Jaunumi

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         sieviete, 60, pārdevēja, pildot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 33, būvstrādnieks, būvobjektā nokrita no 2. stāva;

·         vīrietis, 57, traktora vadītājs, atrasts miris kombaina graudu bunkurā;

·         vīrietis, 60, laukstrādnieks, guva traumas, nokrītot no 3 m augstuma;

·         vīrietis, 49, remontatslēdznieks, demontējot transportieri, starp transportieri un betona šahtas malu ar koka dēli iespieda kāju;

·         vīrietis, 55, palīgstrādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 57, palīgstrādnieks, aizķērās aiz metāla skapja durvju roktura un, krītot, salauza labo roku;

·         sieviete, 41, kūdras ieguves strādniece, zaudēja samaņu darba vietā, vēlāk slimnīcā nomira;

·         vīrietis, darbinieks, guva kājas traumu, kad viņam uzbrauca autokārs;

·         vīrietis, 38, krāvējs, ar iekrāvēju, braucot  atpakaļgaitā, saspieda un salauza kāju;

·         vīrietis, 57, strādnieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 57, vagonu apgāzēja apkalpotājs, maiņas laikā  ar manevrēšanas iekārtu “pozicionieri” veica vagonu padošanu uz iekraušanu un novākšanu uz vagonu apgāzēja platformas. Maiņas beigās darbinieks ar slotu veica pozicioniera tīrīšanu. Darba procesā pārvietojoties, darbinieks paklupa un nokrita uz betona seguma, gūstot traumas;

·         vīrietis, 51, dokers-mehanizators, guva kājas traumu, autoiekrāvējam uzbraucot uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, tika uztīts uz skaidu irdināmā šneka un gāja bojā;

·         vīrietis, 41, motorzāģa operators, guva traumu no krītoša koka;

·         sieviete, 39, veikala vadītāja, pie kases paslīdēja uz vīnogas, kā rezultātā krita, atsita galvu pret iepirkumu groziem, kuri bija novietoti pie kases;

·         vīrietis, 63, apaļkoku šķirotājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, traktora vadītājs, guva traumu konflikta rezultātā;

·         vīrietis, 41, autostāvvietas kontrolieris, autostāvvietā, veicot automašīnu pārbaudi saistībā ar apmaksu par stāvvietas izmantošanu, tika notriekts ar automašīnu, kurai kontrolieris noformēja soda kvīti;

·         vīrietis, 43, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 55, saimniecības strādnieks, mēģināja iztaisnot uzkares stieni frontālam iekrāvējam. Vienā brīdī, taisnojot stieni, akmeņu kauss atāķējās no frontālā iekrāvēja un uzkrita virsū uz darbinieka labās pēdas;

·         vīrietis, 45, metāla izstrādājumu montētājs, slidotavai veica nojumes pārklājuma montāžu. Atrodoties automašīnas kravas nodalījumā pie galējā borta, mēģināja atsaitēt stropes, ar kurām bija piestiprināti montāžai nepieciešamie elementi. Ieķeroties ar abām rokām un ar spēku mēģinot atsaitēt vienu no pēdējām stropēm, tā negaidot atbrīvojās, un cietušais pārvēlās pāri kravas nodalījuma gala bortam un nokrita uz zemes no 1,28 m augstuma;

·         vīrietis, dokers, saņēma triecienu pa galvu, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, skārdnieks-jumiķis, strādāja uz jumta. Darba laikā paslīdēja kāja, nokrita no 5 m augstuma. Salauza labo kāju, kreiso roku;

·         vīrietis, apsargs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 50, celtnieks, atradās būvbedrē. Nogrūstot būvbedres malai, grunts daļēji apraka darbinieku. Darbinieks smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā;

·         sieviete, 50, zaudējusi līdzsvaru un nokritusi no pakošanas līnijas paaugstinājuma. Lauzusi labās rokas augšdelmu;

·         vīrietis, autokrāvēja vadītājs, elektrokrāvēja operators, palīdzot veikt metāllūžņu konteinera izkraušanas darbus, krita no kāpnēm apm. no 1 m augstuma. Lauza 3 ribas;

·         vīrietis, 42, kurjers, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 60, elektromontieris, veicot kabeļu montāžu augstsprieguma līnijā, guva elektrotraumu, kā rezultātā nomira;

·         vīrietis, 50, elektronikas tehniķis, guva smagas traumas kritiena rezultātā;

·         vīrietis, 57, darbu vadītāja palīgs, iekāpa tranšejā, lai veiktu tās dziļuma mērījumu. Atdaloties gruntij, tā piespieda darbinieka labo ceļgalu pie tranšejas malas. Negadījuma rezultātā darbinieks guva labā ceļgala slēgtu lūzumu;

·         vīrietis, 48, kravas automobiļa vadītājs, veicot asenizācijas pakalpojumus, tīrot aku, darbinieks paslīdēja uz slapja asfalta, nokrita, ūdens spiediena rezultātā šļūtene ar metāla uzgali ietriecās labās kājas apakšstilbā;

·         vīrietis, 36, galdnieks, ar formātzāģi grieza detaļu, nogrieztā detaļa mainīja virzienu un, lidojot atpakaļ, trāpīja darbiniekam pa aci;

·         vīrietis, 55, palīgstrādnieks, pēc darba ar hidraulisko malkas skaldītāju gatavoja savām vajadzībām malku. Darba procesā iesprūda malkas pagale, tāpēc darbinieks atvēra aizsargvāku. Neizslēdzot iekārtu, darbinieks ar labo roku piekārtoja pagali un pēkšņi nostrādāja skaldāmais cilindrs, piespiežot roku pret cirvja asmeni un pāršķeļot plaukstu.

“Drošība mūsu nozarē ir neapspriežams jautājums VNT. Tā ir mūsu prioritāte un pienākums pašiem pret sevi, mūsu cilvēkiem un sabiedrību!” uzver SIA „”Ventspils nafta” termināls” ģenerāldirektors Larss Panclafs, kura vadītais uzņēmums ne tikai veic tehniskus pasākums un izsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem, bet nepārtraukti izglīto darbiniekus, ar mērķi mainīt vēsturiski izveidotu uztveri “naftas produkti ir nekaitīgi”. Pateicoties veiktajiem  darba aizsardzības pasākumiem, daļai uzņēmuma darbinieku ir samazināta ķīmisko vielu iedarbība, darbi ar augsto ķīmisku vielu iedarbību lielākoties ir nodoti uzņēmumiem, kuri specializējas šajā jomā. Papildus tam 2016. – 2017. gadā SIA „”Ventspils nafta” termināls” darbinieki rīkoja mācības Ventspils skolēniem par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, naftas produktu noplūdes gadījumos.

 “2018.gada konkursa laikā tika meklēti labas prakses piemēri, kas parāda, kā efektīvi novērst bīstamo vielu radītos riskus darba vietā. Kopumā konkursam pieteicās 6 uzņēmumi, kas iesniedza ļoti atšķirīgus, bet vienlaikus arī iedvesmojošus piemērus. Bez SIA „”Ventspils nafta” termināls” piemēra žūrija vērtēja arī pieteikumus no A/S „Cēsu alus”, VAS „Starptautiskā lidosta “Rīga””, A/S „Grindeks”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un A/S „Olainfarm”, norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 13.gadu. To organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Tehniskie uzlabojumi ir plānots solis, kas nepieciešams VRAA infrastruktūras ilgtermiņa darbības nodrošināšanai. Tos plānots veikt no 26. oktobra plkst. 18.00 līdz 29. oktobra plkst. 8.00.  Uzlabojumu veikšanas darbiem īpaši ir izvēlēta nedēļas nogale, lai tādējādi neērtības justu pēc iespējas mazāks iedzīvotāju un uzņēmēju, kā arī iestāžu un pašvaldību skaits. 

Vienotās pieteikšanās moduļa (Latvija.lv autentifikācija) darbība tehnisko darbu veikšanas laikā netiks pārtraukta. Aicinām iedzīvotājus un uzņēmējus iecerētos e-pakalpojumus, kā arī piedāvājumu iesniegšanu Elektronisko iepirkumu sistēmā veikt līdz piektdienas pēcpusdienai vai ieplānot tos nākamajā nedēļā, sākot no pirmdienas. Informāciju par sistēmām, kas norādītajā laikā nebūs pieejamas, aicinām skatīt VRAA vietnē www.vraa.gov.lv.

Informāciju sagatavoja

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

prese@vraa.gov.lv

tel. 67079023 

Eiropas Savienības dalībvalstīs veiktais pētījums liecina - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Riska grupā jo īpaši ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Pētījums atklājis - tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors: “Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka - darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. ES dalībvalstīs veiktais pētījums atklājis - mazie uzņēmēji uzskata, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursietilpīga. Daļai darba devēju uz tiem nemaz neattiecas, uzskatot, ka viņu mazais uzņēmums ir drošs un tajā nav risku. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā mēs varam atbalstīt mazos uzņēmumus un lauzt valdošos stereotipus, ko atklājis veiktais pētījums.”

Šobrīd OiRA veiksmīgi lieto jau teju 5000 Latvijas uzņēmēju. OiRA ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā un liekiem tēriņiem var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot normatīvajos aktos prasīto dokumentāciju - darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu.

“OiRA kā rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un  no jebkuras vietas. Pozitīvi, ka rīks ne tikai palīdz identificēt problēmas uzņēmumā, bet arī piedāvā darba devējam iespējamos risinājumus darba vides risku mazināšanai vai novēršanai,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm.

Linda Tellgrena, bloga “Lindas Virtuve” autore: “Tas, ka uzņēmums ir neliels un tā ikdienas darbība šķietami nav saistīta ar augstiem riskiem, nenozīmē, ka darba vides risku aspektu drīkst ignorēt. Pat savās mājās mēs veicam pasākumus, lai veidotu pārdomātu un patīkamu vidi, tad kāpēc to gan nedarīt arī darba vietās? Darba vides risku izvērtēšana un novēršana ir gluži kā laba apdrošināšana - ieguldot proporcionāli nedaudz resursu, varam izvairīties no lielākiem negadījumiem un izdevumiem nākotnē. Tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus padotos. Katrs darbinieks ir vērtība!”

Aivars Mackevičs, portāla BalticTravelnews.com direktors: “Priecē, ka OiRA kā rīks ir pielāgots katras nozares specifikai. Piemēram, paredzot čūsku kodumu risku viesu namiem laukos. Viesmīlības nozarē, kā restorānos, tā viesnīcās, būtiska ir katra detaļa. Piemēram, pareizi izbūvējot grīdu un izvietojot atbilstošus paklājus, uzņēmējs gan ietaupa laiku telpu uzkopšanai, gan nodrošina drošu darba vidi saviem darbiniekiem, tādējādi taupot sava uzņēmuma līdzekļus. Taču par darba vides risku novērtēšanu uzņēmējs nereti sāk domāt tikai divos gadījumos - ja ir noticis nelaimes gadījums vai ja draud sods. Uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti vērtēt un novērst riskus, ja saskatītu tajā ekonomisko izdevīgumu. Sakārtotā un standartizētā vidē darbinieki ātrāk izprot savus pienākumus un apgūst darba vidi, tādējādi var ātrāk sākt darboties, darbinieki mazāk slimo, tādējādi ir mazāka darbinieku rotācija. Tas viss palīdz uzņēmējam taupīt laiku un finanšu resursus. Turklāt situācijā, ja notiek nelaimes gadījums, darba vides risku novērtēšana ar OiRA palīdz sadarbībā ar apdrošinātājiem, jo uzņēmumā tiek veikta darba vides risku vadība un  dokumentācija ir sakārtota atbilstoši noteikumiem. ”

OiRA video: https://ej.uz/OIRAvideo

OiRA rīks tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/

Papildu uzziņām par OiRA

Linda Matisāne

VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts Linda.Matisane@vdi.gov.lv

Tālr. +371 26482297

www.vdi.gov.lv/lv/oira/

smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietim, 62, sūknēšanas iekārtas operatoram, darba vietā palika slikti. Aizvedot darbinieku uz slimnīcu, viņš nomira;

·         vīrietim, 49, ceha strādniekam, darba vietā palika slikti, aizvedot uz slimnīcu, darbinieks nomira;

·         vīrietis, 16, zemnieku saimniecības darbinieks, jaucot ķīmiju priekš lauksaimniecības, notika sprādziens, kura rezultāta jaunietis guva 90% procentu ķermeņa apdegumu, kā rezultātā darbinieks nomira;

·         vīrietis, 19, graudu apstrādes operators, strādājot uz trešā stāva platformas, kurai nebija aizsargnožogojuma margu, darbinieks nokrita no apmēram 8 m augstuma;

·         vīrietis, 53, kokapstrādes iekārtu operators, šķeldošanas mašīnai veica šķeldošanas nažu nomaiņu. Vienu no nomainītajiem nažiem kārtīgi nenofiksējis pie plātņu stiprinājuma, darbinieks iedarbināja mašīnu. Tā sāka dzirksteļot. Nospiežot stop pogu, pēkšņi darbinieks sajuta triecienu pa muguru. No mašīnas bija atvienojies nenofiksētais nazis, kurš trāpīja darbiniekam mugurā, to smagi traumējot;

·         vīrietis, 50, iekārtu ekspluatācijas inženieris, veicot dekorāciju montāžas darbus, izkrita caur dēļu klājumu uz grīdas;

·         vīrietis, 29, meža mašīnu operators, veica traktora remontdarbus. Vienā pusē traktoram tika noņemti riteņi. Domkrats, kas balstīja traktoru, izslīdēja, kā rezultātā traktors uzkrita cietušajam uz kājas;

·         vīrietis, 27, kravas automobiļa vadītājs, Krievijā, reisa laikā, tika atrasts pakāries darba automašīnā;

·         sieviete, 45, juriste-lietvede, atrasta darba vietā mirusi;

·         vīrietis, 43, darbinieks guva smagas traumas darba vietā;

·         vīrietis, 30, namdaris, guva smagu elektrotraumu, darbinieks nogādāts slimnīcā ar smagiem apdegumiem;

·         vīrietis, 27, darbinieks gāja bojā, elektromotoram aizķerot darbinieka apģērbu un ievelkot darbinieku motorā;

·         sieviete, 75, dispečere, atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 57, motorzāģa operators, guva traumas no krītoša zara;

·         sieviete, 59, pastniece, veicot pasta piegādi ar velosipēdu, iebrauca grants slānī, nesavaldīja velosipēda stūri un krita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, darbinieks, jaucot ķīmiju, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 60, liftu elektromehāniķis, guva traumu no agresīva klienta;

·         vīrietis, 57, strādnieks, pārvietojoties pa ceha telpām, paslīdēja un salauza gūžu;

·         vīrietis, 39, ražošanas meistars, uzkāpis uz divsiju tilta celtņa, lai salabotu elektriskā telfera apgaismojumu, darbinieks nokrita no apmēram 10 m augstuma un guva vairākas traumas;

·         vīrietis, 40, darbinieks, darba vietā nokrita uz dēļiem. Guvis savainojumus, darbinieku aizsūtīja mājās. Mājās veselības stāvoklis pasliktinājies, darbinieks nogādāts slimnīcā, pēc tam nomira;

·         vīrietis, 32, strādnieks, guva smagas traumas darba vietā;

·         vīrietis, 39, namdaris. Ekskavatora vadītājs veicot tranšejas aizbēršanas darbus ar strēles hidrošļūteni aizķēra līdzās novietoto atbalsta sienu, kura aizķeršanās rezultātā apgāzās un piespieda pie zemes blakus strādājošo darbinieku;

·         vīrietis, 32, krāvējs, guva smagas traumas darba vietā;

·         vīrietim, 56, transportlīdzekļa vadītājam, uzkrita virsū asfalta frēzes strēle. Darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 35, žurnāliste, guva muguras traumu darba vietā;

·         vīrietis, 61, metinātājs, kāpjot pāri uz grīdas esošai metāla plāksnei, aizķērās ar labo kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita uz betona grīdas. Darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 57, veikala pārdevēja, atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 28, ēku inženiertīklu tehniķis, nokrītot pa trepēm, lauza cirkšņa kaulu;

·         vīrietis, 34, elektriķis, guva traumu, kritiena rezultātā;

·         vīrietis, 42, strādnieks kokapstrādes cehā, guva traumas darba laikā;

·         vīrietim, 50, celtniekam, braucot uz būvobjektu, palika slikti. Tika izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas konstatēja darbinieka nāvi;

·         vīrietis, 53, autovadītājs, tika atrasts miris automašīnā;

·         vīrietis, 38, palīgstrādnieks, nokrita būvobjektā no 3. stāva un gāja bojā;

·         vīrietis, 45, sakaru tīkla montieris, nokrita aptuveni no 6 līdz 7 metru augstuma, kā rezultātā guva mugurkaula skriemeļu lūzumu, labās rokas apakšdelma lūzumu, kreisās kājas  potītes lūzumu;

·         vīrietis, 27, traktortehnikas vadītājs, veicot sitienu ar metāla āmuru pa lemešiem, no tā atšķīlās skaida un trāpīja darbinieka vēderā. Darbinieks guva smagu vēdera traumu;

·         vīrietis, 50, elektronikas tehniķis, guva smagas traumas kritiena rezultātā;

·         sieviete, 45, veterinārārsta asistente, veicot veterinārpakalpojumus (zirga kastrācija), guva smagu kāju traumu, zirgam uzkrītot, uz darbinieces kājām;

·         vīrietis, 37, valdes loceklis, uzkāpjot pa kāpnēm un liekot kāju uz kāpņu priekšpēdējā pakāpiena, 2,36 m augstumā, zaudēja līdzsvaru un nokrita kopā ar kāpnēm;

·         vīrietis, 26, tehniskais strādnieks, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 43, būvdarbu vadītājs, kāpa pa kāpnēm, lai pārbaudītu jumta logu. Aptuveni 1,7 m augstumā darbinieks sajuta kāpnes kustamies, un tad sekoja kritiens. Kāpnēm bija izlūzis viens augšējais fiksators;

·         vīrietim, 44, remontatslēdzniekam, strādājot remonta cehā, pēkšņi palika slikti un viņš iekrita remontbedrē, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 22, kokapstrādes operators, strādājot pie brusu malu apzāģēšanas darbagalda, no tā tika izmests zāģētā materiāla fragments, kas traumēja cietušajam galvu;

·         sieviete, guva kājas lūzumu darba vietā;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, veicot nomaļu noņemšanu no zeimera, nesagaidīja zāģa ripas nolaišanos un traumēja divus pirkstus;

·         vīrietis, 48, pakalpojumu sniedzējs mežizstrādē, guva traumu no krītoša koka;

·         vīrietis, 55, kokvedēja automobiļa vadītājs, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 59, darbinieks, veicot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 37, traktorists-atslēdznieks, mira darba vietā, dzelzceļa vagonam uzkrītot virsū uz darbinieka;

·         vīrietis, 44, malkas zāģētājs, traumēja roku, bluķa ievilcējam, aizķerot cietušā cimdu un ievelkot roku iekārtā;

 ·        sieviete, 55, tautas nama vadītāja, piedaloties Dziesmu svētku gājienā, paklupa uz bruģētas ietves un rezultātā guva labā pleca traumu;

·         vīrietis, 41, traktora vadītājs, veica labības pļaušanu ar kombainu. Pēkšņi kombaina darbībā radās kļūme, tāpēc darbinieks uzsāka remontu kulšanas mehānismā. Veicot remontu, pēkšņi ieslēdzās kulšanas mehānisma piedziņa, kā rezultātā darbinieka roka tika ierauta starp kombaina dzensiksnu un dzensiksnas skriemeli. Darbinieks guva smagu rokas traumu;

·         sieviete, 64, sētniece, pārvietojoties pa uzkopjamo teritoriju, aizķērās un nokrita aiz grīdā iebetonētas kanalizācijas caurules daļas un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 65, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā; 

·         vīrietis, 34, autovadītājs, guva muguras traumu, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 63, krāvējs, veica atkritumu konteineru savākšanas darbus. Konteiners bija novietots slīpumā un uzsākot tā pārvietošanu, konteiners sāka ripot. Konteinera ritenis trāpīja uz zemes esošā bedrē un apgāzās, uzkrītot uz nodarbinātā kājas, smagi to traumējot;

·         vīrietis, 48, kravas automobiļa vadītājs, tīrot kanalizācijas aku, salauza kāju;

·         vīrietis, 70, siltumtīkla operators, guva traumas, saduroties ar autokāru;

·         vīrietis, 35, montētājs, būvobjektā nokrita no 5 m augstuma;

·         vīrietim, 46, būvniekam, uzkrita virsū 2 paletes ar akmens vati. Darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 33, reaktora operatore, tehnoloģiskā procesa laikā saindējās ar tvana gāzi;

 ·        vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 55, strādniece, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 52, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 51, autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā.