Sestdiena, 2017. gada 29. aprīlis
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Uzņēmumus apbalvo par paklupšanas risku novēršanu darba vietā

  • Uzņēmumus apbalvo par paklupšanas risku novēršanu darba vietā

Nevērīgi nomests kabelis vai dēļa gals, apledojuši pakāpieni pie ārdurvīm, sliktā apgaismojumā nepamanāms slieksnis – šie ikdienišķie, bieži bez uzmanības atstātie sīkumi ir viens no lielākajiem draudiem darbinieku veselībai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, gandrīz trešā daļa no visiem Latvijā darba vietā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar pakrišanu, paklupšanu vai krišanu no neliela augstuma. Vēršot uzmanību uz šo nopietno problēmu, šogad labas prakses balva darba aizsardzībā «Zelta ķivere» piešķirta diviem uzņēmumiem, kuri visveiksmīgāk novērsuši aizķeršanās un paklupšanas draudus – SIA Ventspils nafta termināls un SIA Cemex.

Pērn Latvijā reģistrēti 1763 nelaimes gadījumi darba vietā, no kuriem 213 bijuši smagi un 41 beidzies letāli. No tiem 494 gadījumi saistīti ar kritieniem no neliela augstuma, 108 no tiem bijuši smagi un četri darbinieki miruši. Visbiežāk traumas krītot un klūpot guvuši cilvēki, kuri strādā būvniecības, transporta, kā arī mazumtirdzniecības nozarēs. Tipiskākie šādos negadījumos gūtie savainojumi ir dažādi roku un kāju lūzumi, izmežģījumi, sastiepumi un nobrāzumi. Nereti tiek sasista galva un gūti smadzeņu satricinājumi, vai smagākos gadījumos arī lauzti sejas daļu kauli, kā arī savainoti muguras skriemeļi. Šos negadījumus ietekmē stresa pilna darba vide, psihosociālie faktori un nogurums, kas samazina darbinieku modrību un ļauj viņiem kļūt izklaidīgākiem un neuzmanīgākiem.

Pastiprināti pievēršoties paklupšanas un krišanas problēmas novēršanai, šogad uzņēmumiem izdevies būtiski samazināt nelaimes gadījumu skaitu. Līdz 30.septembrim reģistrēti 326 paklupšanas gadījumi, no kuriem smagi bijuši 54 un nāve iestājusies divreiz, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn.

«Nelīdzenas vai slidenas virsmas uzņēmumos ļoti bieži tiek uztvertas kā nebūtisks un dažreiz pat neizbēgams darba vides elements, kuram vadība nepievērš īpašu uzmanību, kur nu vēl investē līdzekļus šī riska novēršanai. Šķiet notiek paļaušanās, ka cilvēks pats novērtēs šo iespējamo paklupšanas vai paslīdēšanas risku un būs uzmanīgs, tomēr darba procesā, kad nodarbināto uzmanība ir pievērsta tiešajam darba uzdevumam, šādi nenovērsti paklupšanas un paslīdēšanas riski ļoti bieži noved pie negadījumiem, ko apliecina arī statistika. Diemžēl šādi it kā nebūtiski riski pie neveiksmīgas apstākļu sakritības var novest pie ļoti smagām sekām un tad jau uzņēmuma cilvēkresursu un materiālie zaudējumi ir krietni lielāki,» uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, vienlaikus uzslavējot tos uzņēmumus, kuri sakārtojuši savu darba vidi un pieteikušies konkursā saviem labās prakses piemēriem, lai padalītos savā pieredzē un labajā praksē.

«Zelta ķiveres» laureāti un citi pretendenti veikuši nozīmīgus uzlabojumus darbinieku drošības jomā. Daudzās ražotnēs un tehnoloģiskajos parkos neizmantotie materiāli tiek novietoti nožogotās teritorijās, uz sliekšņiem ir uzlīmētas atstarojošas brīdinājuma zīmes, bet īpašas uzlīmes uz kāpņu rokturiem aicina pieturēties. Tāpat uzņēmumu darbinieki tiek aktīvi aicināti informēt darba devējus par bīstamām situācijām uzņēmuma teritorijā, lai darba devējs var pēc iespējas ātrāk novērst nedrošo situāciju.

«Tā kā uzņēmuma teritorijas ir lielas un darba aizsardzības speciālisti fiziski nespēj tās visas izstaigāt, esam ieviesuši riska kartiņas, ar kurām darbinieki ziņo par riska zonām. Sistēma ir iestrādājusies un, ja agrāk saņēmām ap 200 kartiņām gadā, tad tagad tikpat daudz tiek iesniegtas mēnesī. Pēc iespējas cenšamies šos draudus novērst, tādēļ savainojumu gadījumu skaits ir neliels. Ja nu kāds darbinieks gūst traumu, kas neļauj veikt tiešos darba pienākumus, piedāvājam viņam uz laiku pāriet citā amatā un veikt vieglākus uzdevumus, tajā pašā laikā nelaimes gadījuma cēloņus analizējam,» SIA Cemex praksi izklāsta uzņēmuma Integrētās drošības daļas vadītājs Andris Pommers.

«Mums izdevās sakārtot darba vidi, pateicoties darbinieku aktīvai iesaistei. Uzņēmumā bija diezgan daudz paklupšanas, paslīdēšanas un aizķeršanās riska objektu, un tos visus vienlaikus nav iespējams novērst. Tādēļ mēs ļoti paļāvāmies uz darbiniekiem, kuri paši pamanīja trūkumus un ziņoja par tiem. Tagad novērojam divas pozitīvas tendences. Pirmkārt, riski samazinās, otrkārt – aizvien vairāk darbinieki iesaistās darba vides sakārtošanā,» pieredzē dalās SIA Ventspils naftas termināls Komunikācijas projektu vadītāja Janīna Biteniece.

 

Valsts darba inspekcija, izvērtējot negadījumu datus, secinājuši, ka nogurums, psihosociālie riski un stresa pilna darba vide veicina uzmanības trūkumu, kas noved pie paklupšanas un pakrišanas riskiem. Tādēļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pagājušajā gadā uzsāktā divus gadus ilgā kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu» šogad Latvijā tiek vērsta uz paklupšanas un pakrišanas riskiem, kas stresa pilnā darba vidē var radīt draudus fiziskajai veselībai.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-