Jaunumi

Pieteikumus var iesniegt līdz 2018.gada 17. augusta plkst. 11.00 Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Plašāk ar iepirkuma nolikumu iespējams iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/12263

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušos smagos nelaimes gadījumus, noskaidrotu to cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 13. jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 27 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 11 nodarbinātie. Vēl 80 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 102).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 35, darbu vadītāja palīgs, krita no sastatnēm, kas atradās 4,5 metru augstumā;

·         sieviete, 65, saimniecības vadītāja, aktu zālē, kāpjot uz skatuves, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 50, kravas automobiļa vadītājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 53, preču pieņēmējs, guva galvas un kājas traumu darba vietā;

·         vīrietis, 63, apkures iekārtu operators, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 31, kokapstrādes iekārtu operators, vēloties nogriezt vienu fibrolīta plātņu malu, darbinieks uzkāpa uz iekārtas un, veicot plātnei malas nogriešanu un to novietojot uz transportiera, sāka darboties “tukšo” veidņu apgriezēja mehānisms un atgriežoties sākotnējā stāvoklī, traumēja darbinieka labo roku. Darbinieks uzkāpjot uz iekārtas nebija izslēdzis iekārtu vai pārslēdzis to no autonomā režīma uz rokas vadību;

·         sieviete, 70, apkopēja, dodoties uz tualeti, saskrējās ar pretim skrienošu bērnu un guva traumas;

·         vīrietis, 59, ēkas un teritorijas dežurants, mira darba vietā;

·         vīrietis, 50, būvstrādnieks, veicot būvdarbus 8m augstumā, izkrita cauri starpstāvu sijām, smagi traumējot galvu;

·         vīrietis, 45, mežstrādnieks, pārvietojoties darba laikā pa mežu, acī iedūrās zars;

·         vīrietis, 37, atslēdznieks, guva kājas traumu, apstrādājamajai detaļai uzkrītot uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, mēbeļu meistars, guva traumas, nokrītot pa kāpnēm;

·         vīrietis, 41, remontatslēdznieks, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 54, kravas automobiļa vadītājam brauciena laikā pēkšņi palika slikti, tāpēc tika izsaukta ātrā palīdzība. Darbinieks slimnīcā mira;

·         sieviete, 55, vecākā referente, veicot pārbaudi vienā no meliorācijas sistēmas posmiem, darbiniece paklupa aiz nocirsta koka celma, un ar svaru nokrita uz kreisās rokas. Kritiena rezultātā darbiniece guva kreisās rokas lūzumu;

·         vīrietis, 47, autoiekrāvēja vadītājs, piegāja tuvu pie kustībā esoša autoiekrāvēja, ko vadīja cits darbinieks. Autoiekrāvējam griežoties pa labi, aizmugurējā riepa uzbrauca autoiekrāvēja vadītājam uz kājas, kā rezultātā viņš tika notriekts no kājām uz betona seguma. krītot darbinieks guva galvas traumu;

·         vīrietis, 35, rokas lokmetējs; guva smagas traumas, pārvietojot elektrības skapi, kurš bija iekarināts stropēs. To nolaižot nokrautnes vietā, skapis pārsvērās un uzkrita virsū cietušajam;

·         vīrietis, 44, vecākais mehāniķis – tehniskās apkopes meistars, veicot traktortehnikas apkopi, atradās tehnikas aizmugurē. Pēkšņi tehnika sāka kustību atpakaļgaitā un uzbrauca darbiniekam virsū. Darbinieks guva krūšu kurvja traumas;

·         vīrietim, 25, apstrādes iekārtas vadītājs, tīrot neizslēgtu iekārtu, traumēja abas rokas;

·         vīrietis, 47, kravas automobiļa vadītājs, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 48, darbinieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 58, saiņotājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 50, papīra masas pārstrādes operators, mira darba vietā;

·         sieviete, darba vietā smagi traumēja galvu un lauza rokas augšdelma kaulu;

·         vīrietis, 55, pagaidu darbu darbinieks, veicot uzkopšanas darbus uz ielas, saļima un ātrā palīdzība konstatēja nāvi;

·         vīrietis, 48, ekspeditors, kāpjot pa stacionārajām metāliskajām kāpnēm, darbiniekam paslīdēja kāja, kā rezultātā viņš nokrita un lauza kāju;

·         vīrietis, 41, autoiekrāvēja vadītājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 51, remontatslēdznieks, nepārliecinājās, ka viņa kolēģis ir pabeidzis piekabes piedzīšanu nepieciešamajā vietā un gar piekabes aizmugurējo daļu šķērsoja teritoriju. Kā rezultātā kolēģis uzbrauca remontastlēdzniekam, viņu smagi traumējot;

·         vīrietis, 50, ceha strādnieks, veica betona sienas elementa putekļu noslaucīšanu pirms gumijas uzlīmēšanas un atradās uz minētā betona sienas elementa izvirzījuma apmēram 1,5 m augstumā. Beidzot darbu, viņš nolēma nolēkt no izvirzījuma. Kāja aizķērās aiz metāla stieņa izvirzījuma un cietušais nokrita uz betona grīdas;

·         vīrietis, 31, elektromontieris, ceļot balstu, lai paliktu apakšā atzāģus, elektromontierim paslīdēja kāja, iesāpējās mugura, kā rezultātā viņš nokrita zemē. Drbinieks guva smagu muguras traumu;

·         vīrietis, 37, montētājs, nokrita no liela augstuma. Guva galvas traumu;

·         vīrietis, 58, automobiļa vadītājs, lecot ārā no automašīnas, nokrita un traumēja kāju;

·         vīrietis, 59, celtniekam, nesot gružus palika slikti;

·         vīrietis, 50, kravas automobiļa vadītājs,  tika atrasts guļam zemē uzņēmuma teritorijā pie kravas automobiļa ar asiņojošu galvu;

·         vīrietis, būvdarbu vadītāja palīgs, veicot demontētās metāla (dzelzs) konstrukcijas sazāģēšanu ar leņķa slīpmašīnu, konstrukcija sasvērās un uzkrita darbiniekam virsū. Smagas konstrukcijas saspiešanas rezultātā darbinieks gāja bojā nelaimes gadījumā vietā;

·         vīrietis, 63, buldozera vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 52, traktorists, izkāpjot pēc tīrīšanas no traktora piekabes, nokrita uz piekabes sakabes un guva traumas;

·         vīrietis, 48, apsargs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 58, siltumiekārtu remontatslēdznieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 22, autovadītājs, ar ratiņiem veica automašīnā kravas uzkraušanu. Uz ratiņiem uzkrautā krava bija nestabila, iebraucot mašīnas kravas nodalījumā, tā gāzās un traumēja darbinieka labo kāju;

·         vīrietis, 44, apgaismes elektriķis, guva kājas traumu;

·         sieviete, 44, transportlīdzekļu tīrītāja, mira darba vietā;

·         vīrietis, 38, lauksaimniecības/fermas strādnieks, izkraujot kūtsmēslus, traktora piekabe pārsvērās uz aizmuguri un traktoru daļēji pacēla uz augšu, priekšējiem traktora riteņiem paliekot uz zemes, bet aizmugurējiem riteņiem paceļoties augšā. Rezultātā piekabes sakabe atvienojās no traktora, kuras kabīnē atradās cietušais un traktors krita lejā no apmēram 2 m augstuma.;

·         vīrietis, 63, remontatslēdznieks, darba vietā mazgāja tvertni līdz notika tvertnes apvalka eksplozija. Augstā spiediena rezultātā tika bojāts tvertnes iekšējais apvalks un tvertnes vāks, kā rezultātā izdalījās karsts tvaiks, no kura darbinieks guva apdegumus;

·         vīrietis, 30, apkopējs, veica telpu uzkopšanas darbus ar putekļu sūcēju. Pārvietojoties pa telpu un ejot atpakaļgaitā rokās turot putekļu sūcēja cauruli neesot skatījies, kas aiz viņa ir aizmugurē, un esot piemirsis, ka telpas stūrī ir grīdā atvērums, iekritis atvērtā lūkā apm. 5 m dziļumā;

·         vīrietis, 69, ēkas un teritorijas uzraugs, guva traumas darba vietā;

·         sieviete, 64, sētniece,  krita un lauza abas rokas;

·         vīrietis, 50, apmetējs, ar labo kāju kāpjot no augstākā līmeņa uz zemāko (aptuveni 1 m), kreisā kāja sagriezās. Darbinieks guva kājas traumu;

·         vīrietis, 44, betona maisītāja sūkņa vadītājs, aizpildīja cementa sūkni un uzkāpa uz 2. stāvu, lai aizpildītu cementu. Ņemot šo sūkni, darbinieks atkāpās uz aizmuguri, kā rezultātā nokrita zemē no otrā stāva;

·         vīrietis, 49, darbinieks guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, pakotājs, lauza roku darba vietā;

·         vīrietis, 60, pavārs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, mira darba vietā;

·         vīrietis, laborants, guva traumas darba vietā;

·         vīrietim, darbiniekam sniedzoties pēc ūdens pudeles, iekoda čūska.

Minētā likuma 1. pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja svētku dienas - 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris - iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.

Likumdevējs ir paredzējis vienu īpašu brīvdienu, kas piešķirama visiem darbiniekiem. Ja darbiniekam šajā dienā būtu bijis jāstrādā, bet viņš tomēr neveic darbu, jo ir noteikta šī īpašā brīvdiena, ir piemērojami Darba likuma 74. panta pirmās un trešās daļas noteikumi. Mēnešalgas gadījumā darbiniekam noteiktajai darba algai nebūtu jāmainās atkarībā no darba dienu un svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darbdienā, kā arī brīvdienu skaita. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta stundas vai dienas algas likme, viņam par šo dienu izmaksājama Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzētā atlīdzība.

Savukārt, ja darbinieks tiek nodarbināts 2018. gada 9. jūlijā, darba devējam darbiniekam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta.

Vienlaikus jāatgādina, ka tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti 2018. gada 8. jūlijā, tas ir, svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likuma 68. panta pirmajā daļā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu) vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā (Darba likuma 136. panta devītā un desmitā daļa).

Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta stundas likme 5 EUR apmērā un piemaksa par virsstundu darbu ir 100%, tad darbiniekam ir tiesības saņemt par attiecīgo virsstundu 5 EUR (stundas likme) + 5 EUR (piemaksa). Ja puses vienojas, ka piemaksa tiks aizstāta ar apmaksātu atpūtas laiku, tad tas nozīmē, ka darbiniekam par attiecīgo virsstundu tiek izmaksāti 5 EUR (stundas likme), bet piemaksa (5 EUR apmērā) tiek aizstāta ar vienu apmaksātu atpūtas stundu citā dienā.

Savukārt, ja darbiniekam, piemēram, ir piešķirts divas nedēļas ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 2018. gada 2. jūlija līdz 15. jūlijam, tad atvaļinājums tiks pagarināts par vienu svētku dienu - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu (2018. gada 8. jūlijs). Darba devējam nav pienākums pagarināt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav uzskatāma par svētku dienu. Līdz ar to darbiniekam faktiski darbā būs jāierodas 2018. gada 17. jūlijā.

Savukārt, ja darbiniekam ir piešķirts vienu kalendāro nedēļu ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, no 2018. gada 2. jūlija līdz 8. jūlijam, tad darbiniekam atvaļinājums tiek pagarināts par vienu svētku dienu un darbā ir jāierodas 2018. gada 10. jūlijā.

Attiecībā uz samaksu, jānorāda, ka atbilstoši Darba likumam par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā darbiniekam vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā.

Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta mēneša darba alga un jūlijā šis darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tādēļ darba devējam aprēķinos ir jāpāriet uz dienas vai stundas algas likmi, ir piemērojams Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais regulējums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.

„Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz nedrošām sastatnēm, nelieto pretkritiena aizsargsistēmas, strādājot uz jumtiem, kā arī veic darbus nenostiprinātās  tranšejās, tāpēc VDI aicina objektīvi novērtēt visas, pat sīkākās bīstamības būvniecības darba vidē, nepārtraukti sekot līdzi visām pārmaiņām, jo apdraudējums var rasties ik uz soļa. Vēlamies uzsvērt, ka VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

Tematiskās pārbaudes laikā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs pilsētu ielu un valsts autoceļu remontdarbiem, īpaši pārbaudot gan tranšeju drošību, gan nodarbināto nodrošinājumu ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to lietošanu. Būvobjektos tiks pastiprināti pievērsta uzmanība sastatņu drošībai un bīstamo vietu nodrošinājumam ar aizsargnožogojumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

Šogad būvniecībā jau ir notikuši divi letāli nelaimes gadījumi darbā, tāpēc VDI aicina darba devējus būt atbildīgiem, izvērtēt visus darba vides riskus un pievērst uzmanību nodarbināto drošībai ikdienā vēl pirms VDI pārbaudes. VDI mājas lapā www.vdi.gov.lv sadaļā “Par mums. Svarīgākais par pārbaudēm” ir pieejama paškontroles anketa darba devējiem, kuru aizpildot, var pārliecināties par to, vai uzņēmumā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā. Saite uz anketu - http://www.vdi.gov.lv/lv/Par-mums/svarigakais-par-parbaudem/paskontrole-buvniecibai/.

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Izstādes laikā uzņēmumiem būs iespēja saņemt konsultācijas arī par to, kā var pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai Eiropas sociālā fonda projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

1. darba vides riska novērtējumu;

2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

- darba aizsardzības speciālista apmācības;

- uzticības personu apmācības;

- specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Būtiskākie amata pienākumi:

- uzraudzīt un kontrolēt uzraudzības teritorijā esošajos uzņēmumos darba tiesisko attiecību un

darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu un veicināt atbilstības nodrošināšanu;

- atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumiem izskatīt administratīvo

pārkāpumu lietas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu

pārkāpumiem un pieņemt lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu, kā arī kontrolēt

lēmuma par administratīvās soda pareizu un savlaicīgu izpildi;

- atbilstoši Iesnieguma likuma prasībām, izskatīt un sniegt atbildes uz fizisko un juridisko

personu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem;- izmeklēt darbā notikušos nelaimes

gadījumus;

- sastādīt darba vietas higiēniskos raksturojumus;- konsultēt darba devējus un darbiniekus par

darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Prasības pretendentiem:

- atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām;

- augstākā izglītība (priekšrocība pretendentiem ar izglītību tiesību zinātnēs vai darba

aizsardzības jomā);

- vēlama praktiska pieredze un zināšanas darba likumdošanā un darba aizsardzības jomā;

- svešvalodu zināšanas (krievu - vēlama, angļu valoda - vēlama);

- komunikācijas un sadarbība prasmes, organizatora spējas, prasme definēt problēmas un mērķus, sekmēt to risinājumu, pieņemt lēmumus un nodrošināt to izpildi;

- prasme darbam ar datoru labā lietotāja līmenī;

- B kategorijas autovadītāja apliecība; prasme vadīt automašīnu ar mehānisko vadīšanas sistēmu.

Motivēta pieteikuma vēstule un CV, ar izglītību apliecinošo dokumentu kopijām (ja izglītība iegūta ārzemēs – jāiesniedz Akadēmiskās informācijas centra izziņa), jānosūta pa pastu vai elektroniski līdz 27.05.2018. Labklājības ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības departamentam - Rīgā, Skolas ielā 28, LV-1331.Tālrunis uzziņām 28379801 vai 67021621; e-pasts: LM_Atlase@lm.gov.lv.