Pirmdiena, 2016. gada 26. septembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Sākot ar šī gada 28. septembri, Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Valmieras sektors no Cēsu ielas 19 pārceļas uz jaunām telpām Purva ielā 12A, korpuss B, 2.stāvs. Apmeklētāji jaunajās telpās tiks pieņemti no 3. oktobra. Valmieras klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 64224284.


Informējam, ka Valsts darba inspekcija tās likumā noteiktās kompetences ietvaros sniedz juridiski nesaistošus skaidrojumus par darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējušo normatīvo aktu prasībām.

Darba likuma 151. panta pirmā daļa noteic, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas;

2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, - ne mazāk kā trīs darba dienas;

3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, - ne mazāk par vienu darba dienu.

Tādējādi 3.punktā ir noteiktas tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot, abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, tādējādi dodot vecākiem izvēles iespēju – vai paņemt brīvu dienu skolas izlaidumā vai citā reizē, piemēram, 1. septembrī. 

Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot iesniegumu, var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Darba likums nenoteic, ka 1. septembrī darba devējam vecākiem, kam bērni uzsāk skolas gaitas, obligāti jāpiešķir brīvdiena. Tomēr darba devējs saviem darbiniekiem var noteikt labvēlīgākus noteikumus, nekā to paredz Darba likums. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā.

Par brīvdienu 1. septembrī darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī tad, ja šis jautājums nav atrunāts darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Tad darbiniekam par šādu iespēju darba devējam jāpajautā laikus, jo brīvdiena piešķirama un saņemama, abpusēji vienojoties.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 22.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 27 nodarbinātie un vēl 14 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 94 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 109).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

-        sieviete, 42, kafejnīcas darbiniece, nomira darba vietā;

-        vīrietis, 50, apsargs, pārvietojoties pa teritoriju, uzkāpa uz ceļa apmales un nokrita, gūstot smagas iegurņa traumas;

-        vīrietis, 60, būvstrādnieks guva smagas traumas, kad, ejot pa tranšeju gar aizsargvairogu, notika asfalta nogruvums, kā rezultātā, aizsargvairogs neizturēja un uzkrita virsū darbiniekam;

-        vīrietis, 28, kokzāģētavas operators cieta, kad, strādājot pie daudzzāģa, tā iekšpusē no pārstrādājamā materiāla atdalījās nomale, kas, salaužot iekārtas sānu aizsargu, izlidoja no iekārtas un iedūrās darbinieka kājā;

-        vīrietis, 64, krāvējs, mira darba vietā;

-        sieviete, 57, tramvaju konduktore, darba laikā pakrita un salauza roku;

-        sieviete, 56, palīgstrādnieks, grāba zāli pa nogāzi, paslīdēja un krita, kā rezultātā salauza roku;

-        sieviete, 54, pārvietojoties pa kāpnēm, nokrita un guva smagas traumas;

-        vīrietis, 58, traktorists, nomira darba vietā;

-        vīrietis, 34, ražošanas direktors, pārvietojoties par uzņēmuma teritoriju, paklupa un krita, smagi traumējot galvu;

-        vīrietis, 49, smilšstrūklas operators, paslīdēja un nokrita, gūstot labās puses trīs ribu lūzumus;

-        vīrietis, 23, spolētājs cieta, kad, darba vietā braucot ar elektrisko palešu ratiņiem, tie pēkšņi kļuva nevadāmi (izslēdzās) un ietriecās iekārtā (darbinieks guva kājas un rokas traumu);

-        sieviete, 56, spoļu tīrītāja, ņemot spoles no iekārtās, krita un lauza roku;

-        vīrietis, 65, vīrietis, 47, vīrietis, 26, fermas strādnieki, un sieviete, 40, lopkopēja, gāja bojā, nosmokot gāzē, kas izdalījās no kūtsmēsliem;

-        vīrietis, 37, IK īpašnieks, guva smagus miesas bojājumus gāzē, kas izdalījās no kūtsmēsliem, glābjot cilvēkus, kas atradās telpā ar gāzi;

-        sieviete, 67, sētniece, ejot pa kāpnēm uz pagrabstāvu, zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagas traumas;

-        vīrietis, 60, bezdarbnieks, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, centās likvidēt sirseņu pūzni. Viens sirsenis iedzēla, darbiniekam sākās smaga alerģiska reakcija, kuras rezultātā darbinieks mira;

-        vīrietis, 29, tehniskais strādnieks, mazgājot logus, pakāpās uz jumta un nokrita no otrā stāva;

-        vīrietis, 60, kravas automašīnas vadītājs, izkraujot metāla konstrukcijas, atbrīvoja kravu no atsaitēm, atlaižot tās vaļā, krava gāzās un uzkrita darbiniekam uz kājas.

-        vīrietis, 59, elektromontieris gāja bojā, kad, veicot gaisvadu elektrolīnijas balstu demontāžu, lūza balsta stute, kā rezultātā darbinieks guva galvas traumu un nomira;

-        sieviete, 46, apkopēja, pēc lietus, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja uz slapjās zāles, nokrita un guva smagu kājas traumu;

-        sieviete, 58, noliktavas pārzine, guva smagas traumas, jo uz kājas uzbrauca autokārs;

-        vīrietis, 45, automobiļa vadītājs, krita un guva traumas, kad, braucot ar motorolleri, tas saslīdēja un darbinieks nespēja to savaldīt;

-        vīrietis, 49, autobusa vadītājs, veicot starptautisko reisu, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīta bija smagā automašīna;

-        vīrietis, 47, autovadītājs - ekspeditors, veicot preču piegādi klientam, gāja bojā, kad viņa vadītā automašīna ietriecās pretim braucošajā kravas automašīnā;

-        vīrietis, 44, šoferis – ekspeditors, mira, veicot darba pienākumus ārzemēs;

-        vīrietis, 36, mākslīgo būvju strādnieks, cieta  būvobjektā ārzemēs, kad, veicot veidņu montāžas darbus, veidnis uzkrita uz darbinieka kājas;

-        vīrietis, 42, palīgstrādnieks, cieta, kad, ar iekrāvēju krāmējot baļķus kokzāģētavā, baļķis ripoja un uzkrita uz kājas;

-        vīrietis, 43, servisa tehniķis, guva smagas traumas, kad, kāpjot uz kuģu iekraušanas – izkraušanas iekārtas pilona pa kāpnēm, kuras piestiprinātas pie pilontorņa, plīsa caurule, pie kuras bija piestiprinātas kāpnes, un darbinieks krita kopā ar kāpnēm no 3 m augstuma;

-        vīrietis, 61, kravas automašīnas vadītājs, verot ciet tenta piekabes jumtu, bija pakāpies uz piekabes sāna dēļiem, tajā brīdī darbiniekam palika slikti un viņš krita, gūstot kājas traumu;

-        sieviete, 21, baleta māksliniece, treniņstundas laikā, izpildot lēcienu un piezemējoties uz labās kājas, sajuta sāpes labās kājas apakšstilbā;

-        vīrietis, 46, guva smagas traumas, nokrītot no 3 m augstām sastatnēm;

-        vīrietim, 19, viesmīlim, darba vietā sākās epilepsijas lēkme;

-        vīrietim, 50, inspektoram, darba vietā palika slikti, vēlāk viņš slimnīcā mira;

-        vīrietis, 48, krāsotājs, guva smagas traumas, gruntējot ēkas griestus un nokrītot no aptuveni 3 m augstām sastatnēm;

-        vīrietis, 23, guva smagas traumas, kad, veicot privātmājas jumta remontu, nokrita no 3 m augstuma;

-        vīrietis, 57, būvstrādnieks, veicot ēkas sienas krāsošanu, nokrita no 2,5 m augsta palešu krāvuma, uz kura pakāpās, lai tiktu pie sienas augšējās daļas;

-        vīrietis, 68, galdnieks, strādājot pie stacionārā ripzāģa, iezāģēja sev kreisās rokas īkšķī.

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014. gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji 1 letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā – 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā  (2008. – 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā.

 

Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014. gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā – 4,7, bet Latvijā – 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.

2015. gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. Tas saistīts arī ar to, ka Valsts darba inspekcija (VDI) 2015. gadā pastiprinātu uzmanību pievērsa prevencijai darba aizsardzībā. 2015. gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai nekaitīgu darba vidi.

 

VDI vēlas vērst darba devēju un darba aizsardzības speciālistu uzmanību uz satraucošo statistiku, atgādinot, ka sakārtota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir svarīgākais faktors letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanā. Nedroša darba vide, nepilnīga  darbinieku apmācība, darba vides risku neatbilstošs izvērtējums, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma. Tāpēc uzņēmumu vadītāji aicināti pārrunāt ar darbiniekiem drošas darba metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī nosūtīt darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.

 

Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvo rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti seši rīki - darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA. Tāpat VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi. 

 

* Jaunākie Eurostat publicētie dati.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Resize of Infografika_Nelaimes gadijumi.png

 


Lauksaimniecības un mežsaimniecības aktīvajā sezonā, kā ierasts, pieaug to darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem gadā. Lai arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nodarbināti tikai apmēram 8% no visiem strādājošajiem Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība un letālie nelaimes gadījumi 2015. gadā visbiežāk tika konstatēti tieši lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumos, tāpēc VDI aicina - pirms darbu uzsākšanas ikvienam rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētā darba apstākļi ir droši un nerada riskus dzīvībai, kā arī, vai darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas.

2015. gadā gandrīz katrā otrajā VDI apsekotajā lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumā tika atklāta kāda nereģistrēti nodarbināta persona. Salīdzinot - būvniecībā, kas tradicionāli ir līdere nereģistrētās nodarbinātības ziņā,  nereģistrēti nodarbinātas personas VDI konstatēja katrā piektajā apsekojumā.

 

Arī darba aizsardzības kontekstā lauksaimniecība / mežsaimniecība ir viena no riska nozarēm. Pagājušajā gadā lauksaimniecībā / mežsaimniecībā notika 6 letāli nelaimes gadījumi, kas vērtējams kā negatīvs un satraucošs rādītājs. Arī arodslimību risks šajā nozarē ir salīdzinoši augsts – ķīmiskās vielas, troksnis, smagumu pārvietošana, putekļi, nepiemērots mikroklimats u.c. faktori var veicināt dažādu slimību rašanos, tāpēc darba devēja atbildība sakārtotas darba aizsardzības sistēmas izveidē ir īpaši būtiska.  

 

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem lauksaimniecībā / mežsaimniecībā vidēji gadā normālo darba laiku strādā vien 25% nodarbināto, savukārt, pārējie nodarbinātie strādā nepilnu darba laiku vai kā papildu darbu. Līdz ar to darba devējam ir lielāka slodze, veicot darbinieku apmācības, instruktāžas, obligātās veselības pārbaudes u.c. Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti seši rīki, tostarp lauksaimniecības (augkopības, lopkopības) uzņēmumiem. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA.

 

VDI atgādina - pirms darba attiecību uzsākšanas arī pašiem darbiniekiem ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa.  Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu, kā arī sociālās garantijas, slimības pabalstu u.c. Jāatceras, ka darba devējs, kurš neievēro vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēros arī citus, piemēram, ja darba devējs nodarbina bez darba līguma, darba vide arī visticamāk būs nedroša. Tāpēc VDI aicina darbiniekus neklusēt un vērsties pie darba devēja tiklīdz ir radušies kādi iebildumi vai ieteikumi.  Ja darba devējs tos ignorē, darbiniekiem ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 11 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 15 nodarbinātie. Vēl 69 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 92).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 44, līnijstrādnieks, cieta, kad, veicot konstrukciju komplektāciju, tā uzkrita uz kājām;

·         vīrietis, 59, autovadītājs, tika atrasts miris automašīnā;

·         vīrietis, 28, noliktavas strādnieks, veica kartona presēšanu - ievietojot presēšanas iekārtā metāla stiepli, tās gals trāpīja cietušajam un traumēja aci;

·         vīrietis, 39, vilcējautomobiļa vadītājs, atrodoties ārzemēs uzņēmuma teritorijā, veica tenta pārvienošanas darbus, kuru laikā viņam virsū uzbrauca autokārs, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietim, 33, jumiķim, darba vietā palika slikti, un viņš nomira;

·         sieviete, 66, aprūpētāja, paslīdēja un krita, laužot roku;

·         sieviete, 74, pētniece, guva smagas traumas, jo, kāpjot uz krēsla, tas salūdza un darbiniece nokrita;

·         vīrietis, 46, autoatslēdznieks, strādājot autodarbnīcā, cieta, kad pēkšņi uzsprāga detaļa, kas bija aprīkota ar gaisa spilvenu. Tā uzlidoja darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 40, zāģmateriālu pieņēmējs, guva smagas traumas, jo viena plata paka ar zāģmateriāliem bija uzlikta uz nestabila pamata un tā uzkrita virsū darbiniekam;

·         vīrietis, 61, šoferis, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 51, palīgstrādnieks, cieta, kad, zāģējot dēļus, kokmateriāla sagatave atlēca atpakaļ un trieciena rezultātā smagi traumēja darbinieku;

·         vīrietis, būvnieks, strādājot lidostas teritorijā, guva smagas traumas, krītot no augstuma;

·         vīrietis, 25, būvnieks, tika atrast guļot pie sastatnēm ar mugurkaula traumu laikā, kad uzņēmums veica skābbarības bedres betonēšanas darbus;

·         sieviete, 62, sanitāre, pirms darba sākuma pārģērbās, pēkšņi zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagu mugurkaula traumu;

·         vīrietis, 58, automobiļa vadītājs, nomira, veicot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 49, štancētājs, miris, veicot darbu pie štancēšanas līnijas;

·         vīrieti, 53, laukstrādniek, sadzēla lapsenes, kad vīrietis veica malkas kraušanas darbus, pēc neilga laika darbinieks tika atrast miris;

·         vīrietis, 45, vadīja automašīnu ar piekabi. Izkāpjot no automašīnas, viņš ieraudzīja, ka ir aizdegusies piekabe. Vīrietis paņēma ugunsdzēšamo aparātu un sāka dzēst, taču pēkšņi riepa sprāga un traumēja darbinieka seju;

·         vīrietis, 61, asfaltbetona rūpnīcas operators, tika atrasts nomiris darba vietā;

·         vīrietim, 52, traktortehnikas vadītāja labā roka tika ierauta siena presē.

 

 

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.jūlijā piedalīsies Sarunu festivālā LAMPA, Cēsīs, Cēsu pils parkā plkst. 16:30 Valsts kancelejas teltī “Pielaiko valsts pārvaldes amatu!”, kur ikviens interesents varēs iesaistīties vairākās VDI aktivitātēs – daļēji iejusties inspektora lomā, izmēģināt stresu mazinošus vingrinājumus un ne tikai.

Apmeklētājiem būs iespēja izspēlēt riska spēli "Atpazīsti bīstamību", kuras laikā dalībniekiem attēlos būs jāatrod bīstamas situācijas un beigās jānonāk pie slēdziena - apturēt konkrēto darbu veikšanu vai nē. Tādējādi apmeklētāji daļēji varēs iejusties VDI inspektora lomā. Spēles norises gaitai līdzi sekos VDI darba aizsardzības speciālisti.

Apmeklētājiem būs iespēja arī aktīvāk izkustēties, jeb izmēģināt pretstresa vingrojumus, kas tiek izpildīti ar īpašām vingrošanas lentām. VDI pārstāves rādīs dažādus vingrojumus, un ikviens interesents varēs viņām pievienoties. Vingrošanas lentas apmeklētājiem tiks nodrošinātas. Šī aktivitāte ir viena no Eiropas Savienības informatīvās kampaņas "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" sastāvdaļām, tāpēc apmeklētājiem tiks sniegta informācija arī par pašu kampaņu, būs pieejami informatīvie materiāli. Būtiska kampaņas sastāvdaļa ir darba aizsardzības labas prakses balvas konkurss "Zelta ķivere”, par kuru sīkāka informācija būs pieejama stendā.

Uz lielā ekrāna bērniem būs iespēja skatīties "Napo" filmiņas par veselīgu un drošu rīcību bīstamās situācijās.

Tāpat apmeklētājiem būs pieejami informatīvie izdales materiāli par veselību un drošību darbā, svarīgākajiem darba tiesību aspektiem u.c.

Plašāka informācija par pasākumu pieejama šeit: http://www.festivalslampa.lv

Skolēnu vasaras brīvlaikā, kā ierasts, aktuāls kļūst jautājums par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna drošībai, veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.

No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?

 

Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.

 

Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?

 

Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To var veikt ģimenes ārsts. Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Cik svarīgs ir darba līgums?

Darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja bērns strādā, piemēram, kaimiņu zemnieku saimniecībā. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu. Šādā gadījumā netiek noteiktas arī abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.  Nenoslēdzot rakstveida darba līgumu, tiek zaudētas sociālās garantijas un slimības pabalsts.

 

Kādus darbus drīkst veikt bērni un pusaudži?

 

Bērnus vecumā no 13 gadiem (turpmāk tekstā – bērnus)  var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10. Kā piemēru var minēt šādus darbus:

-          dārzu ravēšana un laistīšana;

-          ražas novākšana;

-          laukumu un skvēru sakopšana;

-          kurjera darbu veikšana;

-          preču saiņošana un iepakošana;

-          pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u.tml.

 

Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk tekstā – pusaudžus) aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206. „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību.” Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Cik ilgi drīkst strādāt bērns un pusaudzis?

Personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Vai bērnu un pusaudzi drīkst nodarbināt nakts laikā un virsstundu darbā?

 

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas. Darba devējs nedrīkst norīkot nepilngadīgos darbiniekus darbā nedēļas atpūtas laikā (sestdienas un svētdienas), izņemot gadījumus, lai novērstu nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas u.c. gadījumos, kas noteikti  Darba likuma 143.panta ceturtajā daļā. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Cik ilgam jābūt pārtraukumam darbā?

Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām, pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Kas jāņem vērā vecākiem (aizbildņiem)?

Ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem (aizbildņiem) noteikti vajadzētu interesēties par darbavietu un pārliecināties, ka darba vide ir droša un veselībai nekaitīga, t.sk., noskaidrot, kādi būs veicamie pienākumi un ar tiem saistītie darba vides riski. Neskaidrību vai šaubu gadījumā vecākiem (aizbildņiem) būtu jāatrod laiks, lai sazinātos ar VDI un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst veikt. Ja vecāki (aizbildņi) konstatē, ka darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā VDI. Gan vecāki (aizbildņi), gan VDI var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

 

Ja Jums ir radušies kādi jautājumi vai neskaidrības, sazinieties ar Valsts darba inspekciju pa tālr. 67186522, vai rakstot uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv.

 

VDI informē, ka augstāk minētajam ir tikai informatīvs raksturs.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Infografika_berni_pusaudzi.png

 


 

2014. gada 3. novembrī uzņēmumā „Zaļā Mārupe” notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.

 

Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA „Zaļā Mārupe” un kompetentajai institūcijai SIA „Darba aizsardzības institūts.” Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.

Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA „Zaļā Mārupe” tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA „Zaļā Mārupe” pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.

Informāciju sagatavoja:
Dace Aleksāne,
Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas
Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv
www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 30.maiajm nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 14 nodarbinātie. Vēl 53 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 74).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:
vīrietis, 50, kravas automobiļa vadītājs, nomira, atrodoties ārzemēs;
vīrietis, 51, kurinātājs, nokrita pa kāpnēm un traumēja papēdi;
vīrietis, 62, matrozis, guva smagas traumas, jo kuģa trose trāpīja vīrietim brīdī, kad kuģis piestājās;
vīrietis, 59, krāsotājs, mira darba vietā;
vīrietis, 44, metinātājs, guva smagas traumas, jo tika saspiests starp autoiekrāvēju un metāla konstrukciju;
vīrietis, 58, palīgstrādnieks būvniecībā, iekrita skursteņa šahtā un guva smagas traumas;
sieviete, 62, izglītības pārvaldes vadītāja, pārvietojoties pa zāli, paslīdēja un krita, traumējot augšdelmu;
vīrietis, 46, remontatslēdznieks, pēc darba laika tika atrasts savā kabinetā ar smagām traumām;
vīrietis, 54, lentzāģa operators, cieta, kad no rampas noripoja nenostiprināts apaļkoks, kas traumēja darbinieka labo kāju;
vīrietis, 56, bezdarbnieks, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, skvērā vāca zarus, taču aizķērās un nokrita, gūstot apakšstilba lūzumu. Darbiniekam asinīs tika konstatētas 2,04 promiles alkohola;
vīrietis, 33, strādnieks, veicot celtniecības darbus, nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas;
vīrietis, 18, kurjers - autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagas traumas;
vīrietis, 45, veicot ēkas demontāžu, tika apraksts zem drupām;
vīrietis, 46, vilcienu sastādītājs/ kravas vilcienu konduktors, vilcienam veicot manevrus, tika nāvīgi traumēts;
vīrietis, 52, reaktora operators, neapturot iekārtu, ar lupatu sāka slaucīt iekārtas rotējoši vārpstu, lupata aptinās ap roku, tad aizķērās aiz vārpsta, kā rezultātā roka tika nogriezta uz iekārtas asās malas;
sieviete, 62, aprūpētāja, pārvietojoties nokrita un guva rokas traumu.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-