Piektdiena, 2019. gada 22. novembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

VDI informē, ka 30. aprīlī VDI darba laiks būs no plkst. 8:00 līdz 15:00, bet 3. maijā no plkst. 8:00 līdz 12:00!
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment), kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. 

Semināru mērķauditorija – uzņēmēji, kas strādā kādā no 13 nozarēm, kurās ir izstrādāti rīki latviešu valodā darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm, aptiekām.

 

Semināri notiks (plašāk par semināriem lasīt pievienotajās saitēs):

Vairāk par OiRA rīku lasīt: http://www.vdi.gov.lv/lv/oira/

VDI informē, ka 18. aprīlī VDI darba laiks būs no plkst. 8:00 līdz 15:00! Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Pavasaris 2019”, kas norisināsies no 11.aprīļa līdz 13.aprīlim izstāžu centrā Rāmava. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības nozarē strādājošiem. Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

1.    darba vides riska novērtējumu;
2.    darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
3.    rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
4.    darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);
5.    darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
·    darba aizsardzības speciālista apmācības;
·    uzticības personu apmācības;
·    specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.


Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits.

Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”.

„Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis.

Viņš uzsvēra, ka ar VDI īstenoto projektu darba devējiem tiks sniegts arī praktisks atbalsts - ikviens uzņēmums, kurā strādā mazāk par 249 darbiniekiem un kurš darbojas bīstamajā nozarē, var pieteikties Eiropas Sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Līdz 2023.gada 31.decembrim atbalstu plānots sniegt 4700 uzņēmumiem.

Inese Mārtiņsone, RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja, vērsa uzmanību, ka dažādu Latvijā veikto pētījumu dati rāda - vairāk kā piektajai daļai darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi.

„Ne tikai nelaimes gadījumi, bet arī troksnis, vibrācija, ķīmisko vielu ietekme un citi kaitīgie darba faktori ilgtermiņā var būtiski pasliktināt darbinieku veselību un pat izraisīt invaliditāti. Prakse apliecina, ka ne visi uzņēmēji zina, ka visus kaitīgos faktorus darba vidē var izmērīt un riskus novērst,” uzsvēra I.Mārtiņsone.

Tradicionāli apzinīgāk darba vides mērījumus veic kokapstrādes, metālapstrādes, lauksaimniecības, tirdzniecības nozares uzņēmumi. Savukārt ļoti reti to dara būvniecības nozares un autoservisa uzņēmumi, sacīja I.Mārtiņsone.

Latvijas darba devēju konferederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka LDDK kā atbildīgu darba devēju pārstāvoša organizācija aktīvi iesaistās darba drošības veicināšanā. Piemēram, LDDK nesen veiktā biedru aptauju par obligātās veselības pārbaudes (OVP) nozīmi un efektivitāti apliecina, ka darba devēji saprot OVP nozīmi, taču iebilst pret procesa kvalitāti – formālu procesa veikšanu. Lai sekmētu izmaiņas OVP veikšanā, LDDK ir izveidojusi darba grupu ar Latvijas arodslimību un arodārstu biedrības, Veselības inspekcijas, Labklājības ministrijas un LDDK biedru pārstāvjiem ar mērķi izstrādāt priekšlikumus OVP procesa uzlabošanai, stāstīja L.Meņģelsone.

„Rūpēm par darbinieku drošību un veselību ir jābūt ikviena atbildīga uzņēmuma galvenajai prioritātei, jo cilvēki ir vislielākā vērtība. Mēs par drošību domājam katru dienu un katrā solī, tas ir mūsu dzīvesveids. Esam atbildīgi par savu un kolēģu drošību un vienmēr atceramies, ka mūs visus kāds gaida mājās. Veseli, apmierināti darbinieki sakārtotā darba vidē ir produktīvāki, lojālāki, kas pozitīvi ietekmē ikviena uzņēmuma darbu,” uzsvēra Linda Šedlere, būvmateriālu ražotāja CEMEX personāla un administrācijas direktore.

Uzņēmums ir ieviesis vairākas augsti novērtētas darba drošības iniciatīvas. Piemēram, CEMEX mērķis darba drošībā visā pasaulē ir nulle nelaimes gadījumu. Arī darbinieki aktīvi iesaistās darba vides uzlabošanā – identificē potenciālos riska faktorus un ierosina pasākumus to novēršanai.

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, uzsvēra:
„Gribas cerēt, ka VDI kampaņa būs labs stimuls uzņēmumu vadītājiem kļūt atbildīgākiem darba aizsardzības jomā. Savukārt darbinieki kļūs zinošāki, drosmīgāki un nebaidīsies darba devējam pieprasīt drošu darba vidi,” sacīja E.Baldzēns.

Uzzināt vairāk par atbalsta piešķiršanas noteikumiem var VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.


Papildu informācija:
Dace Plato
SIA Baltic Communication Partners
Tel. +371 26 101 986
E-pasts: dace.plato@bcp.lv

Pēdējo piecu gadu laikā kopējais darba vietās nelaimes gadījumos cietušo skaits Latvijā ir palielinājies par 20%. Joprojām saglabājas augsts letālo un smago nelaimes gadījumu skaits - 2018.gadā bojā gāja 23 darbinieki, bet 46 atrasti miruši darba vietā, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Vienlaikus uzņēmēji atzīst, ka darba aizsardzības prasības ir sarežģītas un bez zinoša speciālista palīdzības ir grūti tās īstenot praksē. Tāpat daudzi uzņēmumi neapzinās darba aizsardzības nozīmi un maldīgi domā, ka viņu uzņēmumā nekas bīstams ar darbiniekiem nevar notikt, liecina VDI kampaņas „Esi drošs, ka darbs ir drošs” ietvaros veiktā uzņēmēju aptauja.

Lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darba vietās un aicinātu mikro, mazos un vidējos uzņēmumus aktīvi pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, VDI uzsāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs”.

Lai plašāk informētu par kampaņas norisi un plānotajām aktivitātēm,

ceturtdien, 28.martāplkst. 12:00 VDI aicina uz preses konferenci

Rīgā, Stacijas laukumā.

 

Preses konferencē piedalās:

·         Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas vadītājs

·         Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

·         Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

·         Inese Mārtiņsone, RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja

·         Linda Šedlere, uzņēmuma „Schwenk” personāla un administrācijas direktore

Pasākumā laikā tiks sniegti jaunākie dati par nelaimes gadījumiem darba vietās, stāstīts par situāciju un problēmām mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos saistībā ar darba vides drošību un to ietekmi uz strādājošo veselību. Tiks skaidroti uzņēmuma ieguvumi, veicot darba vides risku novērtējumu, kā arī sniegta informācija, kā uzņēmēji ātri un ērti var pieteikties Eiropas Sociālā fonda atbalstam darba vides risku novērtēšanai savā uzņēmumā.

Pēc preses konferences Stacijas laukumā no plkst. 13:00 – 19:00 darbosies informatīva telts, piedāvājot dažādas aktivitātes par darba aizsardzību visiem interesentiem. Pasākumu vadīs atraktīvā kampaņas vēstnese, ētera personība Sanda Dejus.

 

Apmeklētājiem būs iespēja:

·         Piedalīties virtuālās realitātes spēlē un pārbaudīt zināšanas darba aizsardzībā, virtuāli nokļūstot piecu dažādu nozaru uzņēmumos;

·         Noskatīties izglītojošus video par darba aizsardzību un saņemt informatīvus materiālus;

·         Piedalīties viktorīnās, iegūstot noderīgas balvas;

·         Neformālā gaisotnē konsultēties ar VDI speciālistu un apspriest darba aizsardzības jautājumus savā uzņēmumā.

 

 

Papildu informācija:

Dace Plato

SIA Baltic Communication Partners

Tel. +371 26 101 986

E-pasts: dace.plato@bcp.lv,

 

 

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām.

Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam.

VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tam piešķirot Darba likumā noteiktās ne mazāk kā 4 kalendārās nedēļas.

Tikai atsevišķos gadījumos, darba devējam ir tiesības ar darbinieka rakstveida piekrišanu pārcelt daļu atvaļinājuma uz nākamo gadu (tikai uz vienu gadu), saglabājot darbiniekam tiesības uz divu nepārtrauktu nedēļu garu atvaļinājumu kārtējā gadā.

Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ darbinieks atsakās doties pelnītajā atvaļinājumā, tas neatceļ darba devēja atbildību, rūpēties, lai atvaļinājums tiktu piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, lai arī ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana ir darbinieka tiesības, tās nevar nodrošināt citādi, kā tikai ar darba devēja līdzdalību.                                                          

 

12. martā, Kuldīgā, kokapstrādes uzņēmumā, 27 gadus jauns vīrietis, veicot darbu ar hidraulisko presi zaudēja vairākus kāju pirkstus. Darbinieks darba laikā iespieda hidrauliskajā presē savu pēdu, kā rezultātā iekārta amputēja darbinieka pēdas četrus pirkstus.

VDI datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka šādi gadījumi Latvijā kokapstrādes nozarē notiek bieži, tāpēc VDI šogad veic tematiskas pārbaudes darba aizsardzībā, pastiprināti pievēršot uzmanību uzņēmumiem, kuros darbinieki ir cietuši nelaimes gadījumā darbā, saskaroties ar darba aprīkojumu. Šā gada februārī tika veiktas tematiskās pārbaudes, kuru ietvaros tika pārbaudīti 158 uzņēmumi, un gandrīz katrā otrajā pārbaudē tika atklāti pārkāpumi darba aizsardzībā, par kuriem tika izdoti rīkojumi pārkāpumu novēršanai. VDI drīzumā plāno iet atkārtotās pārbaudēs uz šiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka esošie pārkāpumi ir novērsti.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 18. martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 4 nodarbinātie. Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši bojā 10 nodarbinātie. Vēl 31 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 38).

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process.

2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa.

Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā saņemto iesniegumu skaits turpina pieaugt, vairumā gadījumu darbiniekiem vēršoties iestādē par jautājumiem, kas saistīti ar darba samaksas neizmaksāšanu. Iesniegumu izskatīšana prasa būtiskus iestādes resursus, tādējādi arī mazinot kapacitāti, ko veltīt preventīvām aktivitātēm.  Cilvēki ir neapmierināti, ka Valsts darba inspekcija nenodrošina ātru strīda atrisināšanu un neizmaksātās darba samaksas izmaksu, bet individuālo darba strīdu izšķiršana Latvijā ir tiesas, nevis Valsts darba inspekcijas kompetencē. Valsts darba inspekcija var risināt tikai tos jautājumus, kur ir konstatējams darba tiesību vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpums.  Individuālo darba strīdu izšķiršanā mūsu iespējas ir ierobežotas un patīk tas vai nē, bet, lai strīdu atrisinātu, darbiniekam ir jāvēršas tiesā.”

Pētījuma rezultāti rāda, ka līdz šim Latvijā darba strīdus risina ar divu metožu palīdzību – pārrunu ceļā un tiesas ceļā. Tiesā nonāk aptuveni 20% darba strīdu. Latvijā, galvenokārt, rodas individuāli, nevis kolektīvi strīdi, jo darbinieki salīdzinoši reti ir arodbiedrību biedri. Valsts darba inspekcijas redzeslokā nonāk lielākoties darba strīdi par darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksu, darba līgumu noformēšanu, darba un atpūtas laika noteikšanu, darba aizsardzības jautājumiem un darba uzteikumiem. Savukārt, tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka tiesā tiek izskatītas lietas par atjaunošanu darbā un darba samaksas piedziņu.

Vienlaikus ir izveidojusies prakse, ka darba strīdi, kuri nav atrisināti pārrunu ceļā starp darbinieku un darba devēju, tiesas ceļā var netikt risināti, ja tiesas izmaksas pārsniedz zaudējumu apmēru. Tādējādi radušies materiālie un/vai emocionālie zaudējumi cietušajai pusei netiek atlīdzināti.

 Pētījums „Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” ir veikts Labklājības ministrijas darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma.

 

Informāciju sagatavoja:

Solvita Pone
Valsts darba inspekcijas

ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Solvita.Pone@vdi.gov.lv, tālr.:+371 29385596

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā”, kura mērķis ir analizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas Latvijā, izvērtējot esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti, kā arī analizējot iespējas pilnveidot patreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma aktualitāti nosaka arī starptautiskās un Latvijai saistošās Eiropas Savienības darba tiesību prakses attīstība un arī vietējā darba tirgus vajadzības.

Šāda veida pētījums Latvijā tika veikts pirmo reizi un tā rezultāti sniedz ieskatu par citādas sistēmas ieviešanas iespējām Latvijā, tiesisko ietvaru un tā potenciālajām izmaiņām, ekonomisko pamatojumu un citiem būtiskiem jautājumiem.

Lai gan šobrīd Latvijas tiesiskajā regulējumā ir noteiktas iespējas risināt darba strīdus ārpustiesas ceļā (pārrunās starp darbinieku un darba devēju, veidojot darba strīdu komisiju uzņēmumā, piesaistot starpniekus u.tml.), šo metožu pielietojums ir būtiski atkarīgs no strīdā iesaistīto pušu labās gribas vienoties. Ja pārrunu ceļā darba strīds nav atrisināts, mazu prasību gadījumos darbinieki no tālākās situācijas risināšanas parasti atsakās, jo nākamais strīda risināšanas solis ir vēršanās ar prasību tiesā, kas laika un finanšu resursu ziņā ir salīdzinoši dārgi, jo tiek tērēti ne tikai iesaistīto pušu privātie, bet arī valsts resursi.

 

Pētījuma rezultāti un svarīgākie secinājumi tiks prezentēti preses konferencē, kas notiks šā gada 20. martā, plkst. 10.00 - 11.00 viesnīcas Radisson Blu Latvija konferenču zālē SIGMA I, Rīgā, Elizabetes ielā 55.

 

Preses konferenci atklās VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Pētījums „Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” ir veikts ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Solvita Pone
Valsts darba inspekcijas
ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Solvita.Pone@vdi.gov.lv
Tālr.:+371 29385596

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-