Otrdiena, 2019. gada 12. novembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

VDI informē, ka klientu pieņemšana Cēsīs notiks  16. augustā, no plkst. 9.00 līdz 12.00, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Cēsu klientu apkalpošanas centrā.

VDI informē, ka no 8. jūlija līdz 4. augustam klientu pieņemšana Talejas ielā 1, Rīgā nenotiks. Šobrīd klātienes konsultācijas var saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Trešdien, 19. jūnijā, Liepājā, ostas uzņēmumā, darbiniekam tika norauta kāja. Pēc aculiecinieku teiktā darbinieks, savus amata pienākumus pildot, veica baržas attauvošanu no velkoņa. Uz baržas klāja atradās tauva, pie kuras cilpas ir piestiprināts papildus striķis ar mazāku diametru, lai darbinieki varētu vieglāk pārvietot tauvu. Negadījuma laikā tauvas gals un striķis atradās uz baržas klāja. Velkonis sāka vilkt no baržas prom tauvu un tās gals – striķis aptinās ap darbinieka labās kājas potītes apvidu, kura tika norauta. Darbinieki nekavējoties cietušajam sniedza pirmo palīdzību. Darbinieks ar amputēto kāju tika nogādāts slimnīca.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 17. jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 15 nodarbinātie. Vēl 80 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 85).

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 17. jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki tika atrasti miruši darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2018.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 15 nodarbinātie. Vēl 80 cilvēki 2019.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2018.gadā - 85).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

 

·         vīrietis, 63, sētnieks, veicot sētnieka darba pienākumus darba vietā nomira;

·         vīrietis, 66, automašīnas vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 47, automašīnas vadītājs, noņemot kravas stiprinājuma siksnas kovedējautomašīnai, darbiniekam uz galvas uzkrita 2 m garš papīrmalkas gabals;

·         vīrietis, 38, granulu ražošanas operators, ar plakanknaiblēm, satvēris gofrēto plastmasas cauruli, centās cauruli nostiprināt paredzētajā vietā. Plakanknaibļu tvēriens noslīdēja un iesita darbiniekam pa aci;

·         sieviete, 47, vecākā kasiere, darba vietā krita, gūstot vairākas traumas;

·         vīrietis, 52, elektromehāniķis, veicot profilaktisko apskati, pieskārās pie augstsprieguma vada, gūstot apdegumus;

·         vīrietis, 61, koksnes apstrādātājs – palīgstrādnieks, guva labā apakšstilba lūzumu; 

·         vīrietis, atslēdznieks, veicot automašīnas remontdarbus, atradies uz  trepēm, no kurām krītot, guvis traumu;

·         vīrietis, 58, palīgstrādnieks, izkrita caur trauslu grīdu un guva traumas;

·         vīrietis, 62, traktortehnikas vadītājs krāvējs, izlīdzinot malkas kaudzi, viens 3 m garš malkas apaļkoks noripoja no kaudzes un trāpīja darbiniekam pa kāju;

·         sieviete, 41, kokapstrādes operatore, veicot kokmateriāla (brusas 38 x 56 x 5006 mm) saaudzēšanu /saspiešanu no dažāda izmēra brusiņām ar iekārtu, brusas pēdējais dēlītis tika “izspiests” no gropēm un palika guļot uz iekārtas virsmas. Lai turpinātu darbu, tas bija jānoņem. To noņemot, pirms tam netika izslēgta iekārta un noņemšanas brīdī ar piespiedēju tika traumēta darbinieces labā roka;

·         vīrietis, sētnieks, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 63, sētniece, atrasta mirusi darba vietā;

·         sieviete, 55, apkopēja, darba vietā krita un salauza labā pleca kaulu;

·         vīrietis, palīgstrādnieks, 33, stāvēja uz atkritumu vedējas automašīnas aizmugurējā pakāpiena, un tajā brīdī virsū uzbrauca cita automašīna. Darbinieks guva kājas traumu;

·         sieviete, 68, sētniece, veicot darba pienākumus, paslīdēja un krītot, traumēja kreiso plecu;

·         vīrietis, 63, elektromontieris, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, autokrāvēja vadītājs, krita un guva kaulu lūzumus;

·         vīrietis, objekta sargs, atrasts miris;

·         vīrietis, 40, kurinātājs, katlumājas sūkņu telpā atverot nepareizu karstā ūdens krānu, guva termiskus apdegumus;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, nokrita no ēkas otrā stāva un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 74, kokapstrādes operators, darba vietā krita un guva traumas;

·         vīrietis, 54, krāvējs, darba vietā paslīdēja un salauza kāju;

·         vīrietis, autovadītājs, izkāpis no mašīnas, darbinieks konstatēja, ka tā sākusi ripot. Darbinieks skrēja automobilim pakaļ un rezultātā guva traumas, tiekot iespiestam starp auto durvīm un kabīni;

·         vīrietis, 54, remontatslēdznieks, veicot remontdarbus, pārvietojās pa neizslēgtu drupināšanas iekārtas skrāpju transportieri, kā rezultātā iekrita skrāpju transportierī un tika saspiests;

·         sieviete, 51, aukle, krita, gūstot traumas;

·         vīrietis, 57, iekrāvēja vadītājs – krāvējs, veicot darba pienākumus paslīdēja uz tikko uzsnigušā sniega, guva smagus miesas bojājumus;

·         sieviete, 63, apkopēja, pakrita un guva traumas;

·         sieviete, skolotāja, krita un guva traumas;

·         vīrietis, 47, automobiļa vadītājs, ar kravas automašīnu veica kaļķakmens piegādi. Cietušais paņēmis āmuru, lai uzsistu pa piekabi, lai izsistu piesalušo kaļķakmeni ārā. Veicot vēziena kustību, paslīdējis un kritis ar muguru uz metāla apmales (barjeras). Nākamajā dienā konstatēts muguras skriemeļu lūzums;

·         vīrietis, 24, ceļu strādnieks ar kolēģi nelaimes gadījuma brīdi atradās 6m dziļā tranšejā, kad pēkšņi tranšejas mala sāka brukt, aprokot darbiniekus. Darbinieks mira nelaimes gadījuma vietā, otrs darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietis, 53, kravas automobiļu vadītājs, uzņēmuma teritorijā, stiprinot kravas automašīnai tentu, paslīdēja un guva traumas;

·         sieviete, 62, apkopēja, krita un guva traumas;

·         sieviete, 61, telekomunikāciju galvenā speciāliste, ejot pa gaiteni nokrita, traumēja plecu;

·         vīrietis, 55, pastnieks, krita, gūstot traumas;

·         vīrietis, 63, ražošanas maiņas vadītājs, atbrīvojot drupinātāja nažus no iesprūdušās koka daļas, neievēroja, ka drupinātāja naži vēl griežas pēc inerces. Tika savainoti trīs pirksti;

·         vīrietis, 51, sabiedriskā darba veicējs, veica sazāģētās malkas kraušanu grēdās. Pēkšņi nokrita zemē, traumējot galvu;

·         sieviete, 55, ceha strādniece, veicot uzkopšanas darbus, saņēma sitienu ar koka zaru;

·         vīrietis, 67, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 72, sanitāre, izņemot pacientu no vannas tika iespiesta roka;

·         vīrietis, 58, palīgstrādnieks, nokrita un salauza roku;

·         vīrietis,27, preses operators, veicot darbu iespieda hidrauliskā presē kreiso pēdu, kā rezultāta amputēti kreisās pēdas četri pirksti;

·         vīrietis, 47, lauku strādnieks, palīdzēja lopbarības rulonu pārvietošanā.  Viens rulons neparedzēti krita un uzkrita darbiniekam. Darbinieks guva gūžas lūzumu;

·         vīrietis, 47, virpotājs, detaļas apstrādes laikā tā izslīdēja no stiprinājuma un trāpīja darbiniekam pa galvu, kā rezultātā viņš guva galvas traumu;

·         vīrietim, 50, automobiļa vadītājam bija jāaizver kravas kastes borts. Paceļot bortu, darbinieks iespieda rokas plaukstu starp bortu un kravas kastes rāmi, kā rezultātā viņš guva rokas plaukstas traumu;

·         vīrietis, 27, automobiļa vadītājs, veica kravas stiprināšanu. Darba procesā baļķis no kravas noripoja un traumēja darbinieku;

·         vīrietis, 62, automobiļa vadītājs, miris darba vietā;

·         vīrietis, 45, saiņošanas operators, beidzot darbu pie automātiskās kūdras presēšanas un iesaiņošanas līnijas (turpmāk iekārta), bija jāveic darba vietas sakārtošana. To veicot, iekārtai darbojoties, darbiniekam tika traumētas abas rokas;

·         vīrietis, 50, palīgstrādnieks, nokrita no augstuma un traumēja galvu un kāju;

·         sieviete, 49, medicīnas māsas palīgs, nokrita no krēsla un salauza abas rokas;

·         sieviete, 54, apkopēja, veicot uzkopšanas darbus, paslīdēja uz slapjas grīdas un krītot traumēja roku;

·         vīrietis, 29, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, darba laikā notika fiziska aizskaršana, kuras laikā tik gūtas traumas;

·         vīrietis, 66, montāžas darbu atslēdznieks, pārvietojot smagas ķēžu spoles bez palīgierīcēm, sajuta asas sāpes mugurā;

·         sieviete, 65, dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciāliste, ejot pa kāpnēm, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 59, mežstrādnieks, zāģējot kokus, viens koks nogāzās un trāpīja darbiniekam pa galvu;

·         vīrietis, 57, krāvējs, pārvietojoties pa teritoriju, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 53, kravas automobiļu vadītājs, veicot bloku kraušanu puspiekabē, tas uzkrita cietušajam uz kājas;

·         vīrietis, 34, autoatslēdznieks, ar domkratu, neuzliekot papildu drošības balstus, pacēla kravas automašīnas aizmugurējo tiltu. Sāka remontēt bremžu mehānismu, automašīnas tilta ass nokrita no domkrata, kā rezultātā darbinieks tika saspiest starp mašīnas riteni un rāmi un gāja bojā;

·         vīrietis, 67, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 58, galvenā nodokļu inspektore, krita uz notīrītas ietves. Guva kreisās rokas lūzumu;

·         vīrietis, 37, informatīvās nodaļas vadītājs, paslīdēja un nokrita teritorijā, salauza kāju;

·         vīrietis, 32, palīgstrādnieks, pārvietojās pa celiņu, garām brauca autokrāvējs, no kura cietušajam uzkrita krava;

·         sieviete, 44, zāģēšanas operatore, strādāja pie ripzāģa un, ievadot materiālu zāģī, sajuta sāpes rokā;

·         sieviete, 75, vadošā pētniece, nokrita darba vietā un guva smagas traumas;

·         sieviete, 62, pastniece, paslīdēja, krītot salauza abas rokas;

·         sieviete, 44, gaismotāja, neveiksmīgi pakāpjoties pa trepēm, lauzta potīte;

·         vīrietis, 36, noliktavas darbinieks, darbinieks nokrita no sastatnēm (augstums apmēram 4m), kā rezultātā guva sejas kaula lūzumus un smadzeņu satricinājumu;

·         vīrietis, 63, traktora vadītājs, nomira darba vietā;

·         vīrietis, 59, būvstrādnieks, nokrita no trepēm, lauza potīti;

·         vīrietis, 45, būvnieks, atradās uz jumta pārseguma, apmēram 3 m no zemes, padeva dēļus, kas bija atbalstīti pret sienu. Viens no dēļiem gāzās un notrieca cietušo uz dēļu kaudzes;

·         vīrietis, 75, treneris, nomira darba vietā;

·         vīrietis, 55, krāvējs, veicot darba pienākumus, pakrita un guva galvas traumu;

·         sieviete, 58, pārdevēja, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 65, noliktavas darbinieks, veicot kravas uzkraušanu uz paletes, nokrita apmēram no 1,1-1,2 m augstuma;

·         vīrietis, 61, ar iekrāvēju iespieda kāju un guva traumu;

·         vīrietis, 66, atslēdznieks, paslīdēja uz apledojušas zemes un nokrita;

·         vīrietis, 53, ražošanas vadītājs, cehā pie sienas bija nostutētas metāla loksnes, pagāžot pāris loksnes, pārējās sāka gāzties un uzkrita cietušajam virsū;

·         vīrietim, darbiniekam, uz kājas uzkrita metāla priekšmets;

·         vīrietis, 51, apsargs, nokrita darba vietā un guva traumas;

·         sieviete, 54, koncertmeistare, starpbrīdī ejot pa kāpnēm, paslīdēja, nokrita;

·         vīrietis, 55, automašīnas vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 74, trolejbusa vadītājs, pārvietojoties pa teritoriju pakrita, sasita muguru;

·         vīrietis, 38, būvkonstrukciju montētājs, darbinieks nokrita no ēkas 8 stāva caur atvērumu ēkas fasādē un gāja bojā;

·         vīrietis, 36, apsargs, konflikta laikā salauza roku;

·         vīrietis, 30, būvstrādnieks, veica dzelzsbetona tvertņu būvniecību. Montējot veidņus, tie savstarpēji tiek samontēti ar 4 metāla ķīļiem, metāla tapiņu un speciālu savienojumu. Vienu  veidni nevarēja nostiprināt, tāpēc darbinieks gribēja to izdarīt no ārpuses. Darbinieks pārrāpās pāri veidnim un, kājai paslīdot, nokrita no 4 m augstuma;

·         vīrietis, 63, elektriķis, mira darba vietā;

·         sieviete, 55, skolotāja palīgs, aizverot bērnudārzā logu, strauji pagriezās, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 61, pastnieks cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 55, darbiniece paslīdēja un nokrita, gūstot traumas;

·         vīrietis, 58, krāvējs, darba pārtraukumā, ejot garām blakus uzņēmuma elektroiekrāvējam, no tā, nokritusi palete ar koku stādiem un uzkritusi darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 62, sētnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 60, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 28, būvstrādnieks, nokrita un guva traumas;

·         sieviete, 60, ārsta palīgs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 65, apkopēja, veicot darba pienākumus, lauzusi roku;

·         sieviete, 66, ārsts, ejot no auto stāvvietas paslīdēja uz ledus, krita un salauza gūžu;

·         vīrietis, 49, darbinieks iekrita lifta šahtā un nomira;

·         vīrietis, 31, noliktavas darbinieks, pārvietojot produkciju uz noliktavu, darbinieks nepamanīja autoiekrāvēju. Pārvietojot paleti, darbinieks aizķērās un nokrita uz labās kājas;

·         sievieti, 59, lopkopi, govs piespieda pie nožogojuma un darbiniece guva smagas traumas;

·         sieviete, 62, apkopēja, pēc darba, mazgājoties dušā, nokrita uz grīdas, salauza kreisās rokas augšdelmu;

·         vīrietis, 38, sanitārtehniķis, darba vietā zaudēja samaņu;

·         sieviete, 62, palīgstrādniece, uzkopjot teritoriju, paklupa un nokrita;

·         sieviete, 47, ārsta palīgs, cieta ceļu satiksmes negadījumā.

Daugavpils ir viena no četrām lielajām Latvijas pilsētām, kur pērn reģistrēts visvairāk nelaimes gadījumu darba vietās, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati.

 

Latgales reģionā 2018.gadā notikuši 10,4% no visiem valstī reģistrētajiem nelaimes gadījumiem darbā, Kurzemes reģionā - 12,7%, Vidzemes - 14,2%, Zemgales - 19%.

 

 „Kaut gan Latgalē, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, darba vietās reģistrēts mazāks nelaimes gadījumu skaits, tas joprojām ir gana augsts un apliecina – darba drošība ļoti daudzos uzņēmumos Latgalē diemžēl joprojām netiek uztverta pietiekami nopietni. Par darba aizsardzību un atbildīgu darba kultūru trūkst izpratnes ne tikai darbiniekiem, bet arī
darba devējiem, kuri ikdienā tam nevelta pietiekami daudz uzmanības," saka Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja.  

Lai panāktu plašāku iedzīvotāju izpratni par drošu darba vidi, Valsts darba inspekcija (VDI) kampaņas „Esi drošs, ka darbs ir drošs” ietvaros sestdien, 18.maijā Daugavpilī aicina uz izglītojošu pasākumu par darba aizsardzību.

Pasākums notiks pie būvniecības nama „Kurši” Krāslavas ielā 1 Būves dienu ietvaros, kur no plkst. 10:00-14:00 darbosies informatīva telts. Ikviens interesents varēs piedalīties radošās, izzinošās aktivitātēs par darba aizsardzību. Pasākumu vadīs improvizatore Elīna Geida.

Pasākuma laikā apmeklētāji varēs:

·         Piedalīties virtuālās realitātes spēlē un pārbaudīt zināšanas darba aizsardzībā, virtuāli nokļūstot piecu dažādu nozaru uzņēmumos;

·         Noskatīties izglītojošus video par darba aizsardzību un saņemt informatīvus materiālus;

·         Piedalīties viktorīnās, iegūstot praktiskas balvas;

·         Neformālā gaisotnē konsultēties ar VDI speciālistu un apspriest darba aizsardzības jautājumus savā uzņēmumā.

 

2018.gadā kopumā Latvijā reģistrēti 2189 nelaimes gadījumi, no tiem 208 - ar smagiem veselības traucējumiem, bet 29 – letāli, liecina VDI dati. Salīdzinot ar 2017.gadu, kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits valstī palielinājies par 14,2%. Būtiski atzīmēt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu jeb 38%. Visvairāk nelaimes gadījumu reģistrēts lielajās pilsētās - Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā.

Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikro, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI martā uzsāka plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

 

Kampaņas ietvaros ikviens uzņēmums, kurā strādā līdz 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamajā nozarē, var pieteikties Eiropas Sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem.

 

Atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts divos veidos  – konsultējot darba devējus, kā arī apmācot darba aizsardzības speciālistus.

Uzņēmumi, kam piešķirts atbalsts konsultācijām, var pieteikties arī atbalstam laboratorisko mērījumu veikšanai līdz 250 eiro apmērā, ja eksperti atzīs to par vajadzīgu. Tas ļaus izmērīt dažādu kaitīgo faktoru iespējamo klātbūtni darba vidē - troksni, vibrāciju, ķīmisko vielu ietekmi u.c., kas ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti.

 

Uzzināt vairāk par atbalsta piešķiršanas noteikumiem var VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

 

VDI pasākumi par darba aizsardzību 25.maijā notiks arī Valmierā.

 

Papildu informācija:

Dace Plato

SIA Baltic Communication Partners

E-pasts: dace.plato@bcp.lv

Tel. +371 26 101 98

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Traktordienas 2019”, kas norisināsies 18.maijā  Grantiņa Andra zemnieku saimniecības “ERIŅI” laukā “Spolnieki”, Dāviņu pagastā, Bauskas novadā. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. 

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

No visiem valstī reģistrētajiem nelaimes gadījumiem darba vietās lielākā daļa jeb 19% 2018.gadā notikuši Zemgales reģionā, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Zemgale ieņem vadošo vietu arī smago un letālo nelaimes gadījumu jomā – to īpatsvars no kopējā nelaimes gadījumu skaita valstī bija attiecīgi 20,7% un 24,1%. 

Lai panāktu plašāku iedzīvotāju izpratni par drošu darba vidi, Valsts darba inspekcija (VDI) kampaņas „Esi drošs, ka darbs ir drošs” ietvaros sestdien, 11.maijā Jelgavā aicina uz izglītojošu pasākumu par darba aizsardzību.

Pasākums notiks pie būvniecības nama „Kurši” Rūpniecības ielā 22A Būves dienu ietvaros, kur no plkst. 10:00-14:00 darbosies informatīva telts. Ikviens interesents varēs piedalīties radošās, izzinošās aktivitātēs par darba aizsardzību. Pasākuma vadīs ētera personība un kampaņas vēstnese Sanda Dejus.

Pasākuma laikā apmeklētāji varēs:

·      Piedalīties virtuālās realitātes spēlē un pārbaudīt zināšanas darba aizsardzībā, virtuāli nokļūstot piecu dažādu nozaru uzņēmumos;

·      Noskatīties izglītojošus video par darba aizsardzību un saņemt informatīvus materiālus;

·      Piedalīties viktorīnās, iegūstot praktiskas balvas;

·      Neformālā gaisotnē konsultēties ar VDI speciālistu un apspriest darba aizsardzības jautājumus savā uzņēmumā.

2018.gadā kopumā Latvijā reģistrēti 2189 nelaimes gadījumi, no tiem 208 - ar smagiem veselības traucējumiem, bet 29 – letāli, liecina VDI dati. Salīdzinot ar 2017.gadu, kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits valstī palielinājies par 14,2%. Būtiski atzīmēt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu jeb 38%. Visvairāk nelaimes gadījumu reģistrēts lielajās pilsētās - Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā.

"Lielā mērā tieši lauksaimniecības un ražošanas nozaru ekonomiskā aktivitāte Zemgales reģiona novadus ierindo pašu attīstītāko Latvijas novadu vidū. Diemžēl šai pozitīvajai tendencei ir arī ēnas puse, kas atspoguļojas smago un letālo nelaimes gadījumu darba statistikā. Laikā, kad attīstās tehnoloģijas un darba procesi, darba vietām teorētiski būtu jākļūst drošākām. Taču, vērtējot darba vietās gūtās traumas, to pagaidām nevar novērot. Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, jāsecina, ka ļoti bieži ir runa par nepietiekošu darba aizsardzības jautājumu izpratni gan no
darba devēju, gan darbinieku puses. Trīs ceturtdaļas visu smago un letālo nelaimes gadījumu darbā ir saistīti ar organizatoriska rakstura cēloņiem, kas neprasa lielas finanšu investīcijas, bet atbildīgāku darba kultūru uzņēmumos," saka Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors.

Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikro, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI martā uzsāka plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

Kampaņas ietvaros ikviens uzņēmums, kurā strādā līdz 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamajā nozarē, var pieteikties Eiropas Sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem.

Atbalsts uzņēmumiem tiek sniegts divos veidos  – konsultējot darba devējus, kā arī apmācot darba aizsardzības speciālistus.

Uzņēmumi, kam piešķirts atbalsts konsultācijām, var pieteikties arī atbalstam laboratorisko mērījumu veikšanai līdz 250 eiro apmērā, ja eksperti atzīs to par vajadzīgu. Tas ļaus izmērīt dažādu kaitīgo faktoru iespējamo klātbūtni darba vidē - troksni, vibrāciju, ķīmisko vielu ietekmi u.c., kas ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti.

Uzzināt vairāk par atbalsta piešķiršanas noteikumiem var VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

VDI pasākumi par darba aizsardzību maijā notiks arī citos Latvijas novados: 18. Maijā - Daugavpilī, 25. Maijā – Valmierā.

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Uzņēmēju dienas Latgalē 2019”, kas norisināsies no 10.maija līdz 11.maijam Daugavpils Olimpiskajā centrā. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā apmeklētāji varēs izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku OiRA, kā arī sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi; 

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai; 

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā); 

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības: 

·         darba aizsardzības speciālista apmācības; 

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!





VDI informē, ka 30. aprīlī VDI darba laiks būs no plkst. 8:00 līdz 15:00, bet 3. maijā no plkst. 8:00 līdz 12:00!
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment), kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. 

Semināru mērķauditorija – uzņēmēji, kas strādā kādā no 13 nozarēm, kurās ir izstrādāti rīki latviešu valodā darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm, aptiekām.

 

Semināri notiks (plašāk par semināriem lasīt pievienotajās saitēs):

Vairāk par OiRA rīku lasīt: http://www.vdi.gov.lv/lv/oira/

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-