Trešdiena, 2015. gada 4. marts
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

  kas.jpg

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 27.februārim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 7 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 7 nodarbinātie. Vēl 29 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 35).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, kravas automašīnas vadītājs, atrasts miris darba vietā.

·         Sieviete, 59, sētniece-apkopēja, ejot pa trotuāru, paslīdēja un uzkrita uz trotuāra apmales, tika gūts slēgts kājas lūzums.

·         Vīrietis, 29, mašīnista palīgs, atrodoties vilciena aizmugurē, nespēja izvairīties no vilciena, kā rezultātā gāja bojā.

·         Vīrietis, 45, karstās apstrādes krāsns operators, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 54, elektroatslēdznieks, krita no saliekamajām alumīnija kāpnēm un guva smagas traumas.

·         Sieviete, 44, strādniece, nogrūstot palešu kravai, guva smagus veselības traucējumus.

·         Vīrietis, 54, mūrnieks, lūstot trepju pakāpienam, krita no 1,8 m augstuma, kā rezultātā izmežģīja kājas potīti. 

·         Vīrietis, 64, autovadītājs, tika piespiests ar piekabi un guva smagas traumas.

·         Vīrietis, 56, takelētājs, paslīdēja un nokrita no vagona, gūstot smagas traumas.

·         Vīrietis, 52, zivju sagatavotājs-krāvējs, atmuguriski ar elektropacēļāju iebrauca aizvērtās lifta durvīs, salaužot tās un iekrita ar elektropacēlāju lifta šahtā (kritiena augstums no 4.stāva uz 3.stāvu), guva smagas traumas.

·         Sieviete, 69, sētnieks-apkopējs, paslīdēja uz ledus un, atmuguriski krītot, traumēja roku, galvu un muguru.

·         Vīrietis, 57, sanitārtehniķis, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 42, valdes priekšsēdētājs, zāģējot dēli ar eletrozāģi, nozāģēja četrus rokas pirkstus.

·         Vīrietis, 33, metinātājs, smagi traumēja kāju starp sagrieztajām metāla loksnēm.

·         Sieviete, 52, kokzāģētavas operatore, tīrot dēļu gala atgriezumu novadīšanas un drupināšanas iekārtu, tika ievilkta aiz apģērba iekārtā, kā rezultātā gāja bojā.

·         Vīrietis, 63, labiekārtošanas darbu strādnieks, mira darba vietā.

·         Sieviete, 29, šķirotāja, iekrita skaidru transportierī, kā rezultātā guva kājas lūzumu.

·         Vīrietis, 26, koksnes drupināšanas iekārtas operators, veicot darbu uz pārvietojamām kāpnēm, kuras nebija stabili nostiprinātas un neviens tās neturēja, krita un guva smagas traumas.

·         Vīrietis, 60, elektriķis, atmuguriski nokrita no trepēm un guva muguras traumu.

·         Vīrietis, autoiekrāvēja vadītājs, noģība darba vietā.

·         Vīrietis, 31, ražošanas tehniķis, guva galvas traumu un mira.

·         Vīrietis, 22, skatuves meistars, strādājot uz kāpnēm, nokrita no tām un guva smagu galvas traumu.

·         Vīrietis, 51, apsargs, tika atrasts miris darba vietā.

·         Vīrietis, 35, tika atrasts miris darba vietā.

·         Sieviete, 67, sētniece, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 46, valdes loceklis, strādāja ar baļķvedēju, kuram atsaitējās baļķu kravas stiprinājuma. Darbinieks uzkāpa uz kravas, lai to sastiprinātu un nokrita no 5 m augstuma, kā rezultātā tika bojāti muguras skriemeļi.

·         Vīrietis, 40, noliktavas pārzinis, pārvietojās pa rampu smēķējot. Viņam palika slikti, un viņš nokrita no rampas, gūstot smagas traumas.

·         Vīrietis, 35, ķīmiķis - analītiķis, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un krītot traumēja kāju.

·         Vīrietim, 48, mikroautobusa vadītājam, paslīdēja kāja, un viņš salauza to.

·         Vīrietis, 53, strādnieks cieta, jo, zāģējot dēļus pie darbgalda, atlūza koka šķelda un trāpīja darbiniekam sejā un traumēja acis.

·         Vīrietis, 55, patruļnieks, lauza roku, jo paslīdēja un nokrita.

·         Sieviete, pastniece - automobiļa vadītāja, kāpjot ārā no mašīnas, krita un salauza gūžu.

·         Sieviete, 51, ārste, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā salauza kāju.

·         Sieviete, 68, kapsētu pārzine, paslīdēja uz ledus un nokrita, kā rezultātā salauza kājas potīti.

·         Vīrietim, 56, autotransporta vadītājam, darba vietā palika slikti, un viņš tika nogādāts slimnīcā.

·         Vīrietim, 30, tehniķim, tīrot neapstādinātu atkritumu šķirošanas līnijas konveijeru, tika ierauta roka un gūti smagi lūzumi.

·         Vīrietis, 54, sētnieks, tika atrast miris darba vietā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, mira no gūtajām traumām ceļa satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, mira no gūtajām traumām ceļa satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, kokapstrādes operators, veicot koka brusa apzāģēšanu ar kokapstrādes darba galdu, guva smagus veselības traucējumus.

·         Vīrietis, 42, palīgstrādnieks, kāpjot pa kāpnēm, paklupa un salauza kāju.

·         Vīrietis, 49, atslēdznieks, piedalījās kravas pacelšanā uz kuģa. Atspiežot kravu, darbinieka kāja tika saspiesta ar trosi.

Šodien, 2015.gada 5.februārī, Rīgā svinīgi tika atklāts pirmais Valsts vienotais klientu apkalpošanas centrs (VVKAC). Turpmāk, lai saņemtu vairāku valsts iestāžu pakalpojumus, Rīgas iedzīvotājiem vairs nevajadzēs doties uz katru valsts iestādi atsevišķi. Tos, taupot savu laiku un resursus, varēs saņemt vienuviet - Valsts vienotajā klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 (Valsts ieņēmumu dienesta ēkā). VVKAC Rīgā ir pirmais no daudzajiem klientu apkalpošanas centriem, kas šogad pakāpeniski tiks izveidoti dažādās Latvijas pašvaldībās.

VVKAC Rīgā var saņemt vairākus Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus (plašāk par pieejamajiem pakalpojumiem http://ej.uz/VVKACpakalpojumi). Iespējams, ka jau tuvākajā laikā šīm valsts iestādēm pievienosies arī citas, tā padarot valsts pakalpojumus arvien pieejamākus iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka šo valsts iestāžu pakalpojumus joprojām var saņemt arī iestāžu esošajās nodaļās/klientu apkalpošanas centros Rīgā un citur Latvijā.

 

VVKAC izveidi Latvijā augstu vērtē Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Esmu gandarīta par to, ka iedzīvotājiem valsts piedāvā iespēju nokārtot dažādus ar valsti un pašvaldībām saistītus pakalpojumus vienuviet. Pie šādas idejas par valsts un pašvaldību „vienas pieturas” klientu apkalpošanas centru man bija tā iespēja sākt darbu, strādājot Vides un reģionālās attīstības ministrijā, un man ir patiess prieks, ka tagad šī ideja ir īstenojusies. Šī gada laikā ir plānots, ka šādi vienas pieturas pakalpojumu sniegšanas punkti tiks izveidoti 89 pašvaldībām, un es ceru, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmantos šīs iespējas un pārliecināsies, cik tas klientam ir ērti un patīkami.”

 

Vienoto centru tīkla izveide un publisko pakalpojumu elektronizācija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes tuvāko gadu laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienlaicīgi strādā divos it kā pretrunīgos virzienos – attīstot gan modernu digitālo saziņu, gan saziņu klātienē. Tomēr te pretrunas nav. Jebkuram iedzīvotājam jāvar saņemt nepieciešamos pakalpojumus tādā veidā, kā viņam ērtāk: vai tīmeklī, vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Iedzīvotāju interese liecina, ka ir nepieciešami abi veidi – galvenais, lai serviss būtu ērts un kvalitatīvs. To var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu: lai gan ir pieejamas aizvien ērtākas iespējas lasīt grāmatas elektroniskā formā, papīra grāmatas aizvien ir pieprasītas.”  

 

VVKAC Rīgā ir nākotnes Vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīkla pirmais vēstnesis. Centru izveide pašvaldībās tiks uzsākta jau šogad un jau šobrīd norisinās vienošanās par to izveides kārtību. Saskaņā ar koncepciju, Rīgā plānots izveidot vairākus klientu apkalpošanas centrus. Vienlaikus ar VVKAC darbību Talejas ielā 1, no februāra Rīgas domes Dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams iesniegt dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojuma  Bērna piedzimšanas pabalsts saņemšanai.

 

VVKAC Rīgā izveides iniciatora Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: „Esam priecīgi, ka Valsts ieņēmumu dienesta telpas kļuvušas par pirmo vietu, kur iedzīvotājiem būtiskus valsts iestāžu pakalpojumus var saņemt vienkopus. Tas ļaus ievērojami optimizēt laiku un izdevumus, kas ikdienā tiek veltīts šo iestāžu apmeklējumiem dažādās pilsētas vietās. Varu piebilst, ka šo iespēju jau paguvuši izmantot un atzinīgi novērtēt gan apmeklētāji, gan mūsu pašu darbinieki. Uzskatu, ka kopumā šī iecere ir veiksmīga un tā jāturpina attīstīt!”

VVKAC darba laiks: pirmdien: 8:15 – 19:00, otrdien, trešdien, ceturtdien: 8:15 – 17:00, piektdien: 8:15 – 16:00. Nedaudz atšķirīgs darba laiks ir Valsts darba inspekcijai, kas pirmdienās apkalpo klientus līdz 17:00, bet piektdienās - līdz 15:45.

 

Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma: goo.gl/jC9lGo.

 

 

Plašāka informācija par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi: www.vvkac.lv   un www.twitter.com/vvkac

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tel.: 67026533, E-pasts: prese@varam.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr.: 67122670; 26558389; e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv 

 

 

Informācijai:

Gunta Misāne, VVKAC komunikāciju konsultante

gunta@comperio.lv, 29115356

 

 

Par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi

 

Lai pārbaudītu valsts iestāžu un pašvaldību sadarbības variantus, 2014. gada pirmajā pusgadā tika īstenots VVKAC tīkla pilotprojekts, kura rezultāti ir iekļauti 2015. gada 6. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātajā  papildinātajā „Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi”. Saskaņā ar to, jau 2015. gadā pakāpeniski uzsākta Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide, tā nodrošinot ērtāku valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem:

·    89 novadu pašvaldībās 2015. gadā pakāpeniski uzsāks veidot Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus. Šeit ir plānota noteiktu valsts pakalpojumu sniegšana uz pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienību bāzes. Šajos centros iedzīvotāji varēs iesniegt dokumentus vairākām valsts iestādēm, kā arī saņemt pašvaldību darbinieku konsultācijas par valsts pakalpojumiem. Par to kādus tieši valsts pakalpojumus varēs saņemt katrā no centriem, varēs noskaidrot interesējoties savā pašvaldībā.

·    21 reģionālās nozīmes attīstības centrā un 9 nacionālās nozīmes attīstības centros valsts iestāžu struktūrvienības plānots izvietot kopā ar pašvaldības klientu apkalpošanas centru, organizējot vienotu klientu apkalpošanas vietu. Šeit kopā ar pašvaldību darbiniekiem strādās arī valsts iestāžu darbinieki. Šo centru pakāpeniska izveide gaidāma tuvāko gadu laikā.

 

Vairāk par VPVKAC izveidi  skatīt: http://ej.uz/VPVKACizveide

 

 

 

Informācija sagatavota projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvijas valsts. Aktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 

Par 2015.gada konkursa tēmu tika izvēlēta paslīdēšanas, aizķeršanās un paklupšanas novēršana darba vietās. Pieteikšanās termiņš 7.septembris.

Katru otro gadu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības prezidentūru organizē Eiropas Labas prakses balvu. 2014. gada konkursa tēma bija stresa un psihosociālo darba vides risku novēršana darba vidē. Lai popularizētu labas prakses piemērus un dalītos idejās, kā vienkārši un efektīvi uzlabot darba apstākļus, Valsts darba inspekcija, LR Labklājības ministrija, Darba drošības un vides veselības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuru pārstāvji veido Informācijas padomi Latvijā, nolēma Labas prakses balvas konkursu rīkot ik gadu, katrā otrajā gadā tēmu izvēloties Latvijā. Analizējot biežākos darbā notikušo nelaimes gadījumu cēloņus, kā arī veicot interesentu aptauju vietnē www.stradavesels.lv, par 2015.gada konkursa tēmu tika izvēlēta paslīdēšanas, aizķeršanās un paklupšanas novēršana darba vietās. Eiropā atbilstošs konkurss 2015.gadā nenotiek.

 

Mērķi

2015.gada Labas prakses balvas konkursa mērķi darba aizsardzībā ir:

·         atbalstīt un popularizēt preventīvu kultūru darba aizsardzības jomā, parādīt preventīvas kultūras priekšrocības;

·         mudināt uzņēmumus pastiprinātu uzmanību pievērst paslīdēšanas, aizķeršanās un aizķeršanās riskiem uzņēmumā un novērst minētos riskus sistemātiskā veidā;

·         samazināt to darbā notikušo nelaimes gadījumu skaitu, kuru cēlonis ir paslīdēšana, paklupšana un aizķeršanās;

·         izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus, lai citi uzņēmumi var smelties idejas un pārņemt labo praksi.

Struktūra

Balva tiks pasniegta 2 grupās:

  • uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir līdz 100;
  • uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir 100 un vairāk.

 

Pieteikuma veidlapas pieejamas šeit: http://stradavesels.lv/kalendars/event-892/

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

  • Vīrietis, 55, kokzāģētavas operators cieta, strādājot pie nomaļu pārstrādes darbgalda, jo no tā tika izmests nozāģētais dēlis, kas ietriecās cietušajam sejā, radot galvas sejas daļas kaulu atklātu lūzumu.
  • Vīrietis, 50, autovadītājs gāja bojā, strādājot ārzemēs - nostiprinot kravas automašīnas kravu, tā uzkrita darbiniekam virsū.
  • Vīrietis, 61, autovadītājs, strādājot ārzemēs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, kura rezultātā darbinieks gāja bojā.
  • Vīrietis, 52, autovadītājs, mira atrodoties ārzemēs.
  • Vīrietis, 31, IT pakalpojumu pārvaldes procesu konsultants, pildot darba pienākumus ārzemēs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 51, autovadītājs, strādājot ārzemēs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, kura rezultātā darbinieks guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 59, palīgstrādnieks, strādājot būvobjektā, iekrita lifta šahtā un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 35, komplektētājs - iesaiņotājs, strādājot pie fasējamās iekārtas, aizķērās aiz elektrības vada un krītot salauza gūžas kaulu.
  • Vīrietis, 55, būvnieks, strādājot tranšejā 1,80 metru dziļumā, guva smagas traumas, jo nobruka tranšejas mala.
  • Vīrietis, 53, palīgstrādnieks, guva smagas rokas traumas, garinot dēļus.
  • Vīrietis, 60, remontatslēdznieks, iekrītot remontbedrē, guva smagas traumas - salauztas ribas.
  • Vīrietis, 60, taksometra vadītājs guva smagas traumas, jo klients uzbruka.
  • Vīrietis, 47, daudzzāģu darbgaldu operators smagi traumēja kāju ar dēļa fragmentu, kas tika izmests no daudzzāģu.
  • Vīrietis, 45, vilcienu sastādītājs gāja bojā, jo pēc cisternu atkabināšanas, tās sāka ripot un traumēja darbinieku.
  • Vīrietis, 44, autovadītājs, strādājot ārzemēs, mira.
  • Vīrietis, 31, operators cieta konveijera remonta laikā, jo, konveijeram ieslēdzoties, konveijerā tika ievilka darbinieka kāja.
  • Vīrietis, 27, dzelzceļa mašīnas metinātājs, veicot metināšanas darbus uz dzelzceļa līnijas, zaudējot samaņu un krītot guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 71, ēkas / teritorijas uzraugs mira darba vietā.
  • Sieviete, 52, lopkopības pārraugs cieta uz lauka, jo govis darbinieci nogāza, uzkāpa virsū, kā rezultātā darbiniece guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 26, namdaris, veicot mājas jumta uzklāšanas darbus, nokrita no trepēm un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 54, preses operators, iespiežot roku presē, guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 63, mehāniķis guva smagas traumas, paslīdot uz doka trapa.
  • Vīrietis, 23, atslēdznieks guva smagas traumas, jo uz kājas uzkrita metāla detaļa.
  • Vīrietis, 43, palīgstrādnieks tika atrasts miris darba vietā.
  • Vīrietis, 29, tehniķis mira no traumām, kas gūtas motora telpā, ieslēdzoties motoram un rotējot ventilatoram.
  • Sieviete, 47, valsts ierēdne, pakrītot guva smagas traumas, sasitot plecu.
  • Vīrietis, 44, spēļu zāles uzraugs guva smagus miesas bojājumus konflikta situācijā ar apmeklētāju.
  • Sieviete, 60, farmaceita asistente, krītot no 20 cm augsta soliņa, guva gūžas kaula lūzumu.
  • Vīrietis, 36, objekta vadītājs pēc klienta uzbrukuma guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 58, celtnieks, strādājot uz 3.stāva ēkas jumta un metot lejā no jumta paletes, nokrita no jumta un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 44, metinātājs, pusdienas pārtraukumā, neuzmanīgi rīkojoties ar nazi, sevi sadūra, guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 49, ķīmisko šķīdumu sagatavošanas operators darba vietā nomira.
  • Vīrietis, 18, būvstrādnieks, remontējot jumtu, nokrita no 5-6 m augstuma, tika salauzta roka un gūts muguras sasitums.
  • Vīrietis, 41, atkritumu vedēja vadītājs, stumjot atkritumu konteineru tuvāk mašīnai, lai to varētu iztukšot, sarāva kājas muskuli.
  • Vīrietis, 58, kaltes strādnieks, kāpjot pāri ieslēgtam graudu transportiera mehānismam, tika parauts un uztīts uz piedziņas mehānisma, pēc gūtām traumām gāja bojā.
  • Vīrietis, 47, autovadītājs mira darba vietā.
  • Vīrietis, 57, algotais pagaidu darbinieks, strādājot pie teritorijas sakopšanas, aizķērās un krita, kā rezultātā cietušajam tika lauzta kāja.
  • Vīrietis, 28, benzīna/ pārsūknēšanas operatoram uzpildīja gāzes balonu, tā laikā viņam sareiba galva, krītot viņš guva smagu galvas traumu.
  • Sieviete, 37, šķērētājam šķērmašīnā tika ierauta roka - gūtas smagas traumas.
  • Sieviete, 60, apkopēja, guva smagu rokas traumu, krītot no 0,5 m augstuma, jo veica tīrīšanas darbus, pakāpjoties uz nestabiliem krēsliem.
  • Vīrietis, 55, elektroietaišu ekspluatācijas inženieris mira darba vietā.
  • Sieviete, 58, kraušanas darbu vadītājs aizķērās, zaudēja līdzsvaru un krītot smagi traumēja roku.
  • Vīrietis, 29, betonētājs, nelietojot drošības sistēmu, nokrita no 3.stāva un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 61, lauksaimniecības mašīnu operators, neizslēdzot graudu padeves mehānismu, iekāpa graudu tornī, viņa kāja ieslīdēja strādājošā graudu padeves šnekā, kā rezultātā tika norauta pēda.
  • Vīrietis, 25, traktorists, strādājot bez darba līguma un alkohola reibumā, atāķējot sakabi, tā uzkrita uz kājas un cietušais guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 50, liftu elektromehāniķis, veicot lifta regulēšanas darbus, no otrā stāva nokrita likta šahtā un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 50, traktorists nomira darba vietā.
  • Vīrietis, 38, sliežu ceļu montierim kāja tika saspiesta starp sliedi un krustiņbloku un lauzta.
  • Vīrietis, 61, kravas automobiļa vadītājs, strādājot ārzemēs, cieta ceļa satiksmes negadījumā, no gūtajām traumām gāja bojā.
  • Vīrietis, 47, nodaļas vadītāja vietnieks guva smagas traumas, ciešot ceļa satiksmes negadījumā.
  • Vīrietis, 60, strādnieks guva smagas traumas, jo, izkraujot kokmateriālu paleti, tā gāzās un uzkrita darbiniekam virsū.
  • Vīrietis, 64, automobiļa vadītājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.
  • Vīrietis, 22, elektromontieris nokrita no 6 m augstuma, jo lūza stabs, uz kura darbinieks montēja elektrības vadus, tā rezultātā darbinieks salauza roku.
  • Vīrietis, 45, atslēdznieks, veicot jumta latu līnijas iekārtu tehniskās apkalpošanas darbus, nokrita no 4 m augstuma un guva smagas traumas.
  • Sieviete, 53, pirmsskolas izglītības skolotāja paslīdēja uz grīdas un nokrita, gūstot smagas traumas.
  • Vīrietis, 43, būvinspektors būvobjektā, veicot jumta daļas apskati, nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas.
  • Sieviete, 67, gaismas tehniķe nokrita no pieslienamām kāpnēm un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 61, mašīnists, aizķeroties kājai, krīta un salauza iegurņa kaulu.
  • Vīrietis, 27, celtnieks montētājs, strādājot uz jumta, nokrita no 12 m augstuma un guva smagas traumas, darba devējs slēpis notikušo nelaimes gadījumu.
  • Vīrietis, 50, palīgstrādnieks mira darba vietā.
  • Vīrietis, 47, strādnieks kokapstrādē, neizslēdzot šķeldotāju, mēģināja novērst kļūmi iekārtā, rezultātā roka tika uztīta uz piedziņas kardāna pārvada, no gūtajām traumām darbinieks mira.
  • Vīrietis, 59, elektroapgaismes tehniķis mira darba vietā.
  • Vīrietis, 23, darbu vadītājs guva smagas traumas, jo, pārbaudot kravu, kurai starp sienu un kravas platformas laukumu bija 0,5m liela aile, cietušais šajā ailē iekrita.
  • Vīrietis, 65, mehāniķis mira darba vietā.
  • Vīrietis, 49, elektromontieris veica A veida balsta zāģēšanu, abi balsti uzkrita darbiniekam, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 56, projektu vadītājs mira darba vietā.
  • Vīrietis, 57, palīgstrādnieks, kāpjot ārā no mikroautobusa, paslīdēja un paklupa, kā rezultātā guva slēgtus lūzumus.
  • Vīrietis, 31, krāsotājs gāja bojā, jo, pārvietojot metāla kravu, plīsa strope un krava uzkrita virsū darbiniekam.
  • Vīrietis, 57, būvstrādnieks guva smagas traumas, jo, veicot montāžas darbus uz gaisvadu līnijas balstiem, plīsa metāla strope un darbinieks krita no 20 m augstuma.
  • Vīrietis, 40, gāja bojā, biogāzei noplūstot darba vietā.
  • Vīrietis, 27, gāja bojā, biogāzei noplūstot darba vietā.
  • Vīrietis, 35, galdnieks smagi traumēja kāju, jo, veicot logu ailes attīrīšanu no vecām putām un apmetumiem, gāzās aizmūrētās arkas vecie ķieģeļi.
  • Sieviete, 30, kasiere tika atrasta mirusi darba vietā.
  • Vīrietim, 47, darbiniekam palika slikti un viņš izkrita no automašīnas, kā rezultātā guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 52, atslēdznieks, veicot darbu pie peldoša doka, iekrita tajā un gāja bojā.
  • Sieviete, 41, finiera saaudzēšanas iekārtas operatore, ejot pa cehu, pakļuva zem autoiekrāvēja, kā rezultātā guva dažādas smagas traumas.
  • Sieviete, 39, galvenā juriste, tika atrasta mirusi darba vietā.
  • Vīrietis, 54, tranšeju strādnieks guva smagu kājas lūzumu, jo kāja paslīdēja un pakļuva zem ekskavatora ķēdes.
  • Vīrietis, 32, inkasents mira ceļa satiksmes negadījumā.
  • Sieviete, 21, bārmene, darba vietā krītot no 4 m augstiem noliktavas plauktiem, guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 53, sargs, atrasts miris darba vietā.
  • Sieviete, 46, komplektētāja lauzta potīti, jo tualetē paslīdēja un nokrita.
  • Vīrietis, 58, krāvējs cieta, kad, ejot garām 6 m augstām sakrāmētām makulatūras ķīpām, tās gāzās un uzkrita virsū, tika gūta smaga muguras trauma.
  • Vīrietis, 32, metinātājs gāja bojā, metinot automašīnas tvertnes bāku, jo notika sprādziens.
  • Vīrietis, 60, ražošanas inženieris, esot komandējumā ārzemēs, mira.
  • Sieviete, 45, preču pieņēmēja, ar autoiekrāvēju uzbrauca darbiniecei uz kājas.
  • Sievietei, 57, garderobistei, pieceļoties no krēsla, sareiba galva, un darbiniece nokrita, laužot gūžu.
  • Sieviete, trolejbusa vadītāja, uzbrukuma rezultātā guva smagas traumas.
  • Sieviete, 60, bioloģijas skolotāja, paslīdot skolas gaitenī un nokrītot, guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 36, elektriķis, strādājot uz elektrolīnijas, saņēma visā ķermenī strāvas spriegumu, kā rezultātā gāja bojā.
  • Vīrietis, 47, meža darbu palīgstrādnieks cieta, nozāģētais koka krītot nolauza aizmugurē esošā koka galotni, kas krītot trāpīja darbiniekam.
  • Vīrietis, 27, mežstrādnieks cieta, kokam lūstot, jo tika saspiesta darbinieka kāja.
  • Sieviete, 39, veikala darbiniece, tika atrasta mirusi darba vietā.
  • Vīrietis, 59, būvstrādnieks guva smagas traumas, nokrītot no 4 m augstām sastatnēm.
  • Vīrietis, 54, atkritumvedēja vadītājs guva smagas traumas, jo, velkot atkritumu konteineru, tā ritenis aizķērās bedrē un uzgāzās cietušajam.
  • Vīrietis, 21, tehniķis darba vietā sagrieza kāju ar stiklu, nākošajā dienā iestājies insults.
  • Vīrietis, 54, atslēdznieks guva smagu traumu, jo, remontēja zāģi pirms tas pilnībā ir apstājies - darbinieka roka paslīdēja un saskarās ar rotējošo zāģa ripu.
  • Vīrietis, 76, zinātniski analītiskā centra vadītājs, nomira darba vietā.
  • Vīrietis, 55 remontstrādnieks, miris darba vietā.
  • Sieviete, 57, šuvēja paslīdēja uz flīžu grīdas un nokrita, laužot gūžu.
  • Sieviete, 50, apkopēja  veica ledusskapja tīrīšanu ar tīrīšanas līdzekli - ieslēdzoties ventilatoram, viela nokļuva darbinieces acīs, radot smagu acs ķīmisko apdegumu, darba devējs slēpa nelaimes gadījumu.
  • Vīrietis, 33, traktorists cieta cirsmā, veicot iekārta koka novākšanu - tas uzkrita darbiniekam virsū, laužot mugurkaulu.
  • Sieviete, 35, jaunsargu instruktore, paslīdot darbiniece nokrita un guva slēgtu rokas lūzumu.
  • Vīrietis, 67, virpotājs nomira darba vietā.
  • Vīrietis, 49, zemes klātnes dzelzceļa strādnieks, ripinot 70 kg smagu akas vāku, tas sasvērās un uzkrita darbiniekam uz kājas.
  • Vīrietis, karjerā instrumentu būdā miris saindējoties ar dūmiem, kas radušies, segai aizdegoties pie sildītāja.
  • Vīrietis, 67, nokrītot no traktora, sasita galvu.
  • Vīrietis, 37, santehniķis, atrodoties darba vietā 1,35 promiļu alkohola reibumā, nokrita un guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 49, strādnieks, uzkrītot kokmateriālu paletei, guva smagas traumas.
  • Vīrietis, 44, dokeris – mehanizators cieta, jo zāģmateriālu pakas iekraušanas brīdī aizķērās ceļamkrāna trose - darbinieks mēģināja to atbrīvot, kā rezultātā tika saspiests un guva dažādus kaulu lūzumus.
  • Vīrietis, 41, šoferis, iekāpjot automašīnas šķeldas kravā, lai to izlīdzinātu, paslīdēja un nokrita no 4 m augstuma.
  • Vīrietis, 48, reaktora operators, mazgājot reaktoru, ūdenī iebēra maisu ar cietu nātrija hidroksīdu, notika izvirdumus, kā rezultātā cietušais guva smagus ķīmiskos apdegumus.
  • Vīrietis, 60, medicīnas darbiniekam pēc darba maiņas beigām palika slikti.
  • Vīrietis, 25, medicīnas darbinieks paslīdēja uz apledojuša bruģa un guva smagas traumas.
  • Sieviete, 61, darbiniece paslīdēja, nokrita un guva lūzumus.
  • Vīrietis, 25, elektromontieris, guva acs traumu.
  • Vīrietis, 45, palīgstrādnieks guva smagu traumu, jo, strādājot ar malkas skaldītāju, neapturēja iekārtu un ar roku pastūma baļķi.
  • Vīrietis, 35, palīgstrādnieks, mira darba vietā no asins izplūduma smadzenēs.
  • Vīrietis, 45, tehniskais darbinieks guva smagu traumu, jo, pieturot ūdens pazemināšanas mucu, lai tā nešūpotos, darbiniekam paslīdēja kāja un muca ar rites daļu uzbrauca uz kājas.

Šodien, 19.01.2015. Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši veselībai nekaitīgi darba apstākļi.

Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014. gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Kokapstrādē un mežizstrādē nodarbinātie cieš arī no darba vietās iegūtajām arodslimībām – visbiežāk no aroda vājdzirdības, mugurkaula un locītavu slimībām. Kokapstrādes nozarē,  arodslimnieku skaits pieaudzis par 87%. tāpēc, apmeklējot kokapstrādes uzņēmumus un mežizstrādes darba vietas, inspektori pārbaudīs,  darbinieku zināšanas par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un spēju tās pielietot praksē, kā arī vai ir veikts darba vides riska novērtējums, vai darbinieki izmanto drošas darba metodes, vai darbs ar aprīkojumu tiek veikts droši, vai darbinieki ir bijuši nosūtīti veikt obligātās veselības pārbaudes u.c.

Arī šajā gadā, veicot apsekojamo uzņēmumu atlasi, Darba inspekcija primāri vērtēs potenciālo nelaimes gadījumu risku pārbaudāmajos uzņēmumos. Tāpat tiks apmeklēti uzņēmumi, kuros preventīvās pārbaudes nav veiktas iepriekšējos gados.

Norādām, ka interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli” iespējams atlasīt specifiskus informatīvos materiālus kokapstrādes un mežizstrādes nozarei. Atbildes uz saviem jautājumiem par darba aizsardzību varat atrast arī kokapstrādes nozares prakses standartā (pieejams Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv sadaļā „Publikācijas”).

 

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Plānots, ka turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā, savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

 

Plānots, ka darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem.

 

Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati vai izskats.

 

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros nepieciešamas darbinieka apliecības, kas ceturtdien, 15.janvārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. 

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

 

Šobrīd nepieciešamību pēc darbinieku apliecības nosaka Apsardzes darbības likums, Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā, Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus.

 

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Darba likuma 40.panta divpadsmito daļu. Tā paredz, ka Ministru kabinets nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī nosaka darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas noteikumus.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

 

Šī gada 21. novembrī Rīgā, piedaloties Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts darba inspekcijas (turpmāk tekstā Darba inspekcija) rīkotā starptautiskā konference “Veseli un droši darbinieki – priekšnosacījums darba tirgus ilgtspējai”.

Konferenci iesāka RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš ar informatīvu ziņojumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā kopš ir stājušies spēkā pirms 12 gadiem pieņemtie Eiropas Savienības normatīvie akti. “Pēdējo 12 gadu laikā darba apstākļi Latvijā ir mainījušies strauji. Uzlabojumus ir veicinājušas globālas tendences, kā arī izmaiņas Latvijas darba aizsardzības sistēmā. Tomēr, lai arī daļa darba aizsardzības aspektu ir uzlabojušies, citi ir palikuši nemainīgā līmenī. Tāpēc ir pamatoti teikt, ka vispārīgā darba kultūra Latvijā nav pietiekoši augstā līmenī, ir izaugsmes iespējas” tā Ivars Vanadziņš.

Atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas aplēsēm, 4% no pasaules gada IKP tiek zaudēta arodslimību un nelaimes gadījumu darbā rezultātā, kas kopā sastāda 490 miljardus eiro lielus zaudējumus. Latvijā šī summa (vadoties no pašreiz pieejamajiem datiem), kas tiek zaudēta ir 14.3 miljoni eiro. Šo summu sastāda tiešās izmaksas, piemēram, sociālo pabalstu izmaksas, ārstēšanas izmaksas, kā arī netiešās izmaksas, piemēram, uzņēmēja neiemaksātie nodokļi par prombūtnē esošu darbinieku, kas rodas darbiniekam gūstot arodtraumu, notiekot nelaimes gadījumam vai neierodoties darbā citu iemeslu dēļ. No prombūtnē esošiem darbiniekiem zaudējumus cieš arī uzņēmēji, kam ir jāiegulda vērtīgie uzņēmuma resursi, lai aizvietotu darbiniekus. Tāpēc vienam no svarīgākajiem uzņēmuma resursiem ir jākļūst tieši tā darbiniekiem. Uzņēmējiem ir jāsaprot, ka ieguldot savu darbinieku labklājībā, nodrošinot tiem veselīgus un drošus darba apstākļus, būs iespējams ieekonomēt nākotnē, jo būs mazāk neparedzētu izmaksu. Nodrošinot patīkamus darba apstākļus saviem darbiniekiem, uzņēmējs investē līdzekļus ilgtspējīgākai uzņēmuma darbībai nākotnē.

Konferences otrā daļa tika veltīta radošajām darbnīcām, kurās konferences dalībnieki tika aicināti sadalīties grupās. Katrai no trim grupām tika dots uzdevums, kā ar konferencē dzirdēto un radošajās darbnīcās pārrunāto, uzlabot darba vidi Latvijā.

Konferencē ar prezentācijām piedalījās Bernhard Brueckner, Starptautiskās Darba inspekciju asociācijas viceprezidents, Anne Salmi, Somijas arodveselības institūta vecākā speciāliste, Nils-Petter Wedege, Starptautiskās Darba inspekciju asociācijas darba aizsardzības eksperts, Helle Tosine, Starptautiskās Darba inspekciju asociācijas pārstāve, Wiking Husberg, Somijas Sociālo lietu un veselības ministrijas pārstāvis, Jonathan Holvey, Apvienotās Karalistes Veselības un drošības pārvaldes darbības vadītājs, Piia Tint, Tallinas Tehniskās universitātes pārstāvis, Rasa Sidagyte, Lietuvas Higiēnas institūta pārstāve, Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors, Zinta Podniece, EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta politikas analītiķe, Ivars Vanadziņš, Darba drošības un vides veselības institūta direktors, Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pārstāve un citi eksperti.



Detalizētāka informācija pieejama prezentācijās (sk.pielik.)

Fotogalerija

 

Pieredzes apmaiņa notiek ar ESF projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr. 1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

 

2014-12-01_19-38_Info VDI lapas jaunumu.jpg

 

Šodien, 20. novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu.

Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts – vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu.

 Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. „Ar pakalpojumu ieviešanu, mūsu klientu apkalpošanas serviss noteikti uzlabosies, jo palielināsies informācijas apmaiņas ātrums starp inspekciju un klientu. Kā rezultātā būs gan apmierinātāki klienti, gan Valsts darba inspekcija varēs vairāk fokusēties uz prioritāšu īstenošanu,” tā par jauno e-pakalpojumu ieviešanu izteicās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Līdzīgās domās ir arī e-pakalpojumu izstrādātāja AS Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika: „Risinājums pamatā ir vērsts uz sadarbību starp iestādēm, kas praktiski nozīmē birokrātiskā procesa optimizēšanu un, cerams, būtisku lēmuma pieņemšanas procedūras paātrināšanu.”

Lai nodrošinātu jauno pakalpojumu funkcionalitāti, Valsts darba inspekcija veica būtiskas izmaiņas savās informācijas sistēmās, kā arī radīja jaunas datu apmaiņas iespējas ar citām valsts iestādēm, kas nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu. „Kā vienu no būtiskākiem šī projekta izaicinājumiem es gribētu minēt datu apmaiņu ar citiem valsts nozīmes reģistriem. Datu apmaiņas protokola saskaņošana ar citām iestādēm ir laikietilpīgs process, kas noteikti negatīvi ietekmē projekta realizācijas saspringtos termiņus. Tehniska un birokrātiska rakstura šķēršļi ir pārvarami, ja projektā iesaistītās puses strādā vienotā komandā, kā tas bija ar e-pakalpojumu ieviešanu ” tā par pakalpojumu izstrādes procesu saka Ivonna Bibika.

E-pakalpojumu lietošanai nepieciešams autentificēties ar e-paraksta vai Mobilā ID autentifikācijas sertifikātu vai internetbankas autentifikācijas līdzekļiem. Visi e-pakalpojumi ir pieejami Valsts darba inspekcijas mājaslapā, sadaļā Internetapkalpošanas centrs, kā arī vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv.

E-pakalpojumi un jauni IT risinājumi ieviesti, noslēdzot VDI ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu realizēto projektu Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana. Projekta ieviešanas izmaksas: 645 334,89 Ls (projekts tika realizēts latos).

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka pirmdienu, 17.novembri, pārcels uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. 

Iepriekšminēto paredz 2013.gada 25.jūnijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā.

 

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Atgādinām, ka Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

 

 

Šī gada 9. un 10. oktobrī Rīgā, piedaloties Beļģijas, Francijas, Somijas un Latvijas valsts darba inspekciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas (turpmāk Darba inspekcija) rīkotā konference “Efektīvas inspicēšanas metodes”.

Konferenci iesāka Darba inspekcijas pārstāvju informatīvais ziņojums par inspekcijas darbību, kā arī tās sadarbības partneriem. “Sadarbība, tas ir pareizais ceļš uz attīstību, radot pievienoto vērtību visam, ko darām,” atzina Rīgas reģionālās Darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. Jebkura veida sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm ir vērtējama pozitīvi, taču, lai nodrošinātu efektīvāku iestādes funkciju nodrošināšanu, kā arī informācijas apmaiņu un Darba inspekcijas amatpersonu drošību un aizsardzību apsekojumu laikā, ir nepieciešams veicināt sadarbības iespējas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā liela nozīme ir sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. “Nevalstiskās organizācijas sniedz plašas atbalsta funkcijas, sākot no dažādu monitoringu veikšanas līdz pat palīdzībai veicot izmeklējumus par darba tiesību pārkāpumiem," tā par nevalstisko organizāciju lomu Beļģijas Darba inspekcijas darbā izteicās tās konsultants Philippe Vanden Broeck.

            Konferencē liela uzmanība tika vērsta inspektoru drošībai apsekojumu laikā Latvijas un ārvalstu inspekciju pieredzē. Nereti inspektoriem ir jāsastopas ar vardarbības izpausmēm veicot savus darba pienākumus. Vardarbība ir rīcība, kas ir vērsta mērķtiecīgi pret kādu konkrētu personu, lai piespiestu viņu kaut ko darīt, vai iegūtu kontroli pār šo personu. Latvijas un ārvalstu inspektori nereti sastopas ar dažādiem vardarbības izpausmes veidiem, piemēram, izsakot aizskarošas piezīmes, fiziska vardarbība, kā arī emocionāla vardarbība, kas izpaužas kā draudi amatpersonai. Eksperti atzina: “Jebkura iestāde, kas nodarbojas ar inspicēšanu, saprot, ka inspektoru ikdienas darbā var gadīties nepatīkamas situācijas. Šādu situāciju gadījumā ir svarīgi nekavējoties informēt darba devēju, kas attiecīgi ir izstrādājis seku mazināšanas mehānismu. No jebkuras situācijas ir vērts mācīties, lai tas neatkārtotos nākotnē, tāpat arī darba devējam būtu pienākums sniegt pilnīgu informāciju par darbinieka drošības iespējamo apdraudējumu, protams, ja tas ir iespējams. Jo labāk esam sagatavoti pirms pārbaudes, jo veiksmīgāk tā tiek aizvadīta”.

            Konferences noslēgumā tika secināts, ka pamatnosacījumi efektīvai inspicēšanai ir sadarbība gan ar valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, gan ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir spējīgas sniegt savu ieguldījumu. Tāpat arī liela loma inspektoru drošības garantēšanai ir no valstu likumsargu puses, ar kuriem tiek veikta sadarbība. No nepatīkamām situācijām nevar izvairīties, taču tām var atbilstoši sagatavoties, lai censtos pēc iespējas veiksmīgāk rast saspīlētas situācijas mierīgu atrisinājumu.

            Konferencē par ārvalstu pieredzi efektīvām inspicēšanas metodēm vēstīja Beļģijas Darba inspekcijas pārstāvis Philippe Vanden Broeck, Francijas Darba direktorāta pārstāvis Hubert Rose un Somijas Dienvidsomijas reģionālās darba inspekcijas pārstāve Jenny Rintala.

 

Detalizētāka informācija pieejama prezentācijās: Fails 1, Fails 2, Fails 3, Fails 4 un Fails 5

  

Pieredzes apmaiņa notiek ar ESF projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr. 1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

 2014-12-01_19-38_Info VDI lapas jaunumu.jpg

FOTOGALERIJA

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-