Jaunumi

Izstādes laikā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts ietver: 

1. darba vides riska novērtējumu; 
2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 500 EUR apmērā);
5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
   • darba aizsardzības speciālista apmācības;
   • uzticības personu apmācības;
   • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un analīzi nākas secināt, ka arī dabīgo nāvju kontekstā diemžēl ir jārunā par attieksmi un profesionalitāti. Neidentificēti vai nenovērtēti riski noved pie neatbilstoša nosūtījuma uz obligāto veselības pārbaudi, tad vēl ārstiem neatklājot patieso veselības stāvokli, risks savlaicīgi nepamanīt nopietnas veselības problēmas ievērojami palielinās. Darba aizsardzībā nav sīkumu, formāla un riskus neapzinoša rīcība var rezultēties letālā iznākumā.

Pētījums atklāj, ka darbiniekiem bieži ir nevērīga attieksme pret savu veselību, kas izpaužas kā slimību simptomu ignorēšana un pašārstēšanās saslimšanas gadījumos, kā arī darbinieki bieži strādā mainīgas intensitātes darba stundas (virsstundas, darbs naktīs). Liela nozīme ir arī darba devēju veiktajām preventīvajām aktivitātēm, kas var mazināt darbinieku saslimšanas risku, piemēram, aicinājums kopīgi pievērsties fiziskajām aktivitātēm (piemēram, vingrošana darba vietā) un informatīvo materiālu par veselīgu uzturu izplatīšana darba vidē (piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotā informācija).

Pētījumā kā būtiskākais ekspertu ieteikums tiek minēta nepieciešamība paaugstināt obligāto veselības pārbaužu kvalitāti. Tas palīdzētu ātrāk identificēt darbinieku riska grupas un nepieļautu turpmāku nodarbināšanu risku radītos darba apstākļos, kas apdraud darbinieka veselību un dzīvību. Svarīgi ir nodrošināt arodveselības un arodslimību ārstiem pieeju darbinieka slimības vēsturei, piemēram, veidot sasaisti ar E-veselības sistēmu.

Pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā" veikts Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Solvita Pone
Valsts darba inspekcijas
ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Solvita.Pone@vdi.gov.lv
Tālr.:+371 29385596

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pētījumu veica personu apvienība SIA Civitta Latvija, SIA GRIF un UAB Civitta. Pētījumā analizēti letālie nelaimes gadījumi darba vietā, kuru cēlonis saskaņā ar ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas arodslimībās atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts, jeb nodarbinātais miris darba vietā. Pētījuma rezultāti ietver ekspertu ieteikumus situācijas uzlabošanai. Pētījuma gaitā tika veikta statistikas datu analīze, analizēti letālo nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām akti, veiktas iedzīvotāju aptaujas un intervijas ar nozaru ekspertiem, ārstiem un nodarbinātajiem.

Pētījumā konstatēts, ka 94,4% letālo nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, vairākums mirušo ir vīrieši (86,3%), kuru vidējais vecums ir 59,6 gadi. Ņemot vērā Latvijas darbaspēka novecošanās tendenci, mirstība darba vietā no sirds un asinsvadu slimībām varētu nākotnē pieaugt, brīdina pētījuma autori.

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka galvenie sirds un asinsvadu slimību cēloņi ir neveselīgi dzīvesveida ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids, ko Latvijā veiktais pētījums papildina ar datiem, kas norāda, ka darbiniekiem bieži ir arī nevērīga attieksme pret savu veselību, tostarp slimību simptomu ignorēšana un viņi veic arī pašārstēšanos.

Lai samazinātu nodarbināto risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, liela nozīmē ir darba devēja veiktajām preventīvajām aktivitātēm, piemēram, kvalitatīvi veiktam darba vides riska novērtējumam, īstenotiem darba vides uzlabošanas un nodarbināto veselību veicinošiem pasākumiem, norāda pētījuma autori.

Kā būtiskākais ekspertu ieteikums tiek minēta nepieciešamība paaugstināt obligāto veselības pārbaužu kvalitāti, kas ļautu identificēt nodarbināto riska grupas un nepieļautu turpmāku nodarbināšanu darba apstākļos, kas rada risku nodarbinātā veselībai un dzīvībai. Tāpat svarīgi ir nodrošināt arodveselības un arodslimību ārstiem pieeju nodarbināto slimības vēsturei, ko mūsdienu tehnoloģiju laikā būtu ieteicams sasaistīt ar E-veselības attīstību.

Lai uzlabotu nelaimes gadījumu izmeklēšanas kvalitāti, pētnieki rosina precizēt kārtību, kādā tiek izmeklēti letālie nelaimes gadījumi bez acīmredzamām traumām, piemēram, veidot VDI specializētu letālo nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļu, sagatavot detalizētas vadlīnijas par izmeklēšanas gaitā veicamajām darbībām u.c.

4. februārī no plkst. 9:30 līdz 12:00 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības telpās, Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 notiks preses konference, kurā tiks prezentēti pētījuma “Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā” rezultāti.

Preses konferenci atklās VDI direktors Renārs Lūsis.

Pētījums “Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā” tika veikts programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.  

Informāciju sagatavoja:

Gundega Balode
Valsts darba inspekcijas
ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Gundega.Balode@vdi.gov.lv
Tālr.:+371 26438145

Vēl 190 cilvēki šajā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 209 nodarbinātie. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas, darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

·         vīrietis, 35, lokmetinātājs, veicot automašīnas remontu, iesita ar āmuru pa tapu, rezultātā atvienojās neliels gabals un trāpīja acī;

·         sieviete, 59, inventarizators, inventarizācijas veikšanas laikā pakāpās uz kastes, kuras augstums bija ap 60 cm. Nokāpjot viņa zaudēja līdzsvaru un krita, gūstot smagu traumu; 

·         vīrietim, 28, palīgstrādniekam, apstrādājamā koka dēļa ass gabals traumēja kāju, kad nodarbinātais veica darbu pie darbgalda;

·         vīrietis, 45, traktorists, ostas teritorijā traktora remonta laikā ar smagumu pacelšanas palīgierīci pacēla remontējamā traktora aizmugurējo tiltu. Smaguma pacelšanas palīgierīce krītot aizskāra cietušo, kurš atradās traktora sānos un centās atskrūvēt sāna pārvadu;

·         vīrietis, 54, palīgstrādnieks, cieta, kad nokrita no 1m augstuma;

·         sieviete, 81, dežurante, nokrita, ejot gar sporta namu, un sajuta sāpes gūžā un rokā;

·         vīrietis 62, strādnieks, nokrita no daudzstāvu ēkas jumta un gāja bojā;

·         vīrietis, 54, virtuves strādnieks, tika atrasts pakāries;

·         vīrietis, 55, ceha strādnieks, cieta, kad, veicot uzkopšanas darbus, saņēma sitienu ar aizliekto zaru;

·         vīrietis, 74, kokapstrādes operators, nākot uz darbu, uzņēmuma teritorijā zaudējis līdzsvaru un nokrita. Par notikušo darba devēju neinformējot, darbinieks devās uz darba vietu un veica darbu līdz maiņas beigām;

·         vīrietis, 33, elektromontieris, smagi cieta, kad viņam virsū uzkrita elektrības stabs;

·         vīrietis, 38, betonētājs, smagi cieta, nokrītot no neliela paaugstinājuma;

·         vīrietis, 57, mehāniķis, mēģināja noskaidrot, kāpēc nedarbojas garāžas automātiskie vārti. Darbinieks izmantoja 4 m garas alumīnija kāpnes, pieslēja tās pie sienas. Kāpnes izkustējās, un cietušais nokrita apmēram no 3 m augstuma, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 27, laukstrādnieks, Ukrainas pilsonis, kurš strādāja bez darba līguma, gāja bojā, kad uz lauka viņa drēbes tika ierautas kombainā;

·         vīrietis, 60, remontstrādnieks, brauca pa teritoriju ar velosipēdu. Teritorijā strādājošais frontālais iekrāvējs ar kausu nepamanīja šo darbinieku, uzbrauca viņam virsū, letāli traumējot;

·         vīrietis, 44, krāvējs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 27, meistars, guva smagas traumas, kad tika veikta bojāto koku gāšana gar gaisa elektrolīnijām. Gāžoties nozāģētam kokam, tika aizķerts tam blakus esošs bojāts koks, kurš uzkrita darbiniekam;

·         sieviete, 47, loģistikas procesu vadītāja, gāja bojā, kad nokrita no 5-6 m augstuma, jo tika izmantots pašgatavots grozs uz autoiekrāvēja dakšām;

·         sieviete, 62, pārdevēja – fasētāja, pārvietojot preces veikala preču noliktavā, zaudēja līdzsvaru un nokrita zemē, kritiena rezultātā tika traumēta gūža;

·         vīrietis, 56, elektronikas inženieris, nomira pēc tam, kad viņam darba vietā palika slikti;

·         vīrietis, 61, kokapstrādes operators, ar āķi vēla baļķi pa rampu uz padeves transportiera. Atrodoties baļķim priekšā, darbinieks nepaspēja noņemt kāju, un baļķis uzripoja uz viņa kājas, to traumējot;

·         vīrietis, 52, būvstrādnieks, veica siju nomaiņu starp pirmo un otro stāvu. Darbinieks kāpa pa vecām kāpnēm, lai veiktu sijas pārvietošanu. Kāpņu konstrukcija nolūza, un darbinieks nokrita no apmēram 3,2 m augstuma, turklāt nolūzusī trepju konstrukcija uzkrita viņam virsū;

·         vīrietis, 22, elektroiekārtu montieris, guva traumas, kad neapgaismotā teritorijā tika veikti būvdarbi, un darbinieks nezināja, ka ir izrakta tranšeja. Viņš tajā iekrita;

·         vīrietis, 59, lopkopējs, smagi cieta, kad viņa roka tika iespiesta starp kūts sienu un traktoru;

·         skolotāja, 46, skolotāja, nokrita, kāpjot lejā pa kāpnēm;

·         vīrietis, 52, ārsts, nomira, kad viņam slimnīcas autostāvvietā palika slikti.

Ieceres mērķis ir mudināt uzņēmumus objektīvi novērtēt darba vides riskus, piemēram, trokšņa, vibrācijas, mikroklimata, apgaismojuma, kā arī putekļu un ķīmisko vielu koncentrāciju, kuriem pakļauts nodarbinātais darba laikā. Bezmaksas atbalsta saņemšanai darba risku novērtējumam un laboratoriskiem mērījumiem var pieteikties bīstamo nozaru, kā, piemēram, lauksaimniecības, būvniecības, metālapstrādes un veselības aprūpes nozares pārstāvošie uzņēmumi. Bīstamo nozaru uzņēmumi var Valsts darba inspekcijā var bezmaksas konsultēties par darba vides uzlabošanu, darba vides risku novērtēšanu un laboratorisko mērījumu veikšanu, darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācību, kā arī par apmācībām nodarbinātajiem droša darba veikšanā. Pieteikties pakalpojumu saņemšanai Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē.

VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

1. darba vides riska novērtējumu;

2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

   • darba aizsardzības speciālista apmācības;

   • uzticības personu apmācības;

   • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

Saņemot labas prakses balvu “Zelta ķivere”, IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova teica:  “Klientu un darbinieku drošība ir mūsu prioritāte visos IKEA veikala darbības procesos. Katrs jaunais IKEA veikals ir iepriekšējo veikalu pilnveidota versija, jo tajā apkopoti un izmantoti vislabākie piemēri pasaules un vietējā mērogā. Turklāt līdz ar drošiem risinājumiem mūs vieno spēcīga kultūra un misija: radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem, kas atspoguļojas arī drošības jomā – no drošiem produktiem līdz tam, ka par drošību veikalā gādā pilnīgi visi darbinieki. Mums ir svarīgi, lai strādājošie justos droši un sagatavoti ārkārtas situācijām, tāpēc investīcijas drošības risinājumos un apmācībās ir daļa mūsu ikdienas.” Viņa arī sacīja, ka IKEA drošības kultūra attiecas ne tikai uz veikalu, un  drošības un atbildības principi ir būtiski, arī veidojot attiecības un sastrādājoties ar mūsu partneriem.

“2019.gadā konkurss tika rīkots sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un tā laikā tika meklēti labas prakses piemēri par ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas darbu organizēšanu Latvijas uzņēmumos. valsts un pašvaldību iestādēs. Konkursa ietvaros tika saņemti 17 pieteikumi no šādiem uzņēmumiem: GE Renewable Energy, Olainfarm, Sadales tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Balta, “Ventspils nafta” termināls, Augstsprieguma tīkls, Rīgas siltums, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas autoceļu uzturētājs, SCHWENK Latvija, IKEA Latvija, Rimi Latvia, Maxima Latvija, Latvijas Mobilais Telefons, Attīstības finanšu institūcija Altum, Cēsu alus,” norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

Ceremonijas laikā īpaši tika godināts arī vairākkārtējs darba aizsardzības labas prakses balvas  “Zelta ķivere’ ieguvējs – uzņēmums SIA „”Ventspils nafta” termināls” par aktīvu un ilggadēju ieguldījumu drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidē savā uzņēmumā un Latvijā kopumā.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 14.gadu. To organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv

Tālr.:+371 67021721, 26482297

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2019.gadā konkurss tika rīkots sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un tā laikā tika meklēti labas prakses piemēri par ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas darbu organizēšanu Latvijas uzņēmumos. valsts un pašvaldību iestādēs. Balvas pasniegs labklājības ministre Ramona Petraviča un Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Konkursa ietvaros tika saņemti 17 pieteikumi no šādiem Latvijas uzņēmumiem: GE Renewable Energy, Olainfarm, Sadales tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Balta, “Ventspils nafta” termināls, Augstsprieguma tīkls, Rīgas siltums, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas autoceļu uzturētājs, SCHWENK Latvija, IKEA Latvija, Rimi Latvia, Maxima Latvija, Latvijas Mobilais Telefons, Attīstības finanšu institūcija Altum, Cēsu alus.

            Visi uzņēmumi par saviem labas prakses piemēriem pastāstīs konferencē “Ārkārtas situācija? Rīkojies atbildīgi!” no plkst. 10.30, bet uzvarētāju paziņošana notiks plkst. 16.30.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti iepriekš pieteikt savu dalību balvas pasniegšanas ceremonijā pie Valsts darbs inspekcijas Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītājas Lindas Matisānes pa tālruni 26482297 vai e-pastu: linda.matisane@vdi.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja

E-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv

Tālr.:+371 67021721, 26482297

Vēl 160 cilvēki šajā laika periodā ir guvuši smagus miesas bojājumus, turklāt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 163 nodarbinātais:

·         vīrietim, 46, transportiera apkalpotājam, veicot baržas attauvošanu no velkoņa, striķis aptinās ap kāju, to noraujot virs potītes;

·         vīrietis, 76, automašīnas vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 48, automašīnas vadītājs, tika atrasts miris automašīnas kabīnē;

·         vīrietis, 64, būvnieks, nokrita no 1.80 metru augsta torņa un guva smagus veselības traucējumus;

·         sievietei, 61, pavārei, pārlejot dezinfekcijas līdzekļus, sašķīda pudele, kuras saturs iešļācās acīs;

·         sieviete, 54, montētājs, veicot montēšanas darbus, nokrita no trepēm un guva kājas traumu;

·         vīrietim, 51, krāvējam, iebraucot konteinerā ar elektriskajiem ratiņiem, starp konteineru un ratiņiem iesprūda kāja, tāpēc viņš guva smagus miesas bojājumus;

·         vīrietim, 62, santehniķms, būvobjektā uzkrita virsū metāla plāksne, tāpēc viņš gāja bojā;

·         vīrietis, 53, apmetējs, noslīdēja no trepēm un guva kājas traumu;

·         vīrietis, 38, lauksaimniecības palīgstrādnieks, nokrita no piekabes un guva smagas traumas;

·         sieviete, 57, pēkšņas veselības pasliktināšanās dēļ nomira darba vietā;

·         vīrietis, 56, nokrita no 10 metru augsta jumta un nomira notikuma vietā;

·         vīrietis, 54, nomira darba vietā;

·         vīrietim, 30, montētājam, uzstādot ugunsdzēsības sistēmas, uzkrita metāla caurule;

·         sievieti, 58, slaucēju, slaukšanas laikā govs piespieda pie metāla stieņa, radot smagas traumas;

·         sieviete, 75, apkopēja, veicot darba pienākumus, lauza gūžu;

·         vīrietis, taksometra vadītājs, tika atrasts miris automašīnā;

·         sieviete, 48, pasta nodaļas priekšniece noliktavā nokrita no trepēm;

·         sievietei, 52, māsas palīgam, pēkšņi pasliktinājās veselības stāvoklis;

·         sieviete, 64, tirdzniecības zāles darbiniece, noslīdēja no kāpnēm;

·         vīrietis, 44, apsargs, ierodoties izsaukuma vietā, saņēma sitienu no agresīvas personas;

·         vīrietis, 41, autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 18, palīgstrādnieks, nokrita no 9 metru augstas platformas;

·         vīrietis, 57, transporta strādnieks, veicot automašīnas remontu, paslīdēja un nokrita uz betona grīdas no 2,5 metru augstuma;

·         vīrietis, 62, būvnieks, ar trepēm nokrita no 60 cm augstuma;

·         vīrietim, 46, palīgstrādniekam, darba vietā virsū uzkrita siena, radot letālas traumas;

·         vīrietim, 54, noliktavas darbiniekam, darba vietā pasliktinājās pašsajūta;

·         sieviete, 59, operācijas māsa, cieta, kad operācijas galda virsmas maiņas laikā tika aizķerts vads, ko cietusī mēģināja spēcīgi paraut. Šajā brīdī viņa sajuta sāpes mugurā;

·         vīrietis, 19, palīgstrādnieks, nokrita no koka balsta, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 63, elektriķis, skāra atkailinātu sprieguma aktīvo daļu, saņēma elektrisko triecienu un nokrita no kāpnēm;

·         vīrietis, 41, mašīnists, paslīdēja uz mitra dzelzceļa gulšņa;

·         sieviete, 29, zooloģiskā dārza uzraudze, paklupa nokrita un salauza roku;

·         vīrietis, 52, lopkopējs, aizķērās, nokrita un salauza roku;

·         vīrietis, 53, krāsotājs, nokrita no 2 metru augstām trepēm;

·         vīrietim, 57, elektriķim, darba vietā pasliktinājās pašsajūta un viņš slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 62, kravas auto vadītājs, tika atrasts bezsamaņā, bet vēlāk slimnīcā nomira;

·         sieviete, 56, apkopēja, aizķērās aiz slotas uz slidenas grīdas un guva traumas;

·         vīrietim, 47, kravas auto vadītājam, veicot tehnisko pārbaudi, traktors uzbrauca uz kājas;

·         vīrietim, 23, palīgstrādniekam, darba vietā virsū uzkrita dzelzsbetona bloks;

·         vīrietis, 29, kravas auto vadītājs, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 50, traktora vadītājs, nomira traktora kabīnē;

·         vīrietis, galvenais speciālists, krita un laiza gūžu;

·         vīrietis, 56, elektriķis, veicot darba pienākumus, nokrita no 6 metru augstuma;

·         vīrietis, 51, montētājs, veicot darba pienākumus, nokrita;

·         vīrietis, 66, būvnieks, nokrita no 4 metru augsta jumta;

·         vīrietis, 61, elektromontieris, veicot darba pienākumus, guva elektrotraumu;

·         sieviete, 42, šķirotāja, darba vietā tika saspiesta ar presi;

·         vīrietis, 54, traktorists, aizķērās aiz vada un guva smagus apdegumus;

·         vīrietis, 52, dokers mehanizators, nokrita no tilpnes starpsienas un lauza roku;

·         vīrietis, 62, kūdras ieguves mašīnists, iespieda kāju starp piekabi un kāpurķēdi;

·         vīrietis, 45, kravas auto vadītājs, tika atrasts miris Polijā;

·         vīrietis, 40, būvkonstrukciju montētājs, nokrita vienu stāvu zemāk no daļēji samontētas skaidu plātnes;

·         vīrietim, 23, būvkonstrukciju montētājam, uzkrita rāmis;

·         vīrietis, 30, būvniecības projektu vadītājs, izdarīja pašnāvību;

·         sievietei, 67, pārdevējai–kasierei, darba vietā palika slikti un viņa noģība;

·         vīrietis, 23, kokapstrādes operators, durvīs iespieda kāju;

·         sieviete, 50, dežurante, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 46, ekskavatorists, miris kriminālnoziegumā;

·         vīrietis, 59, traktorists, miris kriminālnoziegumā;

·         vīrietis, 47, zāģēšanas operators, veicot darba pienākumus, saļima uz grīdas un viņam tika konstatēta nāve;

·         vīrietim, 67, mikroautobusa vadītājam–konduktoram, palika slikti un viņa vadītais transporta līdzeklis ietriecās tilta margās;

·         vīrietis, 49, traktorists, nokrita no 2m augstuma;

·         sieviete, 65, pārdevēja, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 52, iesala gatavošanas operators, veicot darba pienākumus satraumēja pirkstus, kurus nācās amputēt;

·         vīrietis, 56, noliktavas palīgstrādnieks, darba vietā neievēroja brīdinājumus, tāpēc viņam uzkrita virsū paletes un radīja mugurkaula traumas;

·         vīrietis, 35, rūpniecisko iekārtu mehāniķis, cieta, kad iekārtas triecienaizsargs noāķējās un uzkrita cietušajam;

·         vīrietis, 58, strādnieks, nokrita uz metāla caurules un savainoja seju;

·         vīrietis,19, komplektētājs–iesaiņotājs, iespieda kāju starp plauktu un ratiņu kāpsli;

·         vīrietis, 64, transporta struktūrvienības vadītājs, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 52, prokūrists, cieta, kad darba vietā sprāga riepa, tāpēc vīrietis guva galvas traumu;

·         vīrietim, 37, palīgstrādniekam darbagaldā ievilka labo roku;

·         vīrietis, 44, stropētājs, cieta, kad, vedot metāla cauruli, tā uzkrita nodarbinātajam virsū un letāli viņu savainoja;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, cieta, kad, ejot garām notikuma vietai, sprāga riepa;

·         vīrietim, 21, būvniekam, uz muguras uzkrita 5,9 kg smags objekts;

·         vīrietis, 62, šķirotājs, guva traumas, virzot vagona riteni uz sliedes;

·         vīrietis, 78, metālapstrādes darba galdu operators, nokrita no 1,1 metra augstuma;

·         vīrietis, 65, krāvējs, paklupa aiz ietves malas un guva galvas savainojumus.