Sestdiena, 2017. gada 29. aprīlis
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.342 „Par darbadienas pārcelšanu 2017.gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, darbadiena no piektdienas, 2017.gada 5.maija, ir pārcelta uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Rīkojumā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, pārcelt darbadienu no piektdienas, 2017.gada 5.maija, uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu, un saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

 

Noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu ir attiecināms uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu neattiecas. Savukārt darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija, 2017.gada 13.maijā darbadienu par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu normālais mēneša darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu, maijā ir 166 stundas.

Darba inspekcija vērš uzmanību, ka, īstenojot darba dienas pārcelšanu, darba devējam jāievēro princips, ka konkrētā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi pret darbinieku darba devējam būtu jāpilda, ja minētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Darba inspekcija vērš uzmanību uz atsevišķiem gadījumiem, kā 2017.gadā pārceltā darbadiena ietekmē ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma naudas aprēķināšanu, darbnespējas periodu u.tml.

 Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 24.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam, darbiniekam nebūs jāstrādā 2017.gada 13.maijā. Ņemot vērā Darba likuma 75.panta astoto daļu, darbiniekam var neaprēķināt atvaļinājuma naudu par 2017.gada 5. maiju, taču šādā gadījumā atvaļinājuma nauda ir jāsaņem par 2017.gada 13.maiju.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija viena kalendāra nedēļa, darbiniekam 2017.gada 13.maijā nav jāveic darba pienākumi. Turklāt, atvaļinājums pagarinās par vienu svētku dienu, proti, 2017.gada 14.maiju (Mātes diena) un uz darbu darbiniekam jānāk 2017.gada 16.maijā. Bet, ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.maijam, darbiniekam uz darbu jānāk 2017.gada 13.maijā.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 21.maijam, darbiniekam, kuram noteikta piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 11 darba dienām, jo Ministru kabineta rīkojums par darba dienas pārcelšanu neierobežo darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un saņemt atvaļinājuma naudu Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja ikgadējais atvaļinājums piešķirts, piemēram, no 2017.gada 3.aprīļa uz četrām kalendāra nedēļām, jāņem vērā, ka atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, kuras ikgadējā atvaļinājumā netiek skaitītas. Ņemot vērā, ka 2017.gada aprīlī ir trīs svētku dienas (14.aprīlis – Lielā Piektdiena, 16.aprīlis – Pirmās Lieldienas, 17. aprīlis – Otrās Lieldienas), atvaļinājuma pēdējā diena ir 2017.gada 5.maijs. Minētais apstāklis nozīmē, ka darbiniekam nebūs jāstrādā arī 2017.gada 13.maijā. Minētajā periodā darba devējam jāapmaksā 21 atvaļinājuma diena.

 

Tuvojoties 28. aprīlim, Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, Valsts darba inspekcija (VDI) vērš darba devēju uzmanību darbinieku apmācības un instruēšanas nozīmei. Darbā notikušo nelaimes gadījumu statistika liecina, ka katru gadu 40,4 % nelaimes gadījumu cēloņu ir saistīti ar nepilnībām nodarbināto apmācībā, kā arī trūkumiem darba aizsardzības prasību ievērošanā.

 

 

Lai padziļināti analizētu darba vietās notikušos smagos un letālos nelaimes gadījumus, kā arī noskaidrotu to cēloņus, VDI veic izmeklēšanu. Nereti darba devēji nepiekrīt VDI izmeklēšanā konstatētajiem nelaimes gadījumu darbā cēloņiem un vēršas tiesu instancēs. Tomēr absolūti lielākajā vairumā gadījumu tiesas spriedumi attiecībā uz darba devēju sūdzībām šajos jautājumos ir noraidoši. VDI vēlas vērst uzmanību sekojošiem nelaimes gadījumiem darba vietās, kuros cietušie guva  smagas un letālas traumas:

 

·         SIA “ĢL KONSULTANTS” vērsās tiesā, apstrīdot VDI izmeklēšanā konstatēto darba devēja atbildību, uzskatot, ka nelaimes gadījuma vienīgais cēlonis bijis darba drošības noteikumu pārkāpums no darbinieka puses. Darbinieks strādāja tranšejā bez sienu stiprinājumiem un gāja bojā grunts nogruvumā. Administratīvā Apgabaltiesa VDI sastādīto aktu par nelaimes gadījumu darbā atstāja negrozītu, savā spriedumā norādot, ka darbinieku atbildība par darba aizsardzības pasākumu ievērošanu ir pakārtota darba devēja atbildībai. Darbinieks var ievērot darba aizsardzības pasākumus attiecīgajā darba vidē un vietā, ja darba devējs ir nodrošinājis atbilstošu darba aizsardzības pasākumu izstrādi un ir iepazīstinājis ar tiem darbiniekus. (Lieta Nr.A420374013. Spriedums stājies spēkā 2016. gada 20. decembrī);

 

·         AS KVV “Liepājas Metalurgs” metāla griezējs, veicot stropēšanas darbus, guva smagas traumas. Cietušais formāli bija instruēts par 53 dažāda plaša profila instrukcijām. Darba devējs apstrīdēja VDI sastādītajā nelaimes gadījuma darbā aktā viņam uzlikto atbildību. Administratīvā Apgabaltiesa konstatēja, ka pamatots ir arguments, ka daļa apskatīto instrukciju nav pat pietuvināti saistāmas ar cietušā kvalifikāciju un veicamajiem darba uzdevumiem. Cietušais bija parakstījies par to, ka ticis instruēts, piemēram, par šķirotāja, izstrādājumu marķētāja, siltumtīklu operatora u.c. ar viņa darbu nesaistītām instrukcijām. Administratīvā Apgabaltiesa secināja, ka cietušajam netika veikta stropētāja darba veidam  un tiesību normu prasībām atbilstoša instruktāža darba vietā. (Lieta Nr. A420292815. Darba devējam šo spriedumu ir tiesības apstrīdēt kasācijas kārtībā);

 

·         SIA “Zaļā Mārupe” apstrīdēja tiesā VDI izmeklēšanas aktā noteikto darba devēja atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri bija par cēloni nelaimes gadījumam darba vietā. Atrodoties slēgtā biogāzes ražošanas tehnoloģiskā tilpnē bez autonomiem elpošanas aparātiem, dzīvību zaudēja 2 nodarbinātie un 1 guva vieglus veselības traucējumus. Administratīvā rajona tiesa atzina, ka darbinieki nebija informēti par biogāzes risku un darba aizsardzības pasākumiem, kas veicami, strādājot vidē, kur ir iespējama saskare ar biogāzi. Tiesas ieskatā, VDI pamatoti ir izdarījusi secinājumu, ka nelaimes gadījumā cietušie nebija apmācīti darba aizsardzībā un nebija informēti par biogāzes radīto apdraudējumu cilvēka dzīvībai, kas bija viens no nelaimes gadījuma cēloņiem (Lieta Nr. A420291315. Darba devējs turpina tiesāties un spriedumu ir  pārsūdzējis Administratīvajā apgabaltiesā);

 

·         SIA “Maxima Latvija” Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdēja un zaudēja abus tiesu procesus pret VDI saistībā ar VDI par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušā nelaimes gadījuma sastādītajiem aktiem attiecībā uz 4 bojāgājušiem un 2 smagi cietušiem SIA “Maxima Latvija” darbiniekiem. Aktos kā viens no nelaimes gadījuma cēloņiem bija norādīts fakts, ka darba devējs SIA “Maxima Latvija” veikalā nodarbinātos nebija instruējis par īpašos gadījumos lietojamo drošības zīmju (akustiskais signāls un vārdiskās saziņas zīmes) nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā. SIA “MAXIMA Latvija” veikala ēkā Priedaines ielā 20, Rīgā, uzstādītās automātiskās ugunsdrošības signalizācijas sistēmas raidītie akustiskie signāli un vārdiskā saziņa atbilstoši standartam LVS 446 bija vienlaicīgi gan ugunsdrošībai, gan arī īpašiem gadījumiem paredzētās drošības zīmes, kuru ilgstošas darbības laikā bija jāveic cilvēku evakuācija (Lieta Nr.A420362814). Augstākās tiesas Senātā 2017. gada 20. aprīlī ir  iesniegta SIA “Maxima Latvija” kasācijas sūdzība).

 

“Visi šie gadījumi apliecina, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvu un jēgpilnu apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā. Neticu, ka minētie uzņēmumi negribētu neko mainīt savā darba kultūrā un darba organizācijā, ja viņiem būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ. Aicinu visus darba devējus mācīties no šiem traģiskajiem gadījumiem un  turpmāk savā uzņēmumā veidot tādu darba vidi un kultūru, kur darba drošība ir prioritāšu augšgalā un visi darbinieki ir informēti par drošām darba metodēm, kā arī pats uzņēmums seko līdzi, lai ikviens nodarbinātais ievērotu darba aizsardzības prasības,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

VDI informē, ka ar tiesas spriedumiem sīkāk var iepazīties: https://manas.tiesas.lv/eTiesas/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv,

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Otrdiena, 25. aprīlis

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu organizē filmas „Automatic fitness” bezmaksas seansu un diskusiju par šodienas darba vidi un nākotnes tendencēm. Filmas seanss un diskusija norisināsies kinoteātrī „Multikino”, „Riga Plaza”, Mūkusalas ielā 71, Rīgā, plkst. 15:00.

Ceturtdiena, 27. aprīlis

Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalīsies Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā izstādē "Livonijas darba tirgus". Valsts darba inspekcija informēs interesentus par darba tiesību aktualitātēm, to starp īpašu uzmanību vēršot nereģistrētās nodarbinātības novēršanai. Izstāde norisināsies Valgas Kultūras un interešu centrā (Kesk 1, Valgā, Igaunijā), plkst. 11:00.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis piedalīsies Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LABS) rīkotajā Vispasaules darba aizsardzības dienas konferencē, kura norisināsies LBAS telpās, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā.

 

Piektdiena, 28. aprīlis

Katru gadu 28.aprīlī visā pasaulē atzīmē Starptautisko darba aizsardzības dienu, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai.

Saskaņā ar CLP regulas (EK) Nr. 1272/2008 61. panta 4. punktu maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EEK (DPD), un laisti tirgū jau pirms 2015. gada 1. jūnija, drīkst atrasties tirgū ar šo marķējumu līdz 2017. gada 1. jūnijam. Ņemot vērā, ka termiņš tuvojas beigām, REACH un CLP palīdzības dienests aicina tos uzņēmumus, kas vēl nav veikuši maisījumu pārmarķēšanu, to darīt nekavējoties, lai pēc šā gada 1. jūnija Latvijas tirgū laistie maisījumi būtu atbilstoši CLP regulas prasībām.

Semināra laikā paredzēts sniegt ieskatu par to, kā “orientēties CLP regulā”, kā atlasīt būtiskāko informāciju, veicot maisījumu klasificēšanu un marķēšanu. Paredzēts aplūkot visas bīstamības klases, liekot uzsvaru uz vispārīgiem klasificēšanas pamatprincipiem, piemēram, vai klasificēšana kādā bīstamības klasē balstās uz aprēķiniem vai testiem.

Semināra beigās tiks apskatīti REACH un CLP palīdzības dienesta izstrādātie palīgmateriāli un sniegtas rekomendācijas, kā tos labāk izmantot. Tiks apskatīti praktiski piemēri, kā arī būs iespēja pašiem risināt uzdevumus par maisījumu marķēšanu saskaņā ar CLP regulu.

Apskatāmās tēmas semināra laikā:

·         DPD/CLP “Pārejas perioda” beigas (01.06.2017.);

·         Bīstamības klases un to kategorijas;

·         Vispārīgie klasificēšanas pamatprincipi, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības;

·         Vispārīgie klasificēšanas kritēriji, ņemot vērā toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības;

·         Vispārīgie klasificēšanas pamatprincipi, ņemot vērā toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības;

·         Vispārīgie pamatprincipi par maisījumu marķēšanu un iepakošanu, ņemot vērā to klasifikāciju;

·         Praktiski piemēri un uzdevumi par maisījumu marķēšanu saskaņā ar CLP regulu.

 

Semināra norises laiks un vieta: 20. aprīlis, plkst. 10:00, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 409. telpa, Peldu iela 25, Rīga. Semināra ilgums: apmēram 3 stundas.

 

Dalību seminārā lūgums apstiprināt līdz 13. aprīlim, sūtot savu vārdu, uzvārdu, uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju uz e-pastu: reach@lvgmc.lv vai zvanot pa tālr. 67032027.

 

Ja Jums ir kādi jautājumi, tos ir iespējams nosūtīt jau iepriekš uz e-pastu reach@lvgmc.lv vai arī izrunāt klātienē pēc semināra.

 

Ar cieņu,
REACH un CLP palīdzības dienests

Maskavas iela 165, Rīga, LV-1019
Tālr.: + 371 67032027
Fakss.: +371 67145154
E-pasts:
reach@lvgmc.lv
www.lvgmc.lv

Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestādes pārbaudīs, kā ir apkopota informācija par bīstamajām ķīmiskajām vielām, kā arī, kā informācija tiek izplatīta piegādes ķēdē un ievērota darba vietās.

Plānots, ka inspektori pārbaudes veiks 28 ES dalībvalstīs un EEZ valstīs. Projekta ietvaros tiks pārbaudīta drošības datu lapu kvalitāte, kurās ir ietvertas vadlīnijas par bīstamo vielu drošu lietošanu.

Inspektori projekta laikā veiks šādus uzdevumus:

1.      pārbaudīs, vai informācija drošības datu lapās atbilst ķīmiskās drošības pārskatiem, kurus sagatavojuši vielas ražotāji;

2.      izskatīs drošības datu lapām pievienotos iedarbības scenārijus, kas sniedz informāciju par vielas bīstamās ietekmes apjomu un raksturu gadījumos, kad šī viela tiek ražota vai izmantota tai paredzētajiem izmantošanas veidiem. Turklāt tajos ir doti ieteikumi, kā iespējams kontrolēt ietekmi uz cilvēkiem un vielas nokļūšanu vidē;

3.      pārbaudīs, vai darbinieki tiešām ievēro informāciju par vielu drošu izmantošanu savās darbavietās.

Viens no galvenajiem šī uzraudzības projekta mērķiem ir nodrošināt, ka darbinieki, kuri strādā ar bīstamām ķīmiskajām vielām, jo īpaši tie, kuri saskaras ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas (angļu val. Substances of Very High Concern), saņem pietiekamu un pareizu informāciju par vielu drošu izmantošanu. Projekts arī iezīmēs, cik efektīvi paplašinātās drošības datu lapas tiek izplatītas un nodotas visā ķīmisko vielu piegādes ķēdē, piemēram, no ķīmisko vielu ražotāja līdz lietotājiem.

Veselības inspekcijas un Valsts vides dienesta inspektori sadarbosies ar Valsts darba inspekcijas inspektoriem, lai novērtētu, vai ieteicamie lietošanas apstākļi un riska pārvaldības pasākumi ir norādīti un tiek izpildīti.

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forums projektu pieņēma 2015. gada beigās. Pirmās pārbaudes ir paredzēts veikt 2017. gada aprīlī, un aktivitāte turpināsies visa gada garumā. 2018. gada ceturtajā ceturksnī būs pieejams ziņojums par veikto pārbaužu rezultātiem.

Šis projekts būs pirmais kopējais ES uzraudzības projekts, kura mērķis ir uzlabot komunikāciju piegādes ķēdē, izmantojot drošības datu lapas.

30.martā darba devēji dosies uz SIA „Severstal Distribution” mācību ekskursijā, lai iepazītos ar labo praksi darba aizsardzības prasību ievērošanā.

Mācību ekskursija tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros ar ESF atbalstu. Mācību eksursija ir pirmā šāda veida aktivitāte šogad un pavisam 2017.gadā ir plānotas 6 mācību eksursijas.

Mācību ekskursiju mērķis ir paaugstināt darba devēju izpratni par darba aizsardzības nozīmīgumu, ekonomisko izdevīgumu un veicināt ieinteresētību darba vides sakārtošanā saviem darbiniekiem, kā arī veicināt pieredzes un labās prakses apmaiņu.

Mācību ekskursijas organizē ESF projekta sadarbības partneris Latvijas Darba devēju konfederācija.

Vietu skaits katrā no mācību ekskursijām ir ierobežots. Prioritāri mācību ekskursijās tiek aicināti piedalīties mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji.

 

1

 

Informācijai:

Linda Romele

Tālr. 67021732

linda.romele@vdi.gov.lv

 

Evita Zālīte

Tālr. 67225162,

evita.zalite@lddk.lv

Baltijas jūras valstu padomes darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību, atzīmējot tās desmito gadadienu, ir uzsākusi izpratnes veicināšanas kampaņu “Cilvēku tirdzniecība – noziegums, kas ir visu mūsu atbildība” (Human trafficking – a crime that is all of our responsibility). Sadarbībā ar Zviedrijas mākslinieci Lovisa Burfitt un Igaunijas ražošanas komandu tika izgatavoti T-krekli, kuru ražošanā ir ievēroti visi ētikas principi, kuru pamatā ir neveicināt cilvēku tirdzniecību un lēta darbaspēka izmantošanu. Še krekliņi tiek nosūtīti Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīs sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuri aktīvi atbalsta cilvēku tirdzniecības novēršanas aktivitātes, aicinot izplatīt savas fotogrāfijas sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #traffickingsucks, tādējādi apliecinot savu attieksmi pret cilvēku ekspluatāciju un vēršot sabiedrības uzmanību uz cilvēku tirdzniecības problēmu.

Arī Valsts darba inspekcija (VDI) aktīvi iesaistās cilvēktirdzniecības situācijas apzināšanā Latvijā. Veicot ikdienas pārbaudes, VDI pievērš lielu uzmanību tam, vai netiek saskatītas cilvēku tirdzniecības pazīmes uzņēmumos un darba vietās, kur tiek nodarbināti darbinieki Latvijas teritorijā. Tāpat VDI aktīvi sadarbojas ar citām cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā iesaistītām institūcijām Latvijā un ārpus Latvijas teritorijas.

Plašāka informācija par kampaņu pieejama Iekšlietu ministrijas mājas lapā, kā arī kampaņas interneta lapā

29. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba tiesību un darba aizsardzības speciālisti dosies vizītē uz Liepāju, lai sniegtu konsultācijas turienes darbiniekiem un Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņiem.

Liepājas darbinieki uz tikšanos ar LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultantiem tiek aicināti plkst. 14.00 uzņēmuma “Liepājas papīrs” zālē, Pļavu ielā 17 (ieeja no Biroju centra puses, sekot norādēm).

LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs Liepājas arodbiedrību biedrus informēs par plānotajiem grozījumiem Darba likumā, kā arī sniegs konsultācijas par Darba likuma praktisku piemērošanu, atbildot uz konkrētiem jautājumiem par darba tiesisko attiecību problēmsituācijām. Savukārt LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls liepājniekiem pastāstīs par sociālajām garantijām, kādas pieejamas, ja noticis nelaimes gadījums darbā vai darbiniekam ir arodslimība. Tāpat darbiniekiem būs iespēja saņemt individuālas konsultācijas par darba aizsardzības jautājumiem. 

LBAS darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti tiksies ar Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņiem, lai informētu topošos darba ņēmējus par aktuālo darba tiesību jomā, kā arī lai skolēni veiksmīgāk sagatavotos konkursam PROFS. Šo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursu par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālo dialogu un arodbiedrību nozīmi šī gada rudenī organizēs LBAS, un tas ar ESF projekta atbalstu notiks katru gadu līdz 2022.gadam.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tieši jaunie darbinieki visvairāk cieš no tā, ka nav pietiekami informēti vai par maz paši pievērš uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Tādēļ šīs aktivitātes, ko LBAS veic saistībā ar esošo un topošo darbinieku konsultēšanu, ir ļoti svarīgas darba vides uzlabošanai.”

Arī turpmāk darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz reģioniem, bet ikdienā konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas (darba tiesību jautājumos), aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

Lai veiksmīgāk organizētu konsultāciju norisi Liepājā, aicinām interesentus iepriekš pieteikties pa tālruni 29383038.

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.


 

Sanita Birkenfelde,

LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 29383038

 

 

 

1

16.martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba aizsardzības un darba tiesību konsultanti dosies uz Rīgas 3.arodskolu, lai audzēkņus izglītotu darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.

Savukārt 13.martā LBAS konsultanti izglītoja Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas audzēkņus. Šie pasākumi risinās ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitātes “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” ietvaros.

LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls un darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs tiksies ar Rīgas 3.arodskolas audzēkņiem, lai informētu topošos darba ņēmējus par aktuālo darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī lai skolēni veiksmīgāk sagatavotos konkursam PROFS. Šo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu konkursu par darba tiesībām, darba aizsardzību, sociālo dialogu un arodbiedrību nozīmi šī gada rudenī organizēs LBAS, un tas ar ESF projekta atbalstu notiks katru gadu līdz 2022.gadam.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Tieši jaunie darbinieki visvairāk cieš no tā, ka nav pietiekami informēti vai par maz paši pievērš uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Tādēļ šīs aktivitātes, ko LBAS veic saistībā ar esošo un topošo darbinieku konsultēšanu, ir ļoti svarīgas darba vides uzlabošanai.”

Arī turpmāk darba tiesību un darba aizsardzības konsultanti dosies uz dažādām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm un reģioniem, bet ikdienā konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas (darba tiesību jautājumos), aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

 

1

 

Sanita Birkenfelde, LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste

Administratīvajā apgabaltiesā noraidīja SIA "Maxima Latvija" prasību pret Valsts darba inspekciju (VDI) saistībā ar tās noformētajiem aktiem attiecībā uz Zolitūdes traģēdijā cietušo darbinieku traumējošajiem faktoriem darbavietā.
Kā informēja tiesā, ar spriedumu tika noraidīts "Maxima" pieteikums par VDI 2014.gada 4.augusta lēmumu atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot apgabaltiesā.

VDI komisija izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem "Maxima" darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem. Komisija konstatēja vairākus nelaimes gadījuma darbā cēloņus, tostarp trūkumus "Maxima" darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšanu par īpašos gadījumos lietojamā akustiskā trauksmes signāla nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā, uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu, kā arī veikala administrācijas un darbinieku neinformēšanu par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi.

"Maxima" apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Nelaimes gadījums notika, veikala ēkas konstrukcijām nogrūstot pār cietušajiem darbiniekiem, taču ēku fizikālās īpašības nav darba vides faktors. "Maxima" skaidroja, ka "par darba vides faktoriem var uzskatīt vienīgi tādus faktorus, kas ir darba devēja kontrolē. Pieteicējai nepiederošās veikala ēkas konstrukcijas nebija pieteicējas kontrolē, tāpēc to nogruvums nav darba vides faktoru iedarbība".

Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteikumu pirmajā instancē. Tiesa nepiekrita "Maxima" paustajam, ka negadījums neesot darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Tiesa spriedumā norādījusi, ka nav nozīmes, kam pieder ēka, kurā atrodas darbavieta. "Maxima" norādīja, ka ēku, kurā atrodas darbavieta, var atzīt par darba vides daļu vienīgi gadījumā, ja ēka pieder darba devējam, taču tiesību normas neparedz šādu pazīmi.

Tāpat tiesa secināja, ka konkrētais nelaimes gadījums darbā notika, sagrūstot veikala ēkas jumta un nesošajām konstrukcijām, respektīvi, darbavietas apkārtnes fizikālajam faktoram - darba telpas griestiem/veikala ēkas jumtam - tieši fiziski iedarbojoties uz cietušajiem darbiniekiem. Tā kā konkrētais nelaimes gadījums darbā notika šādā veidā, tas ir uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu.

Vēl tiesa spriedumā norāda, ka nav pamata pieteicējas apgalvojumiem par "viltus ugunsgrēka trauksmi". Sistēma ziņoja par ugunsgrēka trauksmi atbilstoši tam, kā bija ieprogrammēta - no ugunsgrēka trauksmes paneļa trauksmes žurnāla ierakstiem redzams, ka sistēma ugunsgrēka trauksmi izziņoja tāpēc, ka notika elektrosūkņa aktivēšana. Signāli pienāca no sprinkleru telpas. Ja sistēma brīdina par apdraudējumu, tad bez pilnīgas trauksmes cēloņa noskaidrošanas un novēršanas patvaļīgi pieņemt, ka sistēma nedarbojas pareizi, un uzskatīt sistēmas darbību par "viltus ugunsgrēka trauksmi" nav ne pamatoti, ne saprātīgi.

Tiesa neapgalvo, ka, operatīvi konstatējot un novēršot trauksmes cēloni, kā rezultātā trauksme sistēmā vairs nepienāk un akustiskais trauksmes signāls un vārdiskās saziņas zīme attiecīgi vairs neskan, būtu jāveic evakuācija. Šādā gadījumā patiešām varētu secināt, ka apdraudējuma nav, jo brīdināšanai par apdraudējumu paredzētā sistēma uz tādu vairs nenorāda. Taču konkrētajā gadījumā veikala darbiniekiem neizdevās novērst trauksmes cēloni un pārtraukt trauksmes signālu pienākšanu. Tāpēc, ilgstoši un pastāvīgi skanot īpašos gadījumos lietojamam akustiskajam trauksmes signālam un vārdiskās saziņas zīmei, veikala administrācijai bija jāsāk veikala ēkā esošo cilvēku evakuācija, secināja tiesa.

2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-