Svētdiena, 2020. gada 27. septembris
A+ / A-

       Konsultatīvais tālr.: 67186522

       Konsultatīvais tālr.: 24777997 (BITE)

       Anonīmais uzticības tālr.: 67312176

  l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

                 Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Šobrīd visu aktuālo informāciju, kas būtu jāzina gan iedzīvotājiem, gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem par saslimšanu ar COVID-19, sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs:

https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757

Ieteikumi darba devējiem:

-          ja nodarbinātais ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm – ja tas ir iespējams, vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu;

-          izvērtēt darbinieku nosūtīšanu komandējumos vai darba braucienos uz vīrusa skartajām valstīm;

-          izvērtēt klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamību;

-          atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta;

-          ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam;

-          ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu;

-          ja nodarbinātajam noteikta karantīna, jo viņš bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas pacientu tāpēc, ka pildījis darba vai dienesta pienākumus (piemēram, medicīnas darbinieks, lidmašīnas apkalpes loceklis), notikušais kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā un izmeklējams Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” VI. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Tā kā Darba aizsardzības likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts nodarbinātā pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs, gadījumā, ja nodarbinātais ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm, bet darbu nevar veikt attālināti, iesakam:

-          novērot savu veselības stāvokli 14 dienas;

-          mērīt temperatūru divas reizes dienā (no rīta un vakarā);

-          ievērot higiēnas prasības ( mazgāt rokas, dezinficēt tās, vēdināt telpas);

-          ja parādās saslimšanas simptomi, vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Ja nodarbinātais kontaktējies ar vīrusa infekcijas pacientu:

-          saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa nosacījumu personai tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām no kontakta brīža ar inficēto pacientu;

-          nosakot karantīnu, tiek izsniegta darbnespējas lapa.

Īpašās nodarbināto grupas, kurām izraksta darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona atgriezusies no COVID-19 skartajām valstīm un tai nav saslimšanas simptomu - personas, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā:

-          ārstniecības iestādēs;

-          izglītības iestādēs;

-          sociālās aprūpes centros un pansionātos

 

 

Papildu ieteikumi nodarbinātajiem:

-          sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);

-          bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;

-          ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;

-          izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;

-          izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;

-          klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;

-          ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki;

-          regulāri tīrīt un vēdināt telpas.

DARBA DEVĒJAM IR TIESĪBAS UZLABOT DARBA VIDI UN VEIKT PAPILDU PASĀKUMUS, IZVĒRTĒJOT KONKRĒTOS APSTĀKĻUS UZŅĒMUMĀ!

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020.gada 1.janvāra līdz 9.martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 4 nodarbinātie. 2019. gadā bojā bija gājuši 5 nodarbinātie. Vēl 7 darbinieki darba vietā nomira vai tika atrasti miruši bez ārēju faktoru iedarbības.

Vēl 16 cilvēki šajā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 47 nodarbinātie. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

·         vīrietis, 43,būvstrādnieks, veicot veidnes demontāžu pie izbūvētās ārsienas, nokrita no 6 m augstuma un guva smagu traumu; 

·         vīrietis, 57, dzelzceļa celtņa vadītājs, sprāgstot skābekļa balona šļūtenei, guva augšstilba traumu;

·         vīrietis, 54, ciet, kad stikla pakešu ražošanas cehā tika pārvietota metāla konstrukcija, no kuras cietušajam uzkrita stiklu paka ar svaru 1800-2000 kg. No gūtām traumām cietušais miris;

·         vīrietis, 60, motorzāģa vadītājs, veicot mežizstrādes darbus cirsmā, guva traumas, jo viņam uzkrita iekāries zars. No gūtām traumām cietušais slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 51, kokapstrādes operators, strādājot pie garinātāja kokapstrādes cehā, guva kreisās rokas traumu ar īkšķa un daļēju divu pirkstu amputāciju;

·         vīrietis, 55, metinātājs, pēkšņi nomira darba vietā;

·         vīrietis, 25, strādnieks, apstrādājot produkcijas veidņus, nokrita no 1 m augstuma un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 61, kravas automobiļa vadītājs, vieta, kad izejmateriālu un gatavas produkcijas noliktavā ar celtni veicot pārvadājamās kravas iekraušanu automobiļa piekabē, viņam uzkrita vairāku tonnu smaga metāla konstrukcija. No gūtām traumām darbinieks nomira;

·         vīrietis,55, pēkšņi nomira darba vietā;

·         sieviete, 52, grāmatvedības uzskaitvede, pēkšņi nomira darba vietā;

·         sieviete, 34, metodikas eksperte, ceļu satiksmes negadījumā guva smagas traumas;

·         sievietes, 62, zivju apstrādātājas, roka iekļuva iekārtā ar griežamo nazi;

·         vīrietis, 68, mehāniķis, pēc kritiena no augstuma guva smagas traumas;

·         vīrietis, 31, iepakošanas operators, neizslēdzot iekārtu, ar lupatu mēģināja notīrīt iekārtas valci. Tā rezultātā darbinieka roka tika ierauta starp iekārtas veltņiem un smagi traumēta;

·         vīrietim, 58, kravas automobiļa vadītājam, ierodoties uz preču uzkraušanu Vācijā, palika slikti, un darbinieks nomira slimnīcā;

·         vīrietis, slīpētājs, paslīdēja un guva smagu galvas traumu;

·         vīrietim, 37, atslēdzniekam, veicot automašīnas detaļas apstrādi ar pneimatisko metāla birsti, acī ielidoja metāla skaida;

·         vīrietis, 42, palīgstrādnieks, tika atrasts miris pie dienesta viesnīcas;

·         vīrietis, 49, automobiļa vadītājs, pēkšņi nomira darba vietā – automašīnā;

·         vīrietis, 58, autovadītājs – ekspeditors, cieta, kad automašīnas puspiekabe braukšanas laikā aizdegās. Darbinieks mēģināja nodzēst liesmas, bet degšanas rezultātā uzsprāga riepa un cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietis, 41, tīrītājs, objektā reklāmas plakāta līmēšanas laikā nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas;

·         vīrietim, 49, palīgstrādniekam, palika slikti darba vietā, un pa ceļam uz slimnīcu viņš nomira;

·         vīrietis, 49, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, darba vietā nomira;

·         vīrietim, 63, ceha strādniekam, tika traumēta darbinieka kāja, jo viņam uzbrauca elektroiekrāvējs;

·         sieviete, 61, ražošanas tehnologs, pārvietojoties pa cehu, paslīdēja un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, guva smagas traumas, jo, veicot zaru lasīšanu, viņam uzkrita koks;

·         sieviete, 46, uz līdzenas vietas pakrita un salauza kāju.

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstādē “Māja I 2020”, kas norisināsies no š. g. 12. marta līdz 15. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam.  VDI stendā izstādes apmeklētāji pirmie varēs uzzināt, kā sagatavoties VDI būvniecības nozares tematiskajai pārbaudei, kā arī izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku OiRA.

Izstādes laikā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts ietver: 

  1. darba vides riska novērtējumu; 
  2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 500 EUR apmērā);
  5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
    • darba aizsardzības speciālista apmācības;
    • uzticības personu apmācības;
    • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

1

Šobrīd tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas Valsts darba inspekcijas e-pakalpojums "Darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana reģistrācijai". Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Par pēkšņas nāves iemesliem darbā galvenokārt tiek uzskatītas nepietiekamas rūpes par veselību gan no darbinieku, gan darba devēju puses. Darbinieki darba vietās var būt pakļauti dažādiem darba vides faktoriem, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida sliktajiem ieradumiem var veicināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un analīzi nākas secināt, ka arī dabīgo nāvju kontekstā diemžēl ir jārunā par attieksmi un profesionalitāti. Neidentificēti vai nenovērtēti riski noved pie neatbilstoša nosūtījuma uz obligāto veselības pārbaudi, tad vēl ārstiem neatklājot patieso veselības stāvokli, risks savlaicīgi nepamanīt nopietnas veselības problēmas ievērojami palielinās. Darba aizsardzībā nav sīkumu, formāla un riskus neapzinoša rīcība var rezultēties letālā iznākumā.

Pētījums atklāj, ka darbiniekiem bieži ir nevērīga attieksme pret savu veselību, kas izpaužas kā slimību simptomu ignorēšana un pašārstēšanās saslimšanas gadījumos, kā arī darbinieki bieži strādā mainīgas intensitātes darba stundas (virsstundas, darbs naktīs). Liela nozīme ir arī darba devēju veiktajām preventīvajām aktivitātēm, kas var mazināt darbinieku saslimšanas risku, piemēram, aicinājums kopīgi pievērsties fiziskajām aktivitātēm (piemēram, vingrošana darba vietā) un informatīvo materiālu par veselīgu uzturu izplatīšana darba vidē (piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotā informācija).

Pētījumā kā būtiskākais ekspertu ieteikums tiek minēta nepieciešamība paaugstināt obligāto veselības pārbaužu kvalitāti. Tas palīdzētu ātrāk identificēt darbinieku riska grupas un nepieļautu turpmāku nodarbināšanu risku radītos darba apstākļos, kas apdraud darbinieka veselību un dzīvību. Svarīgi ir nodrošināt arodveselības un arodslimību ārstiem pieeju darbinieka slimības vēsturei, piemēram, veidot sasaisti ar E-veselības sistēmu.

Pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā" veikts Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Solvita Pone
Valsts darba inspekcijas
ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Solvita.Pone@vdi.gov.lv
Tālr.:+371 29385596

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma laika posmā no 2017. gada 1. septembra līdz 2019. gada decembrim tika veikts pētījums “Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā”.  

Pētījumu veica personu apvienība SIA Civitta Latvija, SIA GRIF un UAB Civitta. Pētījumā analizēti letālie nelaimes gadījumi darba vietā, kuru cēlonis saskaņā ar ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas arodslimībās atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts, jeb nodarbinātais miris darba vietā. Pētījuma rezultāti ietver ekspertu ieteikumus situācijas uzlabošanai. Pētījuma gaitā tika veikta statistikas datu analīze, analizēti letālo nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām akti, veiktas iedzīvotāju aptaujas un intervijas ar nozaru ekspertiem, ārstiem un nodarbinātajiem.

 

Pētījumā konstatēts, ka 94,4% letālo nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, vairākums mirušo ir vīrieši (86,3%), kuru vidējais vecums ir 59,6 gadi. Ņemot vērā Latvijas darbaspēka novecošanās tendenci, mirstība darba vietā no sirds un asinsvadu slimībām varētu nākotnē pieaugt, brīdina pētījuma autori.

 

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka galvenie sirds un asinsvadu slimību cēloņi ir neveselīgi dzīvesveida ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids, ko Latvijā veiktais pētījums papildina ar datiem, kas norāda, ka darbiniekiem bieži ir arī nevērīga attieksme pret savu veselību, tostarp slimību simptomu ignorēšana un viņi veic arī pašārstēšanos.

Lai samazinātu nodarbināto risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, liela nozīmē ir darba devēja veiktajām preventīvajām aktivitātēm, piemēram, kvalitatīvi veiktam darba vides riska novērtējumam, īstenotiem darba vides uzlabošanas un nodarbināto veselību veicinošiem pasākumiem, norāda pētījuma autori.

 

Kā būtiskākais ekspertu ieteikums tiek minēta nepieciešamība paaugstināt obligāto veselības pārbaužu kvalitāti, kas ļautu identificēt nodarbināto riska grupas un nepieļautu turpmāku nodarbināšanu darba apstākļos, kas rada risku nodarbinātā veselībai un dzīvībai. Tāpat svarīgi ir nodrošināt arodveselības un arodslimību ārstiem pieeju nodarbināto slimības vēsturei, ko mūsdienu tehnoloģiju laikā būtu ieteicams sasaistīt ar E-veselības attīstību.

Lai uzlabotu nelaimes gadījumu izmeklēšanas kvalitāti, pētnieki rosina precizēt kārtību, kādā tiek izmeklēti letālie nelaimes gadījumi bez acīmredzamām traumām, piemēram, veidot VDI specializētu letālo nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļu, sagatavot detalizētas vadlīnijas par izmeklēšanas gaitā veicamajām darbībām u.c.

 

4. februārī no plkst. 9:30 līdz 12:00 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības telpās, Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 notiks preses konference, kurā tiks prezentēti pētījuma “Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā” rezultāti.

 

Preses konferenci atklās VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Pētījums “Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā” tika veikts programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.  

 

Informāciju sagatavoja:

Gundega Balode
Valsts darba inspekcijas
ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Gundega.Balode@vdi.gov.lv
Tālr.:+371 26438145

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie. 2018. gadā bojā bija gājuši 30 nodarbinātie.

Vēl 190 cilvēki šajā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 209 nodarbinātie. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas, darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

·         vīrietis, 35, lokmetinātājs, veicot automašīnas remontu, iesita ar āmuru pa tapu, rezultātā atvienojās neliels gabals un trāpīja acī;

·         sieviete, 59, inventarizators, inventarizācijas veikšanas laikā pakāpās uz kastes, kuras augstums bija ap 60 cm. Nokāpjot viņa zaudēja līdzsvaru un krita, gūstot smagu traumu; 

·         vīrietim, 28, palīgstrādniekam, apstrādājamā koka dēļa ass gabals traumēja kāju, kad nodarbinātais veica darbu pie darbgalda;

·         vīrietis, 45, traktorists, ostas teritorijā traktora remonta laikā ar smagumu pacelšanas palīgierīci pacēla remontējamā traktora aizmugurējo tiltu. Smaguma pacelšanas palīgierīce krītot aizskāra cietušo, kurš atradās traktora sānos un centās atskrūvēt sāna pārvadu;

·         vīrietis, 54, palīgstrādnieks, cieta, kad nokrita no 1m augstuma;

·         sieviete, 81, dežurante, nokrita, ejot gar sporta namu, un sajuta sāpes gūžā un rokā;

·         vīrietis 62, strādnieks, nokrita no daudzstāvu ēkas jumta un gāja bojā;

·         vīrietis, 54, virtuves strādnieks, tika atrasts pakāries;

·         vīrietis, 55, ceha strādnieks, cieta, kad, veicot uzkopšanas darbus, saņēma sitienu ar aizliekto zaru;

·         vīrietis, 74, kokapstrādes operators, nākot uz darbu, uzņēmuma teritorijā zaudējis līdzsvaru un nokrita. Par notikušo darba devēju neinformējot, darbinieks devās uz darba vietu un veica darbu līdz maiņas beigām;

·         vīrietis, 33, elektromontieris, smagi cieta, kad viņam virsū uzkrita elektrības stabs;

·         vīrietis, 38, betonētājs, smagi cieta, nokrītot no neliela paaugstinājuma;

·         vīrietis, 57, mehāniķis, mēģināja noskaidrot, kāpēc nedarbojas garāžas automātiskie vārti. Darbinieks izmantoja 4 m garas alumīnija kāpnes, pieslēja tās pie sienas. Kāpnes izkustējās, un cietušais nokrita apmēram no 3 m augstuma, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 27, laukstrādnieks, Ukrainas pilsonis, kurš strādāja bez darba līguma, gāja bojā, kad uz lauka viņa drēbes tika ierautas kombainā;

·         vīrietis, 60, remontstrādnieks, brauca pa teritoriju ar velosipēdu. Teritorijā strādājošais frontālais iekrāvējs ar kausu nepamanīja šo darbinieku, uzbrauca viņam virsū, letāli traumējot;

·         vīrietis, 44, krāvējs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 27, meistars, guva smagas traumas, kad tika veikta bojāto koku gāšana gar gaisa elektrolīnijām. Gāžoties nozāģētam kokam, tika aizķerts tam blakus esošs bojāts koks, kurš uzkrita darbiniekam;

·         sieviete, 47, loģistikas procesu vadītāja, gāja bojā, kad nokrita no 5-6 m augstuma, jo tika izmantots pašgatavots grozs uz autoiekrāvēja dakšām;

·         sieviete, 62, pārdevēja – fasētāja, pārvietojot preces veikala preču noliktavā, zaudēja līdzsvaru un nokrita zemē, kritiena rezultātā tika traumēta gūža;

·         vīrietis, 56, elektronikas inženieris, nomira pēc tam, kad viņam darba vietā palika slikti;

·         vīrietis, 61, kokapstrādes operators, ar āķi vēla baļķi pa rampu uz padeves transportiera. Atrodoties baļķim priekšā, darbinieks nepaspēja noņemt kāju, un baļķis uzripoja uz viņa kājas, to traumējot;

·         vīrietis, 52, būvstrādnieks, veica siju nomaiņu starp pirmo un otro stāvu. Darbinieks kāpa pa vecām kāpnēm, lai veiktu sijas pārvietošanu. Kāpņu konstrukcija nolūza, un darbinieks nokrita no apmēram 3,2 m augstuma, turklāt nolūzusī trepju konstrukcija uzkrita viņam virsū;

·         vīrietis, 22, elektroiekārtu montieris, guva traumas, kad neapgaismotā teritorijā tika veikti būvdarbi, un darbinieks nezināja, ka ir izrakta tranšeja. Viņš tajā iekrita;

·         vīrietis, 59, lopkopējs, smagi cieta, kad viņa roka tika iespiesta starp kūts sienu un traktoru;

·         skolotāja, 46, skolotāja, nokrita, kāpjot lejā pa kāpnēm;

·         vīrietis, 52, ārsts, nomira, kad viņam slimnīcas autostāvvietā palika slikti.

Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros š. g. 19. novembrī valdība nolēma palielināt atbalstu laboratoriskajiem mērījumiem no 250 eiro uz 500 eiro, lai uzņēmumā veiktu kvalitatīvāku darba vides risku novērtējumu.

Ieceres mērķis ir mudināt uzņēmumus objektīvi novērtēt darba vides riskus, piemēram, trokšņa, vibrācijas, mikroklimata, apgaismojuma, kā arī putekļu un ķīmisko vielu koncentrāciju, kuriem pakļauts nodarbinātais darba laikā. Bezmaksas atbalsta saņemšanai darba risku novērtējumam un laboratoriskiem mērījumiem var pieteikties bīstamo nozaru, kā, piemēram, lauksaimniecības, būvniecības, metālapstrādes un veselības aprūpes nozares pārstāvošie uzņēmumi. Bīstamo nozaru uzņēmumi var Valsts darba inspekcijā var bezmaksas konsultēties par darba vides uzlabošanu, darba vides risku novērtēšanu un laboratorisko mērījumu veikšanu, darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācību, kā arī par apmācībām nodarbinātajiem droša darba veikšanā. Pieteikties pakalpojumu saņemšanai Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē.

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Tech Industry 2019”, kas norisināsies no 28. novembra līdz 30. novembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala.

VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

  1. darba vides riska novērtējumu;

  2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

  3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

  4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

  5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

    • darba aizsardzības speciālista apmācības;

    • uzticības personu apmācības;

    • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

 

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

1

Labas prakses balva “Zelta ķivere” piektdien svinīgā ceremonijā pasniegta IKEA Latvija – Latvijā salīdzinoši jaunam mazumtirdzniecības uzņēmumam, kura specifika ir liela apmeklētāju, tostarp ģimeņu un bērnu, plūsma. Konkursā iesniegtais piemērs ietver ilgtermiņa drošības risinājumus, kas darbojas sistemātiski un kuru mērķis ir preventīvi samazināt riskus un nodrošināt bezkompromisu rīcību ārkārtas situācijās. Balvu pasniedza labklājības ministre Ramona Petraviča un Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Saņemot labas prakses balvu “Zelta ķivere”, IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova teica:  Klientu un darbinieku drošība ir mūsu prioritāte visos IKEA veikala darbības procesos. Katrs jaunais IKEA veikals ir iepriekšējo veikalu pilnveidota versija, jo tajā apkopoti un izmantoti vislabākie piemēri pasaules un vietējā mērogā. Turklāt līdz ar drošiem risinājumiem mūs vieno spēcīga kultūra un misija: radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem, kas atspoguļojas arī drošības jomā – no drošiem produktiem līdz tam, ka par drošību veikalā gādā pilnīgi visi darbinieki. Mums ir svarīgi, lai strādājošie justos droši un sagatavoti ārkārtas situācijām, tāpēc investīcijas drošības risinājumos un apmācībās ir daļa mūsu ikdienas.” Viņa arī sacīja, ka IKEA drošības kultūra attiecas ne tikai uz veikalu, un  drošības un atbildības principi ir būtiski, arī veidojot attiecības un sastrādājoties ar mūsu partneriem.

2019.gadā konkurss tika rīkots sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un tā laikā tika meklēti labas prakses piemēri par ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas darbu organizēšanu Latvijas uzņēmumos. valsts un pašvaldību iestādēs. Konkursa ietvaros tika saņemti 17 pieteikumi no šādiem uzņēmumiem: GE Renewable Energy, Olainfarm, Sadales tīkls, Valsts nekustamie īpašumi, Balta, “Ventspils nafta” termināls, Augstsprieguma tīkls, Rīgas siltums, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas autoceļu uzturētājs, SCHWENK Latvija, IKEA Latvija, Rimi Latvia, Maxima Latvija, Latvijas Mobilais Telefons, Attīstības finanšu institūcija Altum, Cēsu alus,” norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

 

Ceremonijas laikā īpaši tika godināts arī vairākkārtējs darba aizsardzības labas prakses balvas  “Zelta ķivere’ ieguvējs – uzņēmums SIA „”Ventspils nafta” termināls” par aktīvu un ilggadēju ieguldījumu drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidē savā uzņēmumā un Latvijā kopumā.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 14.gadu. To organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv

Tālr.:+371 67021721, 26482297

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-