Sestdiena, 2017. gada 25. marts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestādes pārbaudīs, kā ir apkopota informācija par bīstamajām ķīmiskajām vielām, kā arī, kā informācija tiek izplatīta piegādes ķēdē un ievērota darba vietās.

Plānots, ka inspektori pārbaudes veiks 28 ES dalībvalstīs un EEZ valstīs. Projekta ietvaros tiks pārbaudīta drošības datu lapu kvalitāte, kurās ir ietvertas vadlīnijas par bīstamo vielu drošu lietošanu.

Inspektori projekta laikā veiks šādus uzdevumus:

1.      pārbaudīs, vai informācija drošības datu lapās atbilst ķīmiskās drošības pārskatiem, kurus sagatavojuši vielas ražotāji;

2.      izskatīs drošības datu lapām pievienotos iedarbības scenārijus, kas sniedz informāciju par vielas bīstamās ietekmes apjomu un raksturu gadījumos, kad šī viela tiek ražota vai izmantota tai paredzētajiem izmantošanas veidiem. Turklāt tajos ir doti ieteikumi, kā iespējams kontrolēt ietekmi uz cilvēkiem un vielas nokļūšanu vidē;

3.      pārbaudīs, vai darbinieki tiešām ievēro informāciju par vielu drošu izmantošanu savās darbavietās.

Viens no galvenajiem šī uzraudzības projekta mērķiem ir nodrošināt, ka darbinieki, kuri strādā ar bīstamām ķīmiskajām vielām, jo īpaši tie, kuri saskaras ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas (angļu val. Substances of Very High Concern), saņem pietiekamu un pareizu informāciju par vielu drošu izmantošanu. Projekts arī iezīmēs, cik efektīvi paplašinātās drošības datu lapas tiek izplatītas un nodotas visā ķīmisko vielu piegādes ķēdē, piemēram, no ķīmisko vielu ražotāja līdz lietotājiem.

Veselības inspekcijas un Valsts vides dienesta inspektori sadarbosies ar Valsts darba inspekcijas inspektoriem, lai novērtētu, vai ieteicamie lietošanas apstākļi un riska pārvaldības pasākumi ir norādīti un tiek izpildīti.

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forums projektu pieņēma 2015. gada beigās. Pirmās pārbaudes ir paredzēts veikt 2017. gada aprīlī, un aktivitāte turpināsies visa gada garumā. 2018. gada ceturtajā ceturksnī būs pieejams ziņojums par veikto pārbaužu rezultātiem.

Šis projekts būs pirmais kopējais ES uzraudzības projekts, kura mērķis ir uzlabot komunikāciju piegādes ķēdē, izmantojot drošības datu lapas.

30.martā darba devēji dosies uz SIA „Severstal Distribution” mācību ekskursijā, lai iepazītos ar labo praksi darba aizsardzības prasību ievērošanā.

Mācību ekskursija tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros ar ESF atbalstu. Mācību eksursija ir pirmā šāda veida aktivitāte šogad un pavisam 2017.gadā ir plānotas 6 mācību eksursijas.

Mācību ekskursiju mērķis ir paaugstināt darba devēju izpratni par darba aizsardzības nozīmīgumu, ekonomisko izdevīgumu un veicināt ieinteresētību darba vides sakārtošanā saviem darbiniekiem, kā arī veicināt pieredzes un labās prakses apmaiņu.

Mācību ekskursijas organizē ESF projekta sadarbības partneris Latvijas Darba devēju konfederācija.

Vietu skaits katrā no mācību ekskursijām ir ierobežots. Prioritāri mācību ekskursijās tiek aicināti piedalīties mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji.

 

Informācijai:

Linda Romele

Tālr. 67021732

linda.romele@vdi.gov.lv

 

Evita Zālīte

Tālr. 67225162,

evita.zalite@lddk.lv

Baltijas jūras valstu padomes darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību, atzīmējot tās desmito gadadienu, ir uzsākusi izpratnes veicināšanas kampaņu “Cilvēku tirdzniecība – noziegums, kas ir visu mūsu atbildība” (Human trafficking – a crime that is all of our responsibility). Sadarbībā ar Zviedrijas mākslinieci Lovisa Burfitt un Igaunijas ražošanas komandu tika izgatavoti T-krekli, kuru ražošanā ir ievēroti visi ētikas principi, kuru pamatā ir neveicināt cilvēku tirdzniecību un lēta darbaspēka izmantošanu. Še krekliņi tiek nosūtīti Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīs sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuri aktīvi atbalsta cilvēku tirdzniecības novēršanas aktivitātes, aicinot izplatīt savas fotogrāfijas sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #traffickingsucks, tādējādi apliecinot savu attieksmi pret cilvēku ekspluatāciju un vēršot sabiedrības uzmanību uz cilvēku tirdzniecības problēmu.

Arī Valsts darba inspekcija (VDI) aktīvi iesaistās cilvēktirdzniecības situācijas apzināšanā Latvijā. Veicot ikdienas pārbaudes, VDI pievērš lielu uzmanību tam, vai netiek saskatītas cilvēku tirdzniecības pazīmes uzņēmumos un darba vietās, kur tiek nodarbināti darbinieki Latvijas teritorijā. Tāpat VDI aktīvi sadarbojas ar citām cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā iesaistītām institūcijām Latvijā un ārpus Latvijas teritorijas.

Plašāka informācija par kampaņu pieejama Iekšlietu ministrijas mājas lapā, kā arī kampaņas interneta lapā

29. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba tiesību un darba aizsardzības speciālisti dosies vizītē uz Liepāju, lai sniegtu konsultācijas turienes darbiniekiem un Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņiem.

Liepājas darbinieki uz tikšanos ar LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultantiem tiek aicināti plkst. 14.00 uzņēmuma “Liepājas papīrs” zālē, Pļavu ielā 17 (ieeja no Biroju centra puses, sekot norādēm).

LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs Liepājas arodbiedrību biedrus informēs par plānotajiem grozījumiem Darba likumā, kā arī sniegs konsultācijas par Darba likuma praktisku piemērošanu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem par darba tiesisko attiecību problēmsituācijām. Savukārt LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls liepājniekiem pastāstīs par sociālajām garantijām, kādas pieejamas, ja noticis nelaimes gadījums darbā vai darbiniekam ir arodslimība. Tāpat darbiniekiem būs iespēja saņemt individuālas konsultācijas par darba aizsardzības jautājumiem. 

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti tiksies ar Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņiem, lai informētu topošos darba ņēmējus par aktuālo darba tiesību jomā, kā arī lai skolēni veiksmīgāk sagatavotos konkursam PROFS. Šo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursu par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālo dialogu un arodbiedrību nozīmi šī gada rudenī organizēs LBAS, un tas ar ESF projekta atbalstu notiks katru gadu līdz 2022.gadam.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tieši jaunie darbinieki visvairāk cieš no tā, ka nav pietiekami informēti vai par maz paši pievērš uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Tādēļ šīs aktivitātes, ko LBAS veic saistībā ar esošo un topošo darbinieku konsultēšanu, ir ļoti svarīgas darba vides uzlabošanai.”

Arī turpmāk darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz reģioniem, bet ikdienā konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas (darba tiesību jautājumos), aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

Lai veiksmīgāk organizētu konsultāciju norisi Liepājā, aicinām interesentus iepriekš pieteikties pa tālruni 29383038.

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.


 

Sanita Birkenfelde,

LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 29383038

 

 

 

1

16.martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba aizsardzības un darba tiesību konsultanti dosies uz Rīgas 3.arodskolu, lai audzēkņus izglītotu darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.

Savukārt 13.martā LBAS konsultanti izglītoja Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas audzēkņus. Šie pasākumi risinās ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitātes “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” ietvaros.

LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls un darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs tiksies ar Rīgas 3.arodskolas audzēkņiem, lai informētu topošos darba ņēmējus par aktuālo darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī lai skolēni veiksmīgāk sagatavotos konkursam PROFS. Šo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursu par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālo dialogu un arodbiedrību nozīmi šī gada rudenī organizēs LBAS, un tas ar ESF projekta atbalstu notiks katru gadu līdz 2022.gadam.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tieši jaunie darbinieki visvairāk cieš no tā, ka nav pietiekami informēti vai par maz paši pievērš uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Tādēļ šīs aktivitātes, ko LBAS veic saistībā ar esošo un topošo darbinieku konsultēšanu, ir ļoti svarīgas darba vides uzlabošanai.”

Arī turpmāk darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz dažādām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm un reģioniem, bet ikdienā konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas (darba tiesību jautājumos), aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

 

1

 

Sanita Birkenfelde, LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste

Administratīvajā apgabaltiesā noraidīja SIA "Maxima Latvija" prasību pret Valsts darba inspekciju (VDI) saistībā ar tās noformētajiem aktiem attiecībā uz Zolitūdes traģēdijā cietušo darbinieku traumējošajiem faktoriem darbavietā.
Kā informēja tiesā, ar spriedumu tika noraidīts "Maxima" pieteikums par VDI 2014.gada 4.augusta lēmumu atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot apgabaltiesā.

VDI komisija izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem "Maxima" darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem. Komisija konstatēja vairākus nelaimes gadījuma darbā cēloņus, tostarp trūkumus "Maxima" darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšanu par īpašos gadījumos lietojamā akustiskā trauksmes signāla nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā, uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu, kā arī veikala administrācijas un darbinieku neinformēšanu par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi.

"Maxima" apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Nelaimes gadījums notika, veikala ēkas konstrukcijām nogrūstot pār cietušajiem darbiniekiem, taču ēku fizikālās īpašības nav darba vides faktors. "Maxima" skaidroja, ka "par darba vides faktoriem var uzskatīt vienīgi tādus faktorus, kas ir darba devēja kontrolē. Pieteicējai nepiederošās veikala ēkas konstrukcijas nebija pieteicējas kontrolē, tāpēc to nogruvums nav darba vides faktoru iedarbība".

Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteikumu pirmajā instancē. Tiesa nepiekrita "Maxima" paustajam, ka negadījums neesot darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Tiesa spriedumā norādījusi, ka nav nozīmes, kam pieder ēka, kurā atrodas darbavieta. "Maxima" norādīja, ka ēku, kurā atrodas darbavieta, var atzīt par darba vides daļu vienīgi gadījumā, ja ēka pieder darba devējam, taču tiesību normas neparedz šādu pazīmi.

Tāpat tiesa secināja, ka konkrētais nelaimes gadījums darbā notika, sagrūstot veikala ēkas jumta un nesošajām konstrukcijām, respektīvi, darbavietas apkārtnes fizikālajam faktoram - darba telpas griestiem/veikala ēkas jumtam - tieši fiziski iedarbojoties uz cietušajiem darbiniekiem. Tā kā konkrētais nelaimes gadījums darbā notika šādā veidā, tas ir uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu.

Vēl tiesa spriedumā norāda, ka nav pamata pieteicējas apgalvojumiem par "viltus ugunsgrēka trauksmi". Sistēma ziņoja par ugunsgrēka trauksmi atbilstoši tam, kā bija ieprogrammēta - no ugunsgrēka trauksmes paneļa trauksmes žurnāla ierakstiem redzams, ka sistēma ugunsgrēka trauksmi izziņoja tāpēc, ka notika elektrosūkņa aktivēšana. Signāli pienāca no sprinkleru telpas. Ja sistēma brīdina par apdraudējumu, tad bez pilnīgas trauksmes cēloņa noskaidrošanas un novēršanas patvaļīgi pieņemt, ka sistēma nedarbojas pareizi, un uzskatīt sistēmas darbību par "viltus ugunsgrēka trauksmi" nav ne pamatoti, ne saprātīgi.

Tiesa neapgalvo, ka, operatīvi konstatējot un novēršot trauksmes cēloni, kā rezultātā trauksme sistēmā vairs nepienāk un akustiskais trauksmes signāls un vārdiskās saziņas zīme attiecīgi vairs neskan, būtu jāveic evakuācija. Šādā gadījumā patiešām varētu secināt, ka apdraudējuma nav, jo brīdināšanai par apdraudējumu paredzētā sistēma uz tādu vairs nenorāda. Taču konkrētajā gadījumā veikala darbiniekiem neizdevās novērst trauksmes cēloni un pārtraukt trauksmes signālu pienākšanu. Tāpēc, ilgstoši un pastāvīgi skanot īpašos gadījumos lietojamam akustiskajam trauksmes signālam un vārdiskās saziņas zīmei, veikala administrācijai bija jāsāk veikala ēkā esošo cilvēku evakuācija, secināja tiesa.

2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

No š.g. 9. līdz 12. martam Ekonomikas ministrija un informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneri starptautiskās būvniecības industrijas izstādes „Māja I 2017” ietvaros informēs namu pārvaldītājus un dzīvokļu īpašniekus par pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī kvalitatīvu ēku renovāciju. Četras dienas stendā „Dzīvo siltāk” varēs sastapt arī Valsts darba inspekcijas pārstāvjus, kas informēs par iespējām saņemt bezmaksas konsultatīvo atbalstu un palīdzību darba aizsardzības sistēmas izveidei un pilnveidošanai.

Plašāk

 

1

Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001)

Pirmdiena, 6. marts

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūtu organizē „Darba aizsardzības filmu pēcpusdienu”, kas norisināsies Jelgavā, Akadēmijas ielā 19, LLU Vides un būvzinātņu fakultātē, plkst. 14:00.

Otrdiena, 7. marts

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru organizē bezmaksas semināru „OiRA – interaktīvs rīks darba vides risku novērtēšanai”. Seminārs norisināsies Biznesa augstskolā „Turība”, Rīgā, Graudu ielā 68, plkst. 11:00.

 

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūtu organizē „Darba aizsardzības filmu pēcpusdienu”, kas norisināsies Daugavpilī, k/t “Silverscreen”, Cietokšņa ielā 60, Daugavpils T/C Ditton nams, plkst. 14:00.

 

Trešdiena, 8. marts

Ø  Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis piedalīsies Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) un Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē, lai skatītu personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumus. Sēde norisināsies Labklājības ministrijas telpās, Skolas ielā 28, plkst. 13:00.

 

Ceturtdiena, 9. marts

Ø  Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa piedalīsies Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā kopsapulcē, lai pārrunātu savstarpējās sadarbības jautājumus, kā arī aktualitātes darba aizsardzības jomā. Kopsapulce norisināsies LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, plkst. 13:00.

 

Ø  Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis dosies uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Padomes organizētajā „Nedeklarētā darba platformā”.

 

 9.,10.,11.,12. marts

 

Ø  Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalīsies izstādē “Māja I 2017”, kuras laikā informēs par Eiropas sociālā fonda projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”. Izstāde norisināsies Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 8, Rīgā.  

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 3 nodarbinātie un vēl 4 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 6 nodarbinātie. Vēl 16 cilvēki šogad ir guvuši smagas (pagājušajā gadā 23).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem (2016.gada nogalē):

·         vīrietis, 42, guva smagu muguras traumu darba vietā;

·         vīrietis, 42, strādnieks, lopkopībā guva smagu traumu, kad, apgāžoties traktoram, iespieda kāju starp traktoru un šķūņa balsta stabu;

·         vīrietis, 57, darbinieks, veica frēzes uzstādīšanas darbus, taču frēze atlēca un trāpīja vīrietim. Gūto traumu rezultātā darbinieks gāja bojā;

·         vīrietis, dokers, pildot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 54, būvstrādnieks, darbinieks pārvietojās pa teritoriju un paslīdēja, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 50, autovadītājs, veicot darba pienākumus, veikala noliktavas telpā pēkšņi saļima un nomira;

·         vīrietis, 44, kravas automobiļa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 44, kurinātājs, tika atrasts miris uzņēmuma teritorijā;

·         vīrietis, 35, aviācijas drošības nodaļas darbinieks, cieta ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 55, autovadītājs, veicot darba pienākumus ārzemēs, tika atrasts miris;

·         vīrietis, 64, remontatslēdznieks, pneimoatsperes montāžas laikā guva traumas, kā rezultātā gāja bojā;

·         vīrietis, 53, autovadītājs, tika atrasts miris, pildot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 25, pildot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         sieviete, 44, skolotāja, dodoties no vienas skolas ēkas uz otru, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 33, šoferis, stiprinot kravu, bija pakāpies uz pieslienamajām kāpnēm, tās saslīdēja un cietušais nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 62, nokrītot no augstuma, guva smagu traumu;

·         vīrietis, 54, apsargs, veicot darba pienākumus, paslīdēja un salauza kāju;

·         vīrietis, 60, specializētā automobiļa vadītājs, tika atrasts saspiests starp automašīnas kreiso pusi un granulu maisu;

·         vīrietis, 62, urbšanas meistars, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 61, specializētā automobiļa vadītājs, guva smagu kājas traumu, kad tai uzkrita balsts,

·         sieviete, 61, ražošanas darbu palīgs, ejot noliktavā pēc preces, krita un lauza roku;

·         sieviete, pastniece, izvadājot pastu, izkāpa no mašīnas un nokrita uz apledojoša ceļa, gūstot smagu kājas traumu;

·         sieviete, 57, skolotāja, pārvietojoties pa skolas teritoriju, paslīdēja uz apledojoša ceļa un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 61, saimniecības vadītājs, nokrita no pieslienamajām kāpnēm, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, alkohola reibumā tīrīja graudu apcirkni. Lecot pāri apcirkņa malai, guva kājas lūzumu;

·         sieviete, 56, aukle, pildot darba pienākumus, krita un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 47, krāvējs, neuzmanīgi rīkojoties ar rollerkonteineri, guva gūžas kaula plīsumu.

 

 

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem (2017.gada sākumā):

·         vīrietis, 37, mežstrādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva nāvējošu traumu;

·         sieviete, 62, biroja administratore, paslīdot kājai, nokrita un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 63, sētnieks, veicot darba pienākumus, krita un guva kreisās kājas lūzumu;

·         sieviete, medmāsa, pakrita uz trepēm, gūstot smagu gūžas traumu;

·         vīrietis, 56, strādnieks, veicot uzņēmuma teritorijas uzkopošanas darbos, pēkšņi mira;

·         vīrietis, guva rokas traumu (traumatiska amputācija);

·         vīrietis, 88, ekskavatora vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 54, veicot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 33, mēģināja nomierināt un izvest no ēkas neadekvātu apmeklētāju, taču saņēma sitienu sejā, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 44, mežstrādnieks, cirsmā gāžot koku, smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 71, dežurants, pakrita uz ledus un guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 64, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts automašīnas kravas nodalījumā miris;

·         vīrietis, 74, apsargs, atrasts darba vietā miris;

·         vīrietis, 50, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu montētājs, vācot nost vairogus, iespieda roku un norāva kreisās rokas pirkstu galus; 

·         vīrietis, 43, elektromehānisko iekārtu mehāniķis, bija uzkāpis uz jumta, lai atvienotu cauruli, taču paslīdēja un nokrita no 4 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 68, skolotāja, pārvietojoties pa ievaskotu grīdu, krita un guva muguras traumu;

·         vīrietis, 27, celtnieks-industriālais alpīnists, gāja bojā, kad, veicot rakšanas darbus rapšu graudu bunkurā, bija atsprādzējies no drošības virvēm un tika aprakts zem graudiem;

·         vīrietis, 56, furgona vadītājs, smagi cieta, kad, ņemot instrumentu kasti, darbiniekam uz kājas uzkrita automašīnas lafete;

·         vīrietis, 40, kravas auto šoferis, smagi cieta, kad, veicot baļķu kravas nostiprināšanu, viens no baļķiem uzkrita darbiniekam;

·         sieviete, 57, sociālā aprūpētāja, pildot aprūpētājas amata pienākumus, krita autobusā un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 52, santehniķis, cieta, kad, mainot tranšejā kanalizācijas cauruļvadus, izkustējās tranšejas balsts un saspieda darbinieka kāju.

 

Analizējot esošo pētījumu datus (Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013), Valsts darba inspekcijas (VDI) Youtube kanālā skatīto videomateriālu skaitu, 2012.-2016.gadā VDI organizēto darba aizsardzības filmu pēcpusdienu cikla apmeklētāju atsauksmes, kā arī 2013.- 2016. gadā veikto darba aizsardzības informatīvo semināru dalībnieku aptauju rezultātus, informatīvie videomateriāli un filmas ir atzītas par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem nodarbināto informēšanai un apmācībai par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem.

Tādējādi Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstītā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānā 2017.gadam” kā viena no aktivitātēm atkārtoti tiek īstenots konkurss Latvijas uzņēmumiem par finansiālu atbalstu darba aizsardzības filmu uzņemšanai vai jau uzņemtu filmu pieejamības nodrošināšanai plašākai sabiedrībai (plāns apstiprināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomē 06.12.2016.).

Konkursa rezultātā paredzēts piešķirt atbalstu 2 informatīvu filmu sagatavošanai vai esošu filmu pieejamības nodrošināšanai plašākai sabiedrībai. 

2017.gada prioritāte ir drošs un veselībai nekaitīgs darbs ar ķīmiskajām vielām un / vai maisījumiem.

Plašāka informācija un pieteikuma veidlapas šeit.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-