuma brīdī darbinieks pārvietojās gar piekabes aizmugurējo stūri un plīsa ķēde, kurā bija iekārta puspiekabe. Cietušais saņēma nāvējošu triecienu ar piekabes stūri pa galvu;

·         vīrietis, 52, būvnieks, darba vietā palika slikti un nomira;

·         vīrietis, 63, kalts strādnieks, veicot remontdarbus kalts kompleksā, izkrita no pacēlāja groza no apmēram 1 m augstuma un guva smagu galvas traumu. Darbinieks, pārvietojoties pacēlāja grozā, nelietoja aizsargķiveri un drošības jostu;

·         vīrietis, 26, elektromontieris, ar kāpšļiem uzkāpa galabalstā (A veida elektrības stabā) un uzsāka sagatavošanas darbus pievadkabeļa nomaiņai. Pēkšņi abi balsti lūza, un darbinieks nokrita no 6 m augstuma, gūstot smagas traumas; 

·         sieviete, 37, klientu apkalpošanas daļas eksperte, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 30, metinātājs, veicot metināšanu uz sijas 7-8 m augstumā, nokrita un guva smagas traumas;

·         sieviete, 58, vecākā speciāliste, lai paņemtu dokumentus no skapja augšējā plaukta, uzkāpa uz krēsla un nokrita. Darbiniece guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 52, atkritumu savācēja vadītājs, pakāpies apmēram 1 metra augstumā un ar lauzni mēģināja izlabot pacēlāja mehānisma defektu. Lauznis izslīdēja no defekta vietas, un darbinieks nokrita, smagi traumējot muguru un galvu;

·         vīrietim, 50, automobiļa vadītājam, darba vietā (autobāzē) palika slikti un viņš nomira;

·         vīrietis, 55, automobiļa vadītājs, gāja bojā, veicot automašīnas detaļas demontāžu. Darbinieks tika piespiests ar kravas automašīnas kabīni;

·         vīrietim, 57, sētniekam, atpūtas telpā palika slikti, viņš tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         sievietei, 64, dežurantei, darba vietā uzbruka vīrietis ar nazi. Darbiniece guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, kurinātājs, uzkāpa šķeldas tornī, kas uzstādīts uz katlu mājas jumta un nokrita no 4 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 59, algoto pagaidu darbu veicējs, stāvot uz kāpnēm, veica mēbeļu demontāžu mācību telpā un nokrita uz grīdas, gūstot iekšējus ievainojumus;

·         vīrietis, 25, palīgstrādnieks, strādāja riepu savākšanas un pārstrādes cehā pie iekārtas, kura no riepu gumijas gabaliem atstīpo metāla stīpas. Darbinieka labā roka tika ievilta starp iekārtas ruļļiem, tādējādi cietušais guva smagu plaukstas traumu ar pirkstu amputāciju;

·         sievietei, 56, koksnes materiālu apstrādātājai, strādājot pie zāģa, tika norauti 2 pirksti;

·         sieviete, 25, skolotāja palīgs, skolas ēdamzālē paslīdēja uz mitras grīdas un guva smagas traumas;

·         vīrietim, 56, palīgstrādniekam, darba vietā palika slikti, un viņš nomira;

·         vīrietis, 44, apsargs, darba vietā mēģināja izdarīt pašnāvību, ar nazi pārgriežot kaklu. Guva smagas traumas;

·         vīrietis, 46, graudu apstrādes operators, pabeidzot attīrīt vagonus no atkritumiem, leca no vagona platformas un smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 45, kravas automobiļa vadītājs, atrodoties komandējumā Austrijā, atpūtas laikā izdarīja pašnāvību;

·         vīrietis, 30, kvalificēts sardzes matrozis, no hidrauliskā pacēlāja groza veica kuģa priekšgala korpusa tīrīšanu. Nolaižot grozu un gatavojoties izkāpšanai no tā, cietušais palaida vaļīgāk drošības jostas virvi. Tajā brīdī pārtrūka pacēlāja groza atsaite un cietušais nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietim, 46, celtņa operatoram, uzņēmuma teritorijā uzbrauca autopacēlājs, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 44, algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicēja, nesot sazāģēto malku šķūnī  paklupa un krītot smagi traumēja plecu;

·         vīrietis, 58, pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, ar motorzāģi zāģējis kokam zaru. Krītot, nozāģētais zars sagriezās un uzkrita uz darbinieka kājas.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 97 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 100).

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 95 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 98).