Otrdiena, 2017. gada 30. maijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Darba inspekcija apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus

  • Darba inspekcija apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus

Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums.

Lai pievērstu darba devēju un nodarbināto uzmanību šiem jautājumiem, pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim.

            Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem (47%).

            Noguruši, neapmierināti darbinieki nespēj paveikt tik pat daudz kā apmierināti darbinieki, viņu darba efektivitāte ir būtiski zemāka. Šie cilvēki arī biežāk slimo gan ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām, gan saaukstēšanās slimībām, izmantojot slimības lapas kā vienīgo iespēju kā atpūsties. Uzņēmumos, kuros darbinieki ir pakļauti stresam, raksturīga augstāka darbinieku mainība, kas rada izmaksas darba devējiem jauna personāla atlases un jauno darbinieku apmācību veidā. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē īpaši būtiskas ir darbinieku kļūdas, kas var nodarīt kaitējumu pacientu drošībai un veselībai. To veicina liela darba slodze, monotons darbs, skaidru prasību pret darba kvalitāti trūkums un vardarbības risks. Kopumā Latvijā veselības un sociālajā aprūpē katrs piektais nodarbinātais ir norādījis, ka viņam ir veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori.

            Kampaņas „Psihosociālie riski darbā” apsekojumu laikā Darba inspekcijas amatpersonas aptaujās gan darba devējus, gan uzņēmumu darbiniekus, lai iegūtu vispusīgu informāciju, precīzāk identificētu iespējamās psihosociālās darba vides problēmas un meklētu efektīvākus risinājumus.

            Darba inspekcijas mājas lapā (www.vdi.gov.lv) un Zviedrijas Darba vides pārvaldes mājas lapā (www.av.se/SLIC2012) ir pieejama informācija un dažāda veida atbalsta materiāli par psihosociālajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un darba aizsardzības pasākumiem šo risku novēršanai vai mazināšanai.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-