Piektdiena, 2014. gada 25. aprīlis
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

        kas.jpg

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Lai veiksmīgāk izceltu un atspoguļotu efektīvus darba vides stresa samazināšanas pasākumus, šogad jau 9.reizi tiek organizēts labās prakses konkurss darba aizsardzībā „Zelta ķivere”. Tā ietvaros tiek meklēti uzņēmumi, kas īsteno vienkāršus pasākumus stresa līmeņa samazināšanai, kā arī darbinieku labsajūtas un darbaspēju uzlabošanai. Labākie Latvijas piemēri piedalīsies Eiropas Labas prakses balvas izcīņā.

Konkursu Latvijā organizē Valsts darba inspekcija, bet žūrijas komisijā būs pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Balva tiks pasniegta 2 grupās:

  • uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir līdz 100;
  • uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir 100 un vairāk.

 Vairāk par konkursu lasīt: https://osha.europa.eu/en/competitions/good-practice-award_2014-2015/gpa-flyer-lv.pdf

Konkurss pieteikšanās termiņš Latvijā - 2014.gada 8.septembris. Lai pieteiktu savus labas prakses piemērus, nepieciešams aizpildīt veidlapas, kas pieejamas, sūtot vēstuli Linda Matisānei uz epastu - linda.matisane@vdi.gov.lv.

 

2015.gadā plānots pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, plānots pārcelt uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM).

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

 

Iepriekšminēto paredz LM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā, kas ceturtdien, 17.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi un jāapstiprina valdībā.

 

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli - Tiesību aktu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

 

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

 

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

 

Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) uzsākusi divu gadu ilgu Eiropas mēroga kampaņu «Veselīgas darba vietas uzvar stresu», lai mudinātu darba devējus un darbiniekus kopīgiem spēkiem izskaust ar darbu saistītu stresu. EU-OSHA jaunākās Eiropas mēroga aptaujas dati ir satraucoši - 51% darbinieku uzskata, ka ar darbu saistīts stress viņu darbavietā ir ierasta parādība, un 40% darbinieku uzskata, ka viņu organizācijā stresu nespēj novērst.

Kampaņas mērķis ir parādīt, ka psihosociālos darba vides riska faktorus visefektīvāk ir novērst sistemātiski, sadarbojoties darba devējiem un darbiniekiem, kā tas ir jebkuras citas darba vides problēmu gadījumā. „Lai veiksmīgāk izceltu un atspoguļotu efektīvus darba vides stresa samazināšanas pasākumus, šogad jau 9.reizi tiks organizēts labās prakses konkurss darba aizsardzībā „Zelta ķivere”. Tā ietvaros tiks meklēti uzņēmumi, kas īsteno vienkāršus pasākumus stresa līmeņa samazināšanai, kā arī darbinieku labsajūtas un darbaspēju uzlabošanai. Labākie Latvijas piemēri piedalīsies Eiropas Labas prakses balvas izcīņā,» saka EU-OSHA nacionālā kontaktpunkta vadītāja Latvijā Linda Matisāne. Latvijā Valsts darba inspekcijas koordinētā kampaņa tika atklāta šodien ar «Pretstresa brokastīm» tehnoloģiju uzņēmumā DPA, kas jau šobrīd ir viens no labās prakses uzņēmumiem, kas ikdienā izmanto dažādus darba stresa izskaušanas instrumentus. «Neraugoties uz sekmīgu higiēnas faktoru nodrošināšanu, būtiskāka nozīme stresa mazināšanā ir psihosociālajai videi darbavietā. Ja fiziskās darba vides uzlabošana prasa tikai materiālu ieguldījumu, tad pozitīva psiholoģiskā klimata veidošana un uzturēšana ir ilgtermiņa process, kas cieši saistīts ar uzņēmuma vērtībām un kultūru. Lai efektīvi mazinātu stresu, mēs plānoti strādājam sekojošos virzienos: vietas un iespējas nodrošināšana brīvai darbinieku komunikācijai, regulāra informācijas sniegšana par uzņēmumā notiekošo un skaidri darba uzdevumi, atgriezeniskā saite par padarīto un darba novērtējums atbilstoši ieguldītajam darbam, darbinieku iesaiste uzņēmumā notiekošajos procesos, kā arī darbinieku izglītošana stresa vadīšanas jautājumos,» stāsta informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA DPA personāla vadītāja Signe Enkuzena.

Kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu» ietvers virkni pasākumu, piemēram, seminārus, konferences, plakātu, filmu un fotogrāfiju konkursus, interneta vidē bāzētus rīkus, preses pasākumi u.c.

  logotips2014.jpg

 

Lai pastiprināti vērstu darbinieku un darba devēju uzmanību uz drošības un veselības aizsardzības nozīmi darbā, šodien, 13. februārī, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija un Darba drošības un vides veselības institūts, klātesot darba devēju un darbinieku pārstāvjiem atklāja informatīvo kampaņu „Strādā vesels!”.

Darbinieku un darba devēju vidū bieži vien valda uzskats, ka drošība un veselība darbā ir birokrātiska un traucējoša formalitāte, kurai ir maza jēga. Rezultātā 20,7% darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi, bet katrs piektais darbinieks ir cietis nelaimes gadījumā darbā. Par to liecina 2013. gadā veiktā pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” dati.

 

Kampaņa „Strādā vesels!” ir vērsta gan uz darba devējiem, gan darbiniekiem, aicinot ikvienu uz aktīvu rīcību –darbavietā rūpējoties par savu vai savā pakļautībā strādājošu cilvēku drošības un veselības profilaksi. „Strādā vesels!” mērķi ir uzrunāt emocionāli, atspoguļojot citu darbinieku negatīvo pieredzi, un pārliecināt, ka darba drošības un veselības pasākumi nav tikai birokrātija, pamatojot to ar izmērāmiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem slimošanas, ilgstošas slimošanas vai invaliditātes rezultātā.

 

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis skaidro: „Sociālajām kampaņām ir ļoti liela nozīme cilvēku apziņas veidošanā par darba aizsardzības jautājumiem. 2009. gadā kampaņa „Strādā vesels!” tika organizēta pirmo reizi, un tās pozitīvie rezultāti vēlāk atspoguļojās nelaimes gadījumu statistikā. Esam pārliecināti, ka arī šī kampaņa un tās ietvaros izstrādātā interneta vietne www.stradavesels.lv palīdzēs visiem iesaistītajiem izprast savu lomu un pienākumus veselībai nekaitīgas darba vides nodrošināšanā.”

 

Kampaņas ietvaros tapusi ne tikai interneta vietne www.stradavesels.lv, bet arī plakāti, video stāsti un interaktīvi rīki:

 

Valsts darba inspekcija informatīvo kampaņu "Strādā vesels" pirmoreiz īstenoja 2008. gadā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, lai pastiprināti vērstu darbinieku uzmanību uz drošības un veselības aizsardzības nozīmīgumu darbavietās.

 

Kontaktpersona:

Dace Helmane, kampaņas „Strādā vesels!” koordinatore, dace.helmane@ilgtspeja.lv, mob.tel. +371 29110260

 

 

Papildu informācija:

Kampaņa „Strādā vesels!” tiek īstenota Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomes apstiprinātā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāns 2014.gadam” ietvaros.

 

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomē ietilpst darba drošības un nodarbināto veselības aizsardzības jomās kompetenti pārstāvji no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

 

 Resize of Drosiba_ir_Tavas_rokas_Nekluse.jpg

Palīgs uzņēmumiem efektīvākai darba plānošanai Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar kompetentu  speciālistu uzņēmumu „DA kompetentie speciālisti” izstrādājusi vienotu,  jebkurā nozarē un darbības sfērā pielietojamu darba normēšanas  metodoloģiju, kas ļaus efektīvāk un mērķtiecīgāk plānot ikviena uzņēmuma  resursus.
Elektroniski Darba normēšanas metodoloģiju iespējams lejupielādēt šeit.
 

Jāpastiprina personāls un citi resursi, kas vajadzīgi darba inspekciju veikšanai dalībvalstīs, lai mazinātu nelikumīgo nodarbinātību, fiktīvu pašnodarbinātību un sociālo dempingu, saka EP deputāti otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

"Dalībvalstu darba inspekcijām ir būtiska nozīme sociālās jomas noteikumu īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu taisnīgus konkurenci starp ES valstīm. Mazinot nelikumīgo nodarbinātību, kas pašlaik veido aptuveni 18.8% no ES iekšzemes kopprodukta, varētu palielināt iekasēto nodokļu apjomu un iemaksas sociālā nodrošinājuma programmās. Darba inspekcijām trūkst personāla un to pārrobežu sadarbība ir apgrūtināta", norādīja par rezolūcijas izstrādi atbildīgā EP deputāte Jutta Steinruck (S&D, Vācija). Viņas izstrādāto tekstu deputāti pieņēma ar 586 balsīm par, 58 pret un 47 atturoties.

 

Pārrobežu sadarbības pastiprināšana

 

Deputāti aicina veidot darba inspektoru Eiropas platformu, kas uzraudzītu nelikumīgu nodarbinātību, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un apzinātu un noteiktu fiktīvus uzņēmumus.

 

Viņi arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas sociālās apdrošināšanas karti vai citu ES mēroga elektronisku dokumentu, kas ES dalībvalstīm ļautu apmainīties ar nodarbinātības pārbaudei vajadzīgiem datiem, vienlaikus nodrošinot augstu datu aizsardzības līmeni. Deputāti arī aicina īstenot izmēģinājuma projektu Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmai par nelikumīgu nodarbinātību.

 

Sociālā aizsardzība

 

Deputāti pieņēma arī atsevišķu rezolūciju, kurā prasa uzlabot sociālo nodrošinājumu ES pašnodarbinātajiem, kuru skaits arvien pieaug. Jāuzlabo arī pašnodarbināto sociālās drošības shēmu koordinācija starp dalībvalstīm, deputāti saka rezolūcijā, ko pieņēma ar 587 balsīm par, 65 pret un 39 atturoties.

 

Saites

-  Pieņemtais teksts būs pieejams te (meklēt pēc 14.01.2014)

http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html

 

Procedūras fails (darba inspekcijas)

http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2013/2112(INI)&l=en

 

Procedūras fails (pašnodarbinātie)

http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2013/2111(INI)&l=en

 

Kontakti papildus informācijai

Agnese Krivade,

agnese.krivade@europarl.europa.eu; tālr. + 32 498983983

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 28.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie un vēl 16 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 35 nodarbinātie. Vēl 203 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2012. gadā šajā laika periodā – 219).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem darbā:

1.       Vīrietis, 41, autoiekrāvēja vadītājs, tika atrasts pakāries darba vietā.

2.       Vīrietis, 53, elektriķis, darba vietā kļuva slikti un tika ar nogādāts slimnīcā, kur nomira.

3.       Vīrietis, 54, kravas automašīnas vadītājs, pakrita, pārvietojoties pa būvobjekta teritoriju, kā rezultātā gūtas smagas traumas – gūžas kaula lūzums.

4.       Vīrietis, 51, elektriķis, veica elektrokabeļu montāžu pie telpas griestiem 3 metru augstumā. Cietušais stāvēja uz saliekamajām alumīnija kāpnēm. Sniedzoties pakaļ kabeļa galam, zaudēja līdzsvaru un nokrita no kāpnēm, kā rezultātā gūtas smagas traumas.

5.       Vīrietis, 45, kravas automašīnas vadītājs, pildot darba pienākumus vadot automašīnu, cieta ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagas traumas.

6.       Vīrietis, 53, kravas automašīnas vadītājs, vadot automašīnu, tai plīsa riepa. Autovadītājs zaudēja kontroli un nobrauca no ceļa, gūstot smagas traumas.

7.       Vīrietis, 26, vecākais dekorāciju montētājs, vairākiem cilvēkiem velkot uz augšu metāla konstrukcijas, tās netika noturētas un krītot uz leju aizķēra darbinieku, kā rezultātā viņš guva smagas traumas.

8.       Vīrietis, 27, remontstrādnieks, tika norīkots komandējumā uz Vāciju kvalifikācijas paaugstināšanai. Ar autogēna griezējdegli tika veikta bijušās vēdināšanas caurules griešana. Nogriežot stiprinājumu, caurule atdalījās no pārējiem stiprinājumiem un nokrita, trāpot pa sastatņu konstrukciju. Sastatnes sagāzās un darbinieks nokrita no apmēram 4 līdz 6 metru augstuma, gūstot smagu traumu.

9.       Vīrietis, 54, mašīnists, darba vietā kļuva slikti. Ierodoties mediķiem, tika konstatēta darbinieka nāve.

10.   Sieviete, 53, operatore, strādāja pie audumu žāvēšanas līnijas. Darba gaitā viņa pamanīja, ka auduma mala ir salocījusies un pa līniju iet brāķis. Mēģinot to novērst, ar roku atspiedās pret vēl kustībā atrodošos audumu. Roka tika ierauta starp rotējošo mašīnas valci un aizsargnožogojumu, kā rezultātā gūtas smagas traumas.

11.   Vīrietis, 60, traktorists, traktorā palika slikti. Ierodoties mediķiem, tika konstatēta darbinieka nāve.

12.   Vīrietis, 53, krāvējs, veicot iekraušanu automašīnā, uz to ar elektroiekrāvēju tika vestas paletes. Cietušais atradās uz iekrāvēja platformas. Braucot atpakaļgaitā  uzbrauca uz rampas nožogojuma un smagi traumēja papēdi.

 

 

Atgādinām, ka Valsts darba inspekcijas mājas lapā ir pieejamas darbā notikušo nelaimes gadījumu kartes. Aplūkot  kartes

Saistībā ar darba dienu pārcelšanu no pirmdienas 30.decembra uz sestdienu, 28.decembri:

Reģionālās inspekcijas klientus pieņems no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Klientu konsultāciju centrs Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 38 k-1 apmeklētājus klātienē pieņems no plkst. 9.30 līdz 15.00.

Valsts darba inspekcijas direktors apmeklētājus nepieņems.

Saistībā ar darba dienu pārcelšanu no pirmdienas 23.decembra uz 14.decembri:

Reģionālās inspekcijas klientus pieņems no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Saistībā ar Valsts darba inspekcijas darbinieku praktiskajām apmācībām ugunsdrošībā un rīcībā ārkārtas situācijās:

Klientu konsultāciju centrs Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 38 k-1 apmeklētājus klātienē pieņems no plkst. 9.30 līdz 11.30. Pēc plkst. 11.30 nebūs iespējams sazvanīt konsultatīvos tālruņus.

Valsts darba inspekcijas direktors apmeklētājus nepieņems.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-