Jaunumi

VVKAC Rīgā var saņemt vairākus Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus (plašāk par pieejamajiem pakalpojumiem http://ej.uz/VVKACpakalpojumi). Iespējams, ka jau tuvākajā laikā šīm valsts iestādēm pievienosies arī citas, tā padarot valsts pakalpojumus arvien pieejamākus iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka šo valsts iestāžu pakalpojumus joprojām var saņemt arī iestāžu esošajās nodaļās/klientu apkalpošanas centros Rīgā un citur Latvijā.

VVKAC izveidi Latvijā augstu vērtē Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Esmu gandarīta par to, ka iedzīvotājiem valsts piedāvā iespēju nokārtot dažādus ar valsti un pašvaldībām saistītus pakalpojumus vienuviet. Pie šādas idejas par valsts un pašvaldību „vienas pieturas” klientu apkalpošanas centru man bija tā iespēja sākt darbu, strādājot Vides un reģionālās attīstības ministrijā, un man ir patiess prieks, ka tagad šī ideja ir īstenojusies. Šī gada laikā ir plānots, ka šādi vienas pieturas pakalpojumu sniegšanas punkti tiks izveidoti 89 pašvaldībām, un es ceru, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmantos šīs iespējas un pārliecināsies, cik tas klientam ir ērti un patīkami.”

Vienoto centru tīkla izveide un publisko pakalpojumu elektronizācija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes tuvāko gadu laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienlaicīgi strādā divos it kā pretrunīgos virzienos – attīstot gan modernu digitālo saziņu, gan saziņu klātienē. Tomēr te pretrunas nav. Jebkuram iedzīvotājam jāvar saņemt nepieciešamos pakalpojumus tādā veidā, kā viņam ērtāk: vai tīmeklī, vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Iedzīvotāju interese liecina, ka ir nepieciešami abi veidi – galvenais, lai serviss būtu ērts un kvalitatīvs. To var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu: lai gan ir pieejamas aizvien ērtākas iespējas lasīt grāmatas elektroniskā formā, papīra grāmatas aizvien ir pieprasītas.”  

VVKAC Rīgā ir nākotnes Vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīkla pirmais vēstnesis. Centru izveide pašvaldībās tiks uzsākta jau šogad un jau šobrīd norisinās vienošanās par to izveides kārtību. Saskaņā ar koncepciju, Rīgā plānots izveidot vairākus klientu apkalpošanas centrus. Vienlaikus ar VVKAC darbību Talejas ielā 1, no februāra Rīgas domes Dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams iesniegt dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojuma  Bērna piedzimšanas pabalsts saņemšanai.

VVKAC Rīgā izveides iniciatora Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: „Esam priecīgi, ka Valsts ieņēmumu dienesta telpas kļuvušas par pirmo vietu, kur iedzīvotājiem būtiskus valsts iestāžu pakalpojumus var saņemt vienkopus. Tas ļaus ievērojami optimizēt laiku un izdevumus, kas ikdienā tiek veltīts šo iestāžu apmeklējumiem dažādās pilsētas vietās. Varu piebilst, ka šo iespēju jau paguvuši izmantot un atzinīgi novērtēt gan apmeklētāji, gan mūsu pašu darbinieki. Uzskatu, ka kopumā šī iecere ir veiksmīga un tā jāturpina attīstīt!”

VVKAC darba laiks: pirmdien: 8:15 – 19:00, otrdien, trešdien, ceturtdien: 8:15 – 17:00, piektdien: 8:15 – 16:00. Nedaudz atšķirīgs darba laiks ir Valsts darba inspekcijai, kas pirmdienās apkalpo klientus līdz 17:00, bet piektdienās - līdz 15:45.

Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma: goo.gl/jC9lGo.

Plašāka informācija par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi: www.vvkac.lv   un www.twitter.com/vvkac

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tel.: 67026533, E-pasts: prese@varam.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr.: 67122670; 26558389; e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv 

Informācijai:

Gunta Misāne, VVKAC komunikāciju konsultante

Par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi

Lai pārbaudītu valsts iestāžu un pašvaldību sadarbības variantus, 2014. gada pirmajā pusgadā tika īstenots VVKAC tīkla pilotprojekts, kura rezultāti ir iekļauti 2015. gada 6. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātajā  papildinātajā „Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi”. Saskaņā ar to, jau 2015. gadā pakāpeniski uzsākta Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide, tā nodrošinot ērtāku valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem:

·    89 novadu pašvaldībās 2015. gadā pakāpeniski uzsāks veidot Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus. Šeit ir plānota noteiktu valsts pakalpojumu sniegšana uz pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienību bāzes. Šajos centros iedzīvotāji varēs iesniegt dokumentus vairākām valsts iestādēm, kā arī saņemt pašvaldību darbinieku konsultācijas par valsts pakalpojumiem. Par to kādus tieši valsts pakalpojumus varēs saņemt katrā no centriem, varēs noskaidrot interesējoties savā pašvaldībā.

·    21 reģionālās nozīmes attīstības centrā un 9 nacionālās nozīmes attīstības centros valsts iestāžu struktūrvienības plānots izvietot kopā ar pašvaldības klientu apkalpošanas centru, organizējot vienotu klientu apkalpošanas vietu. Šeit kopā ar pašvaldību darbiniekiem strādās arī valsts iestāžu darbinieki. Šo centru pakāpeniska izveide gaidāma tuvāko gadu laikā.

Vairāk par VPVKAC izveidi  skatīt: http://ej.uz/VPVKACizveide

Informācija sagatavota projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvijas valsts. Aktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Katru otro gadu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības prezidentūru organizē Eiropas Labas prakses balvu. 2014. gada konkursa tēma bija stresa un psihosociālo darba vides risku novēršana darba vidē. Lai popularizētu labas prakses piemērus un dalītos idejās, kā vienkārši un efektīvi uzlabot darba apstākļus, Valsts darba inspekcija, LR Labklājības ministrija, Darba drošības un vides veselības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuru pārstāvji veido Informācijas padomi Latvijā, nolēma Labas prakses balvas konkursu rīkot ik gadu, katrā otrajā gadā tēmu izvēloties Latvijā. Analizējot biežākos darbā notikušo nelaimes gadījumu cēloņus, kā arī veicot interesentu aptauju vietnē www.stradavesels.lv, par 2015.gada konkursa tēmu tika izvēlēta paslīdēšanas, aizķeršanās un paklupšanas novēršana darba vietās. Eiropā atbilstošs konkurss 2015.gadā nenotiek.

Mērķi

2015.gada Labas prakses balvas konkursa mērķi darba aizsardzībā ir:

·         atbalstīt un popularizēt preventīvu kultūru darba aizsardzības jomā, parādīt preventīvas kultūras priekšrocības;

·         mudināt uzņēmumus pastiprinātu uzmanību pievērst paslīdēšanas, aizķeršanās un aizķeršanās riskiem uzņēmumā un novērst minētos riskus sistemātiskā veidā;

·         samazināt to darbā notikušo nelaimes gadījumu skaitu, kuru cēlonis ir paslīdēšana, paklupšana un aizķeršanās;

·         izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus, lai citi uzņēmumi var smelties idejas un pārņemt labo praksi.

Struktūra

Balva tiks pasniegta 2 grupās:

• uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir līdz 100;
• uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir 100 un vairāk.

Pieteikuma veidlapas pieejamas šeit: http://stradavesels.lv/kalendars/event-892/

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

• Vīrietis, 55, kokzāģētavas operators cieta, strādājot pie nomaļu pārstrādes darbgalda, jo no tā tika izmests nozāģētais dēlis, kas ietriecās cietušajam sejā, radot galvas sejas daļas kaulu atklātu lūzumu.
• Vīrietis, 50, autovadītājs gāja bojā, strādājot ārzemēs - nostiprinot kravas automašīnas kravu, tā uzkrita darbiniekam virsū.
• Vīrietis, 61, autovadītājs, strādājot ārzemēs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, kura rezultātā darbinieks gāja bojā.
• Vīrietis, 52, autovadītājs, mira atrodoties ārzemēs.
• Vīrietis, 31, IT pakalpojumu pārvaldes procesu konsultants, pildot darba pienākumus ārzemēs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā guva smagas traumas.
• Vīrietis, 51, autovadītājs, strādājot ārzemēs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, kura rezultātā darbinieks guva smagas traumas.
• Vīrietis, 59, palīgstrādnieks, strādājot būvobjektā, iekrita lifta šahtā un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 35, komplektētājs - iesaiņotājs, strādājot pie fasējamās iekārtas, aizķērās aiz elektrības vada un krītot salauza gūžas kaulu.
• Vīrietis, 55, būvnieks, strādājot tranšejā 1,80 metru dziļumā, guva smagas traumas, jo nobruka tranšejas mala.
• Vīrietis, 53, palīgstrādnieks, guva smagas rokas traumas, garinot dēļus.
• Vīrietis, 60, remontatslēdznieks, iekrītot remontbedrē, guva smagas traumas - salauztas ribas.
• Vīrietis, 60, taksometra vadītājs guva smagas traumas, jo klients uzbruka.
• Vīrietis, 47, daudzzāģu darbgaldu operators smagi traumēja kāju ar dēļa fragmentu, kas tika izmests no daudzzāģu.
• Vīrietis, 45, vilcienu sastādītājs gāja bojā, jo pēc cisternu atkabināšanas, tās sāka ripot un traumēja darbinieku.
• Vīrietis, 44, autovadītājs, strādājot ārzemēs, mira.
• Vīrietis, 31, operators cieta konveijera remonta laikā, jo, konveijeram ieslēdzoties, konveijerā tika ievilka darbinieka kāja.
• Vīrietis, 27, dzelzceļa mašīnas metinātājs, veicot metināšanas darbus uz dzelzceļa līnijas, zaudējot samaņu un krītot guva smagas traumas.
• Vīrietis, 71, ēkas / teritorijas uzraugs mira darba vietā.
• Sieviete, 52, lopkopības pārraugs cieta uz lauka, jo govis darbinieci nogāza, uzkāpa virsū, kā rezultātā darbiniece guva smagas traumas.
• Vīrietis, 26, namdaris, veicot mājas jumta uzklāšanas darbus, nokrita no trepēm un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 54, preses operators, iespiežot roku presē, guva smagas traumas.
• Vīrietis, 63, mehāniķis guva smagas traumas, paslīdot uz doka trapa.
• Vīrietis, 23, atslēdznieks guva smagas traumas, jo uz kājas uzkrita metāla detaļa.
• Vīrietis, 43, palīgstrādnieks tika atrasts miris darba vietā.
• Vīrietis, 29, tehniķis mira no traumām, kas gūtas motora telpā, ieslēdzoties motoram un rotējot ventilatoram.
• Sieviete, 47, valsts ierēdne, pakrītot guva smagas traumas, sasitot plecu.
• Vīrietis, 44, spēļu zāles uzraugs guva smagus miesas bojājumus konflikta situācijā ar apmeklētāju.
• Sieviete, 60, farmaceita asistente, krītot no 20 cm augsta soliņa, guva gūžas kaula lūzumu.
• Vīrietis, 36, objekta vadītājs pēc klienta uzbrukuma guva smagas traumas.
• Vīrietis, 58, celtnieks, strādājot uz 3.stāva ēkas jumta un metot lejā no jumta paletes, nokrita no jumta un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 44, metinātājs, pusdienas pārtraukumā, neuzmanīgi rīkojoties ar nazi, sevi sadūra, guva smagas traumas.
• Vīrietis, 49, ķīmisko šķīdumu sagatavošanas operators darba vietā nomira.
• Vīrietis, 18, būvstrādnieks, remontējot jumtu, nokrita no 5-6 m augstuma, tika salauzta roka un gūts muguras sasitums.
• Vīrietis, 41, atkritumu vedēja vadītājs, stumjot atkritumu konteineru tuvāk mašīnai, lai to varētu iztukšot, sarāva kājas muskuli.
• Vīrietis, 58, kaltes strādnieks, kāpjot pāri ieslēgtam graudu transportiera mehānismam, tika parauts un uztīts uz piedziņas mehānisma, pēc gūtām traumām gāja bojā.
• Vīrietis, 47, autovadītājs mira darba vietā.
• Vīrietis, 57, algotais pagaidu darbinieks, strādājot pie teritorijas sakopšanas, aizķērās un krita, kā rezultātā cietušajam tika lauzta kāja.
• Vīrietis, 28, benzīna/ pārsūknēšanas operatoram uzpildīja gāzes balonu, tā laikā viņam sareiba galva, krītot viņš guva smagu galvas traumu.
• Sieviete, 37, šķērētājam šķērmašīnā tika ierauta roka - gūtas smagas traumas.
• Sieviete, 60, apkopēja, guva smagu rokas traumu, krītot no 0,5 m augstuma, jo veica tīrīšanas darbus, pakāpjoties uz nestabiliem krēsliem.
• Vīrietis, 55, elektroietaišu ekspluatācijas inženieris mira darba vietā.
• Sieviete, 58, kraušanas darbu vadītājs aizķērās, zaudēja līdzsvaru un krītot smagi traumēja roku.
• Vīrietis, 29, betonētājs, nelietojot drošības sistēmu, nokrita no 3.stāva un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 61, lauksaimniecības mašīnu operators, neizslēdzot graudu padeves mehānismu, iekāpa graudu tornī, viņa kāja ieslīdēja strādājošā graudu padeves šnekā, kā rezultātā tika norauta pēda.
• Vīrietis, 25, traktorists, strādājot bez darba līguma un alkohola reibumā, atāķējot sakabi, tā uzkrita uz kājas un cietušais guva smagas traumas.
• Vīrietis, 50, liftu elektromehāniķis, veicot lifta regulēšanas darbus, no otrā stāva nokrita likta šahtā un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 50, traktorists nomira darba vietā.
• Vīrietis, 38, sliežu ceļu montierim kāja tika saspiesta starp sliedi un krustiņbloku un lauzta.
• Vīrietis, 61, kravas automobiļa vadītājs, strādājot ārzemēs, cieta ceļa satiksmes negadījumā, no gūtajām traumām gāja bojā.
• Vīrietis, 47, nodaļas vadītāja vietnieks guva smagas traumas, ciešot ceļa satiksmes negadījumā.
• Vīrietis, 60, strādnieks guva smagas traumas, jo, izkraujot kokmateriālu paleti, tā gāzās un uzkrita darbiniekam virsū.
• Vīrietis, 64, automobiļa vadītājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.
• Vīrietis, 22, elektromontieris nokrita no 6 m augstuma, jo lūza stabs, uz kura darbinieks montēja elektrības vadus, tā rezultātā darbinieks salauza roku.
• Vīrietis, 45, atslēdznieks, veicot jumta latu līnijas iekārtu tehniskās apkalpošanas darbus, nokrita no 4 m augstuma un guva smagas traumas.
• Sieviete, 53, pirmsskolas izglītības skolotāja paslīdēja uz grīdas un nokrita, gūstot smagas traumas.
• Vīrietis, 43, būvinspektors būvobjektā, veicot jumta daļas apskati, nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas.
• Sieviete, 67, gaismas tehniķe nokrita no pieslienamām kāpnēm un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 61, mašīnists, aizķeroties kājai, krīta un salauza iegurņa kaulu.
• Vīrietis, 27, celtnieks montētājs, strādājot uz jumta, nokrita no 12 m augstuma un guva smagas traumas, darba devējs slēpis notikušo nelaimes gadījumu.
• Vīrietis, 50, palīgstrādnieks mira darba vietā.
• Vīrietis, 47, strādnieks kokapstrādē, neizslēdzot šķeldotāju, mēģināja novērst kļūmi iekārtā, rezultātā roka tika uztīta uz piedziņas kardāna pārvada, no gūtajām traumām darbinieks mira.
• Vīrietis, 59, elektroapgaismes tehniķis mira darba vietā.
• Vīrietis, 23, darbu vadītājs guva smagas traumas, jo, pārbaudot kravu, kurai starp sienu un kravas platformas laukumu bija 0,5m liela aile, cietušais šajā ailē iekrita.
• Vīrietis, 65, mehāniķis mira darba vietā.
• Vīrietis, 49, elektromontieris veica A veida balsta zāģēšanu, abi balsti uzkrita darbiniekam, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas.
• Vīrietis, 56, projektu vadītājs mira darba vietā.
• Vīrietis, 57, palīgstrādnieks, kāpjot ārā no mikroautobusa, paslīdēja un paklupa, kā rezultātā guva slēgtus lūzumus.
• Vīrietis, 31, krāsotājs gāja bojā, jo, pārvietojot metāla kravu, plīsa strope un krava uzkrita virsū darbiniekam.
• Vīrietis, 57, būvstrādnieks guva smagas traumas, jo, veicot montāžas darbus uz gaisvadu līnijas balstiem, plīsa metāla strope un darbinieks krita no 20 m augstuma.
• Vīrietis, 40, gāja bojā, biogāzei noplūstot darba vietā.
• Vīrietis, 27, gāja bojā, biogāzei noplūstot darba vietā.
• Vīrietis, 35, galdnieks smagi traumēja kāju, jo, veicot logu ailes attīrīšanu no vecām putām un apmetumiem, gāzās aizmūrētās arkas vecie ķieģeļi.
• Sieviete, 30, kasiere tika atrasta mirusi darba vietā.
• Vīrietim, 47, darbiniekam palika slikti un viņš izkrita no automašīnas, kā rezultātā guva smagas traumas.
• Vīrietis, 52, atslēdznieks, veicot darbu pie peldoša doka, iekrita tajā un gāja bojā.
• Sieviete, 41, finiera saaudzēšanas iekārtas operatore, ejot pa cehu, pakļuva zem autoiekrāvēja, kā rezultātā guva dažādas smagas traumas.
• Sieviete, 39, galvenā juriste, tika atrasta mirusi darba vietā.
• Vīrietis, 54, tranšeju strādnieks guva smagu kājas lūzumu, jo kāja paslīdēja un pakļuva zem ekskavatora ķēdes.
• Vīrietis, 32, inkasents mira ceļa satiksmes negadījumā.
• Sieviete, 21, bārmene, darba vietā krītot no 4 m augstiem noliktavas plauktiem, guva smagas traumas.
• Vīrietis, 53, sargs, atrasts miris darba vietā.
• Sieviete, 46, komplektētāja lauzta potīti, jo tualetē paslīdēja un nokrita.
• Vīrietis, 58, krāvējs cieta, kad, ejot garām 6 m augstām sakrāmētām makulatūras ķīpām, tās gāzās un uzkrita virsū, tika gūta smaga muguras trauma.
• Vīrietis, 32, metinātājs gāja bojā, metinot automašīnas tvertnes bāku, jo notika sprādziens.
• Vīrietis, 60, ražošanas inženieris, esot komandējumā ārzemēs, mira.
• Sieviete, 45, preču pieņēmēja, ar autoiekrāvēju uzbrauca darbiniecei uz kājas.
• Sievietei, 57, garderobistei, pieceļoties no krēsla, sareiba galva, un darbiniece nokrita, laužot gūžu.
• Sieviete, trolejbusa vadītāja, uzbrukuma rezultātā guva smagas traumas.
• Sieviete, 60, bioloģijas skolotāja, paslīdot skolas gaitenī un nokrītot, guva smagas traumas.
• Vīrietis, 36, elektriķis, strādājot uz elektrolīnijas, saņēma visā ķermenī strāvas spriegumu, kā rezultātā gāja bojā.
• Vīrietis, 47, meža darbu palīgstrādnieks cieta, nozāģētais koka krītot nolauza aizmugurē esošā koka galotni, kas krītot trāpīja darbiniekam.
• Vīrietis, 27, mežstrādnieks cieta, kokam lūstot, jo tika saspiesta darbinieka kāja.
• Sieviete, 39, veikala darbiniece, tika atrasta mirusi darba vietā.
• Vīrietis, 59, būvstrādnieks guva smagas traumas, nokrītot no 4 m augstām sastatnēm.
• Vīrietis, 54, atkritumvedēja vadītājs guva smagas traumas, jo, velkot atkritumu konteineru, tā ritenis aizķērās bedrē un uzgāzās cietušajam.
• Vīrietis, 21, tehniķis darba vietā sagrieza kāju ar stiklu, nākošajā dienā iestājies insults.
• Vīrietis, 54, atslēdznieks guva smagu traumu, jo, remontēja zāģi pirms tas pilnībā ir apstājies - darbinieka roka paslīdēja un saskarās ar rotējošo zāģa ripu.
• Vīrietis, 76, zinātniski analītiskā centra vadītājs, nomira darba vietā.
• Vīrietis, 55 remontstrādnieks, miris darba vietā.
• Sieviete, 57, šuvēja paslīdēja uz flīžu grīdas un nokrita, laužot gūžu.
• Sieviete, 50, apkopēja  veica ledusskapja tīrīšanu ar tīrīšanas līdzekli - ieslēdzoties ventilatoram, viela nokļuva darbinieces acīs, radot smagu acs ķīmisko apdegumu, darba devējs slēpa nelaimes gadījumu.
• Vīrietis, 33, traktorists cieta cirsmā, veicot iekārta koka novākšanu - tas uzkrita darbiniekam virsū, laužot mugurkaulu.
• Sieviete, 35, jaunsargu instruktore, paslīdot darbiniece nokrita un guva slēgtu rokas lūzumu.
• Vīrietis, 67, virpotājs nomira darba vietā.
• Vīrietis, 49, zemes klātnes dzelzceļa strādnieks, ripinot 70 kg smagu akas vāku, tas sasvērās un uzkrita darbiniekam uz kājas.
• Vīrietis, karjerā instrumentu būdā miris saindējoties ar dūmiem, kas radušies, segai aizdegoties pie sildītāja.
• Vīrietis, 67, nokrītot no traktora, sasita galvu.
• Vīrietis, 37, santehniķis, atrodoties darba vietā 1,35 promiļu alkohola reibumā, nokrita un guva smagas traumas.
• Vīrietis, 49, strādnieks, uzkrītot kokmateriālu paletei, guva smagas traumas.
• Vīrietis, 44, dokeris – mehanizators cieta, jo zāģmateriālu pakas iekraušanas brīdī aizķērās ceļamkrāna trose - darbinieks mēģināja to atbrīvot, kā rezultātā tika saspiests un guva dažādus kaulu lūzumus.
• Vīrietis, 41, šoferis, iekāpjot automašīnas šķeldas kravā, lai to izlīdzinātu, paslīdēja un nokrita no 4 m augstuma.
• Vīrietis, 48, reaktora operators, mazgājot reaktoru, ūdenī iebēra maisu ar cietu nātrija hidroksīdu, notika izvirdumus, kā rezultātā cietušais guva smagus ķīmiskos apdegumus.
• Vīrietis, 60, medicīnas darbiniekam pēc darba maiņas beigām palika slikti.
• Vīrietis, 25, medicīnas darbinieks paslīdēja uz apledojuša bruģa un guva smagas traumas.
• Sieviete, 61, darbiniece paslīdēja, nokrita un guva lūzumus.
• Vīrietis, 25, elektromontieris, guva acs traumu.
• Vīrietis, 45, palīgstrādnieks guva smagu traumu, jo, strādājot ar malkas skaldītāju, neapturēja iekārtu un ar roku pastūma baļķi.
• Vīrietis, 35, palīgstrādnieks, mira darba vietā no asins izplūduma smadzenēs.
• Vīrietis, 45, tehniskais darbinieks guva smagu traumu, jo, pieturot ūdens pazemināšanas mucu, lai tā nešūpotos, darbiniekam paslīdēja kāja un muca ar rites daļu uzbrauca uz kājas.