Sestdiena, 2017. gada 25. marts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

SDO un ES Padomes prezidentūra apvienos spēkus, lai uzlabotu darba apstākļus mazos un mikrouzņēmumos

  • SDO un ES Padomes prezidentūra apvienos spēkus, lai uzlabotu darba apstākļus mazos un mikrouzņēmumos

 

Ženēva, 2015. gada 10.jūnijs. – Ženēvā, līdz ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotās konferences 104.sesiju, notika neformālā darba un sociālo lietu ministru sanāksme. Šajā sanāksmē, kuru kopīgi rīkoja Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un SDO, klātesošie ministri vienojās, ka nacionālajā un starptautiskajā līmenī ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību darba apstākļu uzlabošanai mazos un mikrouzņēmumos.

 

Labklājības ministrs Uldis Augulis kā neformālās ministru sanāksmes vadītājs atzinīgi novērtēja Francijas, Gruzijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Filipīnu, Tunisijas, Turcijas, Amerikas Savienoto Valstu, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāres Mariannas Tīsenas (Marianne Thysen) pozitīvo ieguldījumu šajā diskusijā. U.Augulis uzsvēra, ka nodarbināto drošības un veselības standartu ietekmes paplašināšana mazos un mikrouzņēmumos ir „viena no Latvijas prezidentūras darba prioritātēm. Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts ministru un ekspertu līmenī uzsver piemērošanos jauniem izaicinājumiem darba vidē, tajā skaitā praktisku veselības un drošības standartu ieviešanu mazos un mikrouzņēmumos, jauniem riska faktoriem, arodslimībām un darbaspēka novecošanos.”

 

Pateicoties Latvijas prezidentūrai par tās iesaistīšanos, SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders (Guy Ryder) uzsvēra sanāksmes tēmas dramatisko pusi, sakot, ka „to varētu saukt par „kluso traģēdiju”. Mēs zinām, ka vairāk nekā 2 miljoni strādājošie katru gadu mirst no darba traumām un arodslimībām. Vairāk nekā 313 miljoni strādājošo katru gadu cieš no darba traumām, 860 tūkst. cilvēki ikdienu tiek ievainoti darbā. Turklāt, neskatoties uz cilvēcisko traģēdiju, ko atspoguļo katra nāve, ievainojumi un slimības, tās ir arī izmaksas – saskaņā ar aprēķiniem, tie ir aptuveni 4% no pasaules iekšzemes kopprodukta.”

 

Mazie un mikrouzņēmumi pārstāv pasaulē lielāko daļu uzņēmējdarbības un nodarbina ļoti lielu daļu no pasaules darbaspēka. OECD valstīs šie uzņēmumi pārstāv vairāk nekā 95% no visām firmām, tādējādi veidojot aptuveni 46% no visas nodarbinātības. ES valstīs legāli reģistrētie mazie un mikrouzņēmumi veido aptuveni 50% no kopējās nodarbinātības – tomēr vienlaikus tiem bieži pietrūkst strukturētas pieejas darba drošības un veselības aizsardzības vadībai. Tieši pieejamu ieteikumu un ekspertīzes trūkums, tāpat kā zema izpratne par riskiem un pienākumiem, ir galvenie faktori nepietiekamu darba drošības un veselības aizsardzības prasību ieviešanai mazos un mikrouzņēmumos. Turklāt aizvien pieaugošā pagaidu līgumu izmantošana, fiktīvā pašnodarbinātība un vienošanās līguma ietvaros ar vairākām pusēm, piemēram, apakšuzņēmumiem, aizsardzībai no fiziskiem un psihosociāliem riskiem pievieno jaunus izaicinājumus.

 

Iepriekšminēto iemeslu dēļ, strādājošo riski mazos un mikrouzņēmumos ir daudz augstāki salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem: mazos un mikrouzņēmumos nāvējošo nelaimes gadījumu līmenis ir gandrīz divreiz lielāks nekā lielos uzņēmumos. Mazāki uzņēmumi arī mazāk pakļaujas nacionālo un starptautisko tiesību aktu prasībām.

 

Kamēr „SDO un ES nacionālajā un starptautiskajā līmenī īsteno tādas augsti novērtētas darba vides uzlabošanas aktivitātes un projektus, kā SDO Darbības plāns 2010-2016 un ES jaunais stratēģiskais ietvars veselībai un drošībai darbā 2014-2020”, Augulis uzsver, „lai sasniegtu mazo un mikrouzņēmumu specifisko mērķa grupu un informētu viņus par darba aizsardzības būtisko nozīmi, svarīga ir mūsdienīgu un inovatīvu pasākumu īstenošana, iekļaujot jaunākās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus”.

 

Neformālās ministru sanāksmes laikā klātesošie vienojās, ka galvenais izaicinājums joprojām paliek darba drošības un veselības aizsardzības vajadzību un resursu piedāvājuma efektīva saskaņošana. Tādēļ vienotāka un koncentrētāka rīcība nepieciešama nacionālā un starptautiskā līmenī. Labās prakses piemēriem, kas parādījušies pēdējos gados, ir jābūt piemērotiem, uz darbību orientētiem un ar zemām izmaksām, kombinējot veselību un drošību ar citiem vadības mērķiem. Tas pieprasa tiesību aktu vienkāršošanu, kur tas ir nepieciešams, kā arī atbalsta un padomu sniegšanu maziem un mikrouzņēmumiem, lai radoši un koncentrēti veicinātu risku novērtēšanu.

 

Uzsverot mazo un mikrouzņēmumu lomu daudzu valstu ekonomiskās un īpašos izaicinājumus, ar kuriem mazie un mikrouzņēmumi sastopas, ieviešot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, G.Raiders secināja, lai „sekmētu to ieviešanu, ir būtiski profilakses kultūru ieaudzināt sabiedrībā un stiprināt nacionālo institucionālo politiku, sistēmas un programmas, tajā skaitā stingru darba tiesību administrāciju un īstenošanu, nodrošinot prasību efektīvu ievērošanu.”

 

 

 

Mediju kontaktiem:

Liene Užule

labklājības ministra biroja vadītāja

T. 67021665, 26519920

Liene.Uzule@lm.gov.lv

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-