Jaunumi

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu bīstamību. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 10.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 81 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 89).

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 10.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās).

Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 81 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 89).

Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats.

Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli tieši izriet no līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem un nav saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kurās ģimenes ārsts varētu būt kā darba ņēmējs vai darba devējs. VDI uzskata, ka domstarpības starp Veselības ministriju un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju nav darba tiesisko strīds, un uz to nav attiecināmas Darba strīdu likuma normas, jo starp iesaistītajām pusēm iztrūkst darba tiesisko attiecību elementa. Ņemot vērā, ka streiks ir konkrēta darba strīda, proti, kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, uz konkrēto situāciju nav attiecināms arī Streiku likums.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu risku. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 29.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 73 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 84).

Saskaņā ar grozījumiem galvenajam būvdarbu veicējam būs jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski būs jāreģistrē arī personas, kuras uzturas norobežotā būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā būs jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. 

Likuma izmaiņas, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, rosinātas, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī ļautu efektīvāk kontrolēt būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā. 

Elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā ļaus nodrošināt visu būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem, teikts likumprojekta anotācijā. 

Uzņēmēji būvlaukumā strādājošos varēs reģistrēt, izmantojot brīvi pielāgotu ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas nodrošina personu identificēšanu un darba laika reģistrēšanu. Tās varēs būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem, čipiem, biometriskās atpazīšanas sistēmām vai mobilie risinājumi.

Savukārt, 29. maijā, Vidzemē, smagas traumas guva 58 gadus vecs remontatslēdznieks, kurš, labojot telfera šreku (urbis kūdras irdināšanai), krita no aptuveni 2 m augstuma.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušos smagos nelaimes gadījumu, noskaidrotu to cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 19.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 13 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 68 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 77).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 34, autokāra vadītājs, gāja bojā, apgāžoties autokāram;

·         vīrietis, 61, automobīļa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietim, 55, labiekārtošanas strādniekam, kraujot malku, pagale izslīdēja no rokām un smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 56, atkritumvedēja vadītājs, atrodoties maršruta izbraukumā, nokritis un guvis smagas traumas;

·         vīrietim, 51, metāla izstrādājumu jaunākajam montierim, noliktavas telpās uzbrauca elektroiekrāvējs, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 55, pasniedzēja, pārvietojoties pa ofisa telpu, nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 37, ceha strādnieks, veicot neizslēgtas iekārtas tīrīšanas darbus, ar roku pieskārās rotējošai lentai un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, mehāniķis, nokrita no pieslienamām trepēm un guva smagas traumas;

·         sieviete, 48, māsas palīdze, slimnīcas teritorijā paslīdēja un lauza kāju;

·         vīrietis, 61, palīgstrādnieks, maisu kraušanas laikā nokrita un guva smagas traumas

·         sieviete, 58, direktores vietniece audzināšanas jomā, guva smagas traumas, kad, ejot no skolotājas galda līdz audzēkņu solam, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 55, furgona vadītājs, dzenot no furgona lopus, lops izsita cietušajam no rokām alumīnija profilu (tiek izmantots lopu dzīšanai), kurš trāpīja pa darbinieka seju;

·         vīrietim, 56, zāģmateriālu ražošanas operatoram, pa kāju trāpīja no daudzzāģa izsviests dēlis, kā rezultātā tika salauzts darbinieka augšstilbs;

·         sieviete, 62, pavāre, darba vietā tika atrasta mirusi;

·         sieviete, 59, garderobiste, darba vietā tika atrasta mirusi;

·         sievietei, 61, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējai, veicot uzkopšanas darbus, palika slikti, un viņa nomira;

·         vīrietis, 51, pāļdziņa vadītājs, darba vietā palika slikti, no medicīniskās palīdzības atteicās un pa ceļam uz mājām nomira;

·         sieviete, 67, virtuves strādniece, pārvietojoties pa darba vietas telpu, nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 31, autovadītājs, pieturvietā tika atrasts miris automašīnā;

·         sieviete, 59, agronome, pārbaudot augu etiķetes, paklupa un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 53, policijas darbinieks, guva smagas traumas, kad uz autoceļa izskrēja meža dzīvnieks, straujas bremzēšanas rezultātā dienesta automašīna nobrauca no slidenā ceļa un apgāzās;

·         vīrietis, 23,celtnieks, nokrita no saliekamajām kāpnēm un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 32, dokers, veica signalizētāja darbu uz konteineru kuģa. Tika atrasts miris kuģa rūmē;

·         vīrietis, 33, valdes loceklis, metot būvgružus, nenoturēja līdzsvaru un nokrita no ēkas 3. stāva. Cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietis, 82, ēkas pagrabstāva kāpnēs nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 57, kravas automašīnas vadītājs, kāpjot no kravas automašīnas, nokrita un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 54, iestādes vadītājs, kuģa apskates laikā kāpa pa stacionārām pie sienas piestiprinātām stāvajām kāpnēm. No pakāpiena noslīdēja kāja, un cietušais nokrita no 4 m augstuma. Kritiena rezultātā gūtas smagas traumas;

·         vīrietim, 59, remontatslēdzniekam, starp iekārtas kustīgo detaļu un vārpstu tika iespiesta roka;

·         vīrietis, 28, traktorists – ekskavatorists, braucot ar ekskavatoru, ar tā izlici skāra augstsprieguma līnijas vadus, kā rezultātā guva smagus apdegumus un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 36, būvstrādniekam, veicot darbu būvobjektā, uz kājas uzkrita metāla loksne;

·         vīrietis, 32, celtnieks, gāja bojā, krītot no augstuma;

·         vīrietis, 53, darba vietā palika slikti. Medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā nodarbinātais nomira;

·         sieviete, 56, pasniedzēja, paklupa un nokrita, gūstot smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, apzāģējot kokam zarus, krita no pieslienamajām kāpnēm no 4 m augstuma uz bruģēta laukuma. Darbinieks notikuma vietā miris;

·         vīrietis, 50, mežstrādnieks, zāģējot kokus, acī trāpīja skaida;

·         vīrietim, 52, celtniekam, pildot darba pienākumus ārzemes būvobjektā, palika slikti, tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 53, palīgstrādniekam, kūdras maisu iekraukšanas laikā ar autoiekrāvēja dakšu tika uzbraukts uz kājas;

·         vīrietis, 24, vilcējautomobiļa vadītājs, iekraušanas darbu laikā guva smagu traumu, iespiežot roku  starp saldētas durvju konstrukciju un iekrāvēja rāmi;

·         vīrietim, 36, kokapstrādes operatoram, strādājot pie šķeldotāja, roka tika ierauta mehānismā, kā rezultātā norauts labās rokas rādītājpirksts;

·         vīrietim, 41, mēbeļu galdniekam, uzkrita kokskaidu plātnes, un viņš guva smagas traumas;

·         sieviete, 51, veikala vadītāja, zaudēja samaņu darba vietā un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 35, strādniekam, ēkas pagraba tīrīšanas laikā uzkrita siena, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietim, 56, uzbrauca elektroiekrāvējs, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietim, 57, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinim, veicot smilšu kraušanu, pēkšņi sareiba galva. Krītot darbinieks sasita galvu pret betona ceļa apmali;

·         vīrietim, 58, šķeldošanas iekārtas operatoram, šķeldošanas iekārtas tīrīšanas laikā uzkrita zaru piespiedējmehānisms. Darbinieks gāja bojā;

·         sieviete, 26, kokasptrādes iekārtas operatore, veicot darba pienākumus pie lentzāģa, nozāģēja kreisās rokas plaukstu;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, darba vietā atrasts miris;

·         vīrietis, 35, gāja bojā, nokrītot no pieslietām kāpnēm;

·         vīrietis, 28, elektromontieris, zaudēja līdzsvaru un iekrita kravas automašīnu apskates bedrē, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 51, jūrnieks, tīrot klāju, pārkrita pār bortu un noslīka;

·         sieviete, 68, aizķeroties kājai, nokrita uz sausas līdzenas grīdas un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietim, 59, struktūrvienības vadītājam, darba vietā palika slikti, viņš tika stacionēts un slimnīca nomira;

·         sieviete, 54, putnkope, pārvietojoties pa vistu kūti, paslīdēja un krita, gūstot smagu muguras traumu;

·         vīrietis, 49, kokapstrādes operators, darba vietā epilepsijas lēkmes laikā guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, elektriķis, veicot elektromontāžas darbus, guva smagu elektrotraumu;

·         vīrietis, 29, stikla šķiedras operators, tīrot aerodinamiskās šķiedras pārstrādes līnijas iekārtu, smagi traumēja kreisās rokas pirkstus;

·         vīrietis, 49, kuģa stūrmanis, gāja bojā, veicot kuģa traļa ielaišanu ūdenī;

·         vīrietim, 65, elektromontierim, darba vietā palika slikti, un viņš nomira;

·         sieviete, 64, dežurante, pārvietojoties pa iestādes telpām, aizķērās pati aiz savas kājas un krita, gūstot smagu rokas traumu;

·         sieviete, 54, skolotāja, pārgājiena laikā kritusi un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 63, metinātājs, smilšu padošanas kausa troses maiņas laikā metāliskais profils izslīdēja no nostiprināšanas vietām un kauss nolaidās uz darbinieka, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         sieviete, 51, noliktavas vadītāja vietniece, guva smagas traumas, autoiekrāvējam uzbraucot uz kājas;

·         vīrietis, 58, automobiļa vadītājs, nomira, veicot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 45, automobiļa vadītājs, atverot mašīnas kabīnes durvis, zaudēja samaņu un izkrita no kabīnes. Cietušais guva smagas traumas;

·         sieviete, 42, kāpa pa kāpnēm, paslīdēja un nokrita smagi traumējot muguru.

Gandrīz visas profesionālās izglītības iestādes pauda gatavību piedalīties konkursā PROFS, ko LBAS organizēs šī gada rudenī. Konkurss tiek rīkots Valsts darba inspekcijas (VDI) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu.

Konkursa Nolikums profesionālās izglītības iestādēm tiks nosūtīts augustā, un skolām būs jāpiesakās konkursam līdz 15. septembrim.

Plānots, ka no 15. oktobra līdz 30. novembrim notiks pieci reģionāli pusfināli - Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un 2 Rīgā. Konkursa fināls notiks Rīgā decembra pirmajā nedēļā. Par to, kur startēs katra skola, tiks paziņots pēc pieteikumu apkopošanas.

Reģionālie pusfināli un fināls sastāvēs no trīs daļām: mājas darba, viktorīnas un praktiskiem uzdevumiem par darba tiesībām, darba aizsardzību un sociālo dialogu. Norādījumi par mājas darbu izglītības iestādēm tiks nosūtīti pēc pieteikumu apkopošanas septembrī.

Reģionālajā pusfinālā varēs piedalīties ne vairāk kā 2 komandas no vienas profesionālās izglītības iestādes. Komandas sastāvā jābūt 6 skolēniem, un viņi varēs būt no dažādiem kursiem.

Finālā iekļūs katra pusfināla labākā komanda. Konkursa rezultātus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs darba drošības un darba tiesību eksperti. Jāpiebilst, ka konkursa finālisti saņems vērtīgas balvas.

Izcilu rezultātu gadījumā žūrija patur tiesības izvirzīt finālam ne vairāk kā divas komandas no vienas reģiona pusfināla kārtas, kuras ieguvušas lielāko punktu skaitu.

Uzaicinājuma vēstule, konkursa Nolikums un pieteikuma anketa augustā tiks nosūtīta visām profesionālās izglītības iestādēm. Tos varēs saņemt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības birojā, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā, katru darba dienu no plkst. 9.00-17.00, kā arī interneta vietnē www.arodbiedribas.lv > Projekti > PROFS.

Šajā vietnē http://www.arodbiedribas.lv/projects/profs_2017 jau ir atrodama cita papildu informācija saistībā ar konkursu PROFS – arī konkursa jautājumu tēmas un avoti, kuros gūt zināšanas par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem.

Aicinām profesionālās izglītības iestādes jau tagad apsvērt savu dalību konkursā PROFS un rudenī cīnīties par vērtīgām balvām!

Sanita Birkenfelde,

konkursa PROFS koordinatore

Tālr.: 29383038

E-pasts: sanita.birkenfelde@lbas.lv

No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?

Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta VDI atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.

Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?

Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To var veikt ģimenes ārsts. Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Cik svarīgs ir darba līgums?

Darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu. Šādā gadījumā netiek noteiktas arī abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.  Nenoslēdzot rakstveida darba līgumu, tiek zaudētas sociālās garantijas un slimības pabalsts.

Kādus darbus drīkst veikt bērni un pusaudži?

Bērnus vecumā no 13 gadiem (turpmāk tekstā – bērnus)  var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10. Kā piemēru var minēt šādus darbus:

-          dārzu ravēšana un laistīšana;

-          ražas novākšana;

-          laukumu un skvēru sakopšana;

-          kurjera darbu veikšana;

-          preču saiņošana un iepakošana;

-          pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u.tml.

Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk tekstā – pusaudžus) aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206. „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību.” Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Cik ilgi drīkst strādāt bērns un pusaudzis?

Personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Vai bērnu un pusaudzi drīkst nodarbināt nakts laikā un virsstundu darbā?

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Cik ilgam jābūt pārtraukumam darbā?

Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām, pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Kas jāņem vērā vecākiem (aizbildņiem)?

Ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem (aizbildņiem) noteikti vajadzētu interesēties par darbavietu un pārliecināties, ka darba vide ir droša un veselībai nekaitīga, t.sk., noskaidrot, kādi būs veicamie pienākumi un ar tiem saistītie darba vides riski. Neskaidrību vai šaubu gadījumā vecākiem (aizbildņiem) būtu jāatrod laiks, lai sazinātos ar VDI un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst veikt. Ja vecāki (aizbildņi) konstatē, ka darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā VDI. Gan vecāki (aizbildņi), gan VDI var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

Ja vecākiem (aizbildņiem) rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, aicinām sazināties ar Valsts darba inspekciju pa tālr. 67186522, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv.

VDI informē, ka augstāk minētajam ir tikai informatīvs raksturs.

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv