Otrdiena, 2016. gada 28. jūnijs
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

L_TAB_1.png

L_TAB_2.png

L_TAB_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

Logo_kivere.png

R_TAB_1.png

R_TAB_2.png

R_TAB_3.png

R_TAB_4.png

R_TAB_5.png

R_TAB_6.png

R_TAB_7.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.jūlijā piedalīsies Sarunu festivālā LAMPA, Cēsīs, Cēsu pils parkā plkst. 16:30 Valsts kancelejas teltī “Pielaiko valsts pārvaldes amatu!”, kur ikviens interesents varēs iesaistīties vairākās VDI aktivitātēs – daļēji iejusties inspektora lomā, izmēģināt stresu mazinošus vingrinājumus un ne tikai.

Apmeklētājiem būs iespēja izspēlēt riska spēli "Atpazīsti bīstamību", kuras laikā dalībniekiem attēlos būs jāatrod bīstamas situācijas un beigās jānonāk pie slēdziena - apturēt konkrēto darbu veikšanu vai nē. Tādējādi apmeklētāji daļēji varēs iejusties VDI inspektora lomā. Spēles norises gaitai līdzi sekos VDI darba aizsardzības speciālisti.

Apmeklētājiem būs iespēja arī aktīvāk izkustēties, jeb izmēģināt pretstresa vingrojumus, kas tiek izpildīti ar īpašām vingrošanas lentām. VDI pārstāves rādīs dažādus vingrojumus, un ikviens interesents varēs viņām pievienoties. Vingrošanas lentas apmeklētājiem tiks nodrošinātas. Šī aktivitāte ir viena no Eiropas Savienības informatīvās kampaņas "Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā" sastāvdaļām, tāpēc apmeklētājiem tiks sniegta informācija arī par pašu kampaņu, būs pieejami informatīvie materiāli. Būtiska kampaņas sastāvdaļa ir darba aizsardzības labas prakses balvas konkurss "Zelta ķivere”, par kuru sīkāka informācija būs pieejama stendā.

Uz lielā ekrāna bērniem būs iespēja skatīties "Napo" filmiņas par veselīgu un drošu rīcību bīstamās situācijās.

Tāpat apmeklētājiem būs pieejami informatīvie izdales materiāli par veselību un drošību darbā, svarīgākajiem darba tiesību aspektiem u.c.

Plašāka informācija par pasākumu pieejama šeit: http://www.festivalslampa.lv

Skolēnu vasaras brīvlaikā, kā ierasts, aktuāls kļūst jautājums par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna drošībai, veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas.

No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās?

 

Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/.

 

Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta?

 

Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To var veikt ģimenes ārsts. Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Cik svarīgs ir darba līgums?

Darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja bērns strādā, piemēram, kaimiņu zemnieku saimniecībā. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu. Šādā gadījumā netiek noteiktas arī abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.  Nenoslēdzot rakstveida darba līgumu, tiek zaudētas sociālās garantijas un slimības pabalsts.

 

Kādus darbus drīkst veikt bērni un pusaudži?

 

Bērnus vecumā no 13 gadiem (turpmāk tekstā – bērnus)  var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10. Kā piemēru var minēt šādus darbus:

-          dārzu ravēšana un laistīšana;

-          ražas novākšana;

-          laukumu un skvēru sakopšana;

-          kurjera darbu veikšana;

-          preču saiņošana un iepakošana;

-          pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u.tml.

 

Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam (turpmāk tekstā – pusaudžus) aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206. „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību.” Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Cik ilgi drīkst strādāt bērns un pusaudzis?

Personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Vai bērnu un pusaudzi drīkst nodarbināt nakts laikā un virsstundu darbā?

 

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas. Darba devējs nedrīkst norīkot nepilngadīgos darbiniekus darbā nedēļas atpūtas laikā (sestdienas un svētdienas), izņemot gadījumus, lai novērstu nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas u.c. gadījumos, kas noteikti  Darba likuma 143.panta ceturtajā daļā. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Cik ilgam jābūt pārtraukumam darbā?

Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām, pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Kas jāņem vērā vecākiem (aizbildņiem)?

Ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem (aizbildņiem) noteikti vajadzētu interesēties par darbavietu un pārliecināties, ka darba vide ir droša un veselībai nekaitīga, t.sk., noskaidrot, kādi būs veicamie pienākumi un ar tiem saistītie darba vides riski. Neskaidrību vai šaubu gadījumā vecākiem (aizbildņiem) būtu jāatrod laiks, lai sazinātos ar VDI un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst veikt. Ja vecāki (aizbildņi) konstatē, ka darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā VDI. Gan vecāki (aizbildņi), gan VDI var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

 

Ja Jums ir radušies kādi jautājumi vai neskaidrības, sazinieties ar Valsts darba inspekciju pa tālr. 67186522, vai rakstot uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv.

 

VDI informē, ka augstāk minētajam ir tikai informatīvs raksturs.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Infografika_berni_pusaudzi.png

 


 

2014. gada 3. novembrī uzņēmumā „Zaļā Mārupe” notika nelaimes gadījums darbā, kurā ar biogāzi saindējās trīs darbinieki, no kuriem divi gāja bojā. Valsts darba inspekcija (VDI) veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā rezultātā konstatēja, ka nelaimes gadījums ir saistīts ar nepilnībām darba aizsardzībā.

 

Atbildība par nelaimes gadījuma cēloņiem tika uzlikta darba devējam – SIA „Zaļā Mārupe” un kompetentajai institūcijai SIA „Darba aizsardzības institūts.” Kā galvenie šī nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.

Nepiekrītot VDI konstatētajiem pārkāpumiem, SIA „Zaļā Mārupe” tos apstrīdēja, taču šī gada 27. maijā Administratīvā rajona tiesa pilnībā noraidīja SIA „Zaļā Mārupe” pieteikumu, atstājot spēkā VDI izmeklēšanā konstatēto.

Informāciju sagatavoja:
Dace Aleksāne,
Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas
Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv
www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 30.maiajm nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 14 nodarbinātie. Vēl 53 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 74).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:
vīrietis, 50, kravas automobiļa vadītājs, nomira, atrodoties ārzemēs;
vīrietis, 51, kurinātājs, nokrita pa kāpnēm un traumēja papēdi;
vīrietis, 62, matrozis, guva smagas traumas, jo kuģa trose trāpīja vīrietim brīdī, kad kuģis piestājās;
vīrietis, 59, krāsotājs, mira darba vietā;
vīrietis, 44, metinātājs, guva smagas traumas, jo tika saspiests starp autoiekrāvēju un metāla konstrukciju;
vīrietis, 58, palīgstrādnieks būvniecībā, iekrita skursteņa šahtā un guva smagas traumas;
sieviete, 62, izglītības pārvaldes vadītāja, pārvietojoties pa zāli, paslīdēja un krita, traumējot augšdelmu;
vīrietis, 46, remontatslēdznieks, pēc darba laika tika atrasts savā kabinetā ar smagām traumām;
vīrietis, 54, lentzāģa operators, cieta, kad no rampas noripoja nenostiprināts apaļkoks, kas traumēja darbinieka labo kāju;
vīrietis, 56, bezdarbnieks, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, skvērā vāca zarus, taču aizķērās un nokrita, gūstot apakšstilba lūzumu. Darbiniekam asinīs tika konstatētas 2,04 promiles alkohola;
vīrietis, 33, strādnieks, veicot celtniecības darbus, nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas;
vīrietis, 18, kurjers - autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagas traumas;
vīrietis, 45, veicot ēkas demontāžu, tika apraksts zem drupām;
vīrietis, 46, vilcienu sastādītājs/ kravas vilcienu konduktors, vilcienam veicot manevrus, tika nāvīgi traumēts;
vīrietis, 52, reaktora operators, neapturot iekārtu, ar lupatu sāka slaucīt iekārtas rotējoši vārpstu, lupata aptinās ap roku, tad aizķērās aiz vārpsta, kā rezultātā roka tika nogriezta uz iekārtas asās malas;
sieviete, 62, aprūpētāja, pārvietojoties nokrita un guva rokas traumu.

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo  piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

 

„VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma, bet tas, savukārt, pie darbu apturēšanas. Būvniecības nozarē laiks ir viens no būtiskākajiem elementiem, tāpēc nedroša darba vide un nelaimes gadījumi ir lietas, ko būvnieki nevar atļauties, jo darbu piespiedu apturēšana nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus.” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri būtiski apdraud nodarbināto drošību un veselību, VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

 

VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem un pašiem kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību, un novērst riskus darbinieku drošībai un veselībai vēl pirms VDI inspektoru vizītes. Tāpat VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un nozīmi to novēršanā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 29.aprīlim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 11 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 9 nodarbinātie. Vēl 45 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 57).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

 

·         sieviete, 59, strādniece, paklupa, ejot pa kokzāģētavu, un uzkrita uz šķirošanas galda stūra, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 57, kravas automobiļa vadītājs mira esot komandējumā ārzemēs;

·         vīrietis, 62, guva smagas traumas, nokrītot no augstuma;

·         vīrietis, 53, apsargs, pārbaudot preces pie konteinera, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 60, skolotāja, guva smagu muguras traumu, nokrītot skolā no krēsla;

·         vīrietis, 17, strādnieks mežizstrādes cirsmā veica zaru un sazāģēto sortimentu kraušanu. Pēkšņi koku gāzējs uzgāza viņam virsū koku, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietis, autovadītājs, guva smagas traumas, jo, liekot autobusam riepu, iekrita remontbedrē;

·         vīrietis, 67, apsargs, veicot objekta apsekošanu, kāpa pāri auto apskates bedrei, kuras malās bija nolikti metāla režģi. Apsargs uzkāpa uz metāla režģiem un paslīdēja, iekrītot bedrē, un guva vairākas smagas traumas;

·         vīrietim, 44, šķirošanas līnijas operatoram, atgriežoties darbā pēc darbnespējas, palika slikti, un viņš mira;

·         vīrietim, 58, vagonu apskatītājam-remontētājam, pēkšņi palika slikti, un viņš mira darba vietā;

·         sieviete, 60, zāles darbiniece, nokrita no rampas un guva smagas traumas;

·         vīrietis, presēšanas iekārtas operators tika saspiests uz pusēm, kad pie darbojošās presēšanas iekārtas, tika atvērts drošības pārsegs;

·         vīrietis, 59, kokapstrādes strādnieks, uz lauka vāca un dedzināja nozāģētās atvases, vēlāk tika atrasts miris;

·         vīrietis, 62, pašvaldības policijas inspektors, dzēšot kūlas ugunsgrēku, tumsā iekrita pamestā pagrabā (3m dziļš), un guva smagas traumas.

·         sieviete, 58, žurnāliste, ejot pa ielu, paslīdēja un krita, gūstot iegurņa traumu;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva galvas un muguras traumas, jo uzkrita nozāģētais koks;

·         vīrietis, 36, namdaris, paklupa darba vietā un krītot salauza roku;

·         vīrietis, 28, kokapstrādes ceha strādnieks, strādājot automašīnas kravas kastē, pārkrita pār kravas kastes bortu, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 45, vilcējautomobiļa vadītājs, atrodoties komandējumā ārzemēs, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 29, ārsts-stažieris, neveiksmīgi nokrita no krēsla un lauza mugurkaula astes daļu;

·         vīrietis, 20, strādnieks, izsaucot liftu no ēkas 3.stāva, nepārliecinājās par lifta esamību un iekrita lifta šahtā, kā rezultātā guva smagas traumas;

·         vīrietis, 41, metinātājs, mira darba vietā;

·         sieviete, 50, vecākais kasieris, paslīdēja un krita, gūstot smagu lūzumu;

·         vīrietim, 40, projektu vadītājam, braucot pie mašīnas stūres, palika slikti un viņš mira;

·         vīrietis, 42, būvstrādnieks, izkrita caur starpstāvu pārsegumu un guva smagus sasitumus;

·         vīrietis, 36, dīzeļlokomotīves vadītāja palīgs, kāpjot pa lokomotīves priekšējās daļas kāpšļiem, paslīdēja uz apledojuša kāpšļa un krita aptuveni no 2m augstuma. Darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietis, 24, ceļu būves palīgstrādnieks, veicot darbu pie ceļu apmaļu izgatavošanas, nolēma saskaitīt izgatavotās apmales, kas bija sakrautas kaudzē. Uzkāpjot kaudzē (apm.1 m augstumā), viena no apmalēm sāka slīdēt un uzkrita cietušajām uz kājas, kā rezultātā darbinieks guva smagu traumu;

·         vīrietis, 50, celtnieks, montējot māju, panelim izlūza stiprinājuma vietas, un tas uzkrita darbiniekam virsū, kā rezultātā viņš mira. Darba devējs nav paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam par darba ņēmēja statusu;

·         sieviete, 53, palīgstrādnieks, kokapstrādes ražotnē nesa dēļus  un aizķērās aiz sliedes, kā rezultātā darbiniece krita un guva gūžas traumu;

·         vīrietis, 48, rokas lokmetinātājs, un vīrietis, 33, būvkonstrukcijas montētājs, ārzemēs veica balkona pagaidu atbalsta saišu demontāžu. Virs darbinieka esošā balkona plātne pēkšņi gāzās un piespieda darbinieku zem tās;

·         vīrietis, 59, autobusa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 60, aprūpētāja, ejot uz darbu, uzņēmuma teritorijā paslīdēja un krita, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 36, ceha strādniece, strādājot pie skaidu plākšņu lobīšanas iekārtas, guva rokas traumu, jo roka tika ievilkta iekārtas rotējošā mehānismā;

·         vīrietis, 55, kravas automobiļa vadītājs, mira atrodoties ārzemēs;

·         sieviete, mira, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, mira, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         sievietei, 44, fasēšanas ceha glazētājai, tīrot darbojošos iekārtu, tika ierauta roka. Gūts dubults rokas lūzums;

·         vīrietis, 44, būvstrādnieks, atradās tranšejā, kurai bija izņemti aizsargvairogi. Notika zemes nogruvums un cietušais tika apbērts, kā rezultātā darbinieks guva vairākus ribu lūzumus un citas traumas.

 

 

 

Ceturtdien, 28.aprīlī, labklājības ministrs Jānis Reirs tiksies ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi, lai pārrunu aktualitātes darba aizsardzības un darba tiesību jomā. Šodien visā pasaulē atzīmē Starptautisko darba aizsardzības dienu, pievēršot uzmanību drošai un veselībai nekaitīgai darba videi.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: „Darbinieki ir vērtīgākie resursi, kas uzņēmumam nes peļņu. Savukārt darba vide ir uzņēmuma vizītkarte gan darbinieku, gan sadarbības partneru un klientu, gan visas sabiedrības priekšā. Tādēļ drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai un darba vides sakārtošanai ir jābūt vienai no prioritātēm katrā uzņēmumā. Turklāt laikā, kad aktuāls ir darbaspēka novecošanās un pensionēšanās vecuma paaugstināšanas jautājums, veselīga darba vide un veselīgs darbinieks ir priekšnosacījums gan sabiedrības labklājībai, gan valsts un uzņēmuma ilgtspējai”.

 

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) datiem pasaulē ikkatras 15 sekundes viens darbinieks mirst nelaimes gadījumā darbā vai no arodslimības. Savukārt Latvijā 2015. gadā ikkatrās 5 stundās viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā. Tāpat SDO dati liecina, ka nelaimes gadījumi darbā rada lielus zaudējumus. Proti, tie veido 4% no vispasaules (globālā) iekšzemes kopprodukta. Arī Latvijā 2015. gadā nelaimes gadījumu un arodslimību radītie izdevumi bija ievērojami – saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajiem datiem tie bijuši vairāk nekā 30 miljoni eiro.

 

VDI direktors Renārs Lūsis, kurš šajā dienā plāno piedalīties valsts un pašvaldību iestāžu preventīvajās pārbaudēs, norāda: „Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt paraugam privātajam sektoram. Ir jāparāda, ka mēs paši rūpējamies par saviem darbiniekiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ceru, ka šī preventīvā pārbaude būs papildu motivācija iestādēm objektīvāk un kritiskāk paskatīties uz savu darba vidi, tāpēc došos līdzi saviem inspektoriem kādā no pārbaudēm”.

 

VDI aicina izmantot mājaslapā www.stradavesels.lv pieejamos informatīvos materiālus, interaktīvos rīkus u.c. informāciju, kas palīdzēs uzlabot zināšanas darba aizsardzībā, kā arī labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, labklājības ministra preses sekretāre, 67021594, Viktorija.Buraka@lm.gov.lv

Valsts darba inspekcija (VDI), tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, 28.aprīlim, ir uzsākusi preventīvas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, pievēršot uzmanību darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai. Pārbaužu mērķis ir samazināt pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu, kas saistīti ar pakrišanas, paklupšanas un paslīdēšanas riskiem.

Pēc VDI rīcībā esošās informācijas, pēdējo četru gadu laikā valsts un pašvaldības iestādēs no paklupšanas, pakrišanas, paslīdēšanas cietuši 335 nodarbinātie. Lai arī 2015.gadā nelaimes gadījumu skaits valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs samazinājās, tomēr jāuzsver, ka būtiski pieauga tieši smago nelaimes gadījumu skaits, un to var uzskatīt par negatīvu tendenci. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, taču, galvenokārt, tie ir bijuši kritieni, kas saistīti ar paklupšanu vai aizķeršanos aiz priekšmetiem, piemēram, vadiem, somām u.c. Tāpat nereti traumas gūtas, paslīdot un pakrītot gan uz mitras, gan sausas grīdas, kāpjot pa kāpnēm, pakāpjoties uz krēsliem, kā arī mācību kabinetos aizķeroties aiz paaugstinājumiem.

 

Iepriekš šādas tematiskās pārbaudes valsts un pašvaldību iestādēs nav veiktas. Vienas dienas akcija tika īstenota 2010. gadā, tāpēc šogad pārbaudēs inspektori pārliecināsies, vai darba aizsardzības sistēma darbojas efektīvi. VDI aicina izmantot e-pakalpojumus gan administratīvo dokumentu saņemšanai, gan ziņošanai par novērstajiem pārkāpumiem, tādējādi padarot šo procesu ātrāku un ērtāku (sīkāk VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā Internetapkalpošanas centrs).

 

Lai pēc iespējas efektīvāk novērstu iespējamos trūkumus darba aizsardzībā, pārbaužu laikā VDI inspektori ne tikai pārbaudīs darba vietas un darba aizsardzības dokumentus, bet arī sniegs padomus, kā uzlabot darba vidi un novērst nelaimes gadījumu riskus valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797,

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Palīdzot darbiniekiem apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus un radot labus darba apstākļus, ikviens uzņēmējs var uzlabot darbinieku labklājību, pagarināt strādājošo darba mūžu un līdz ar to veicināt efektīvu uzņēmuma darbību. Ar šādu vēstījumu un 2015.gada Latvijas labākā darba devēja – «Rimi Latvia» - pieredzes piemēru ceturtdien Latvijā atklāta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) organizētā informatīvā kampaņa «Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā».

Divus gadus ilgās informatīvās kampaņas mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par dažādu paaudžu kopdarba priekšrocībām, tādējādi rosinot darbiniekus, darba devējus un vadītājus sadarboties, lai atbalstītu veselīgu un produktīvu darbu jebkurā vecumā. Apkopojot Eiropas Savienības dalībvalstīs gūto pieredzi ilgtspējīgu darbavietu veidošanā, apzinātas vairākas panākumu atslēgas.

Nozīmīgs faktors ir tā dēvētā visaptverošā pieeja, kas paredz uzlūkot darbavietu kā vienotu veselumu un izmantot dažādas metodes, kas varētu uzlabot darba vidi. To vidū ir apmācības, mūžizglītība, karjeras attīstība, motivēšana, kā arī darba un privātai dzīvei atvēlētā laika līdzsvarošana. Ne mazāk svarīgi aspekti ir darba vides risku novērtēšana, lai pasargātu darbiniekus no nelaimes gadījumiem, un darba uzdevumu pielāgošana darbinieku individuālajām spējām, prasmēm un veselības stāvoklim. Tas ietver arī gados vecāko darbinieku nozīmēšanu veikt vieglākus uzdevumus vai strādāt nepilnu darba laiku. Piemēram, pārcelt darbā no ražošanas objektiem uz biroju, kur ir mazāka fiziska slodze un iespēja pašam plānot veicamā darba izpildi. Savukārt īstenojot pasākumus invaliditātes novēršanai, rehabilitācijai un atgriešanās darbā veicināšanai, uzņēmumi var novērst kvalificētu darbinieku priekšlaikus pensionēšanos un līdz ar to viņu zināšanu neglābjamu zaudēšanu.

«Veicot kvalitatīvus darba aizsardzības pasākumus, uzņēmumi iegūst veselīgu, produktīvu un motivētu darbaspēku, kas ļauj saglabāt konkurētspēju un vērtīgas darbinieku prasmes. Tas ļauj arī ietaupīt uz jaunu darbinieku sagatavošanas rēķina, jo ilgtspējīgās darbavietās ir mazāka darbinieku mainība. Ieguvēji ir arī darbinieki, kuri var strādāt un būt sabiedrībai noderīgi arī pensijas vecumā, tādā veidā uzlabojot savas dzīves kvalitāti,» stāsta Latvijā informatīvo kampaņu īstenojošās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Kampaņas laikā darba devējiem un darbiniekiem interneta vietnē stradavesels.lv būs pieejami padomi ilgtspējīgas darbavietas izveidošanā, bet personāla un darba aizsardzības speciālistiem no maija tiks rīkoti semināri. Informāciju par to norisi varēs iegūt stradavesels.lv sadaļā Kalendārs.

Ar labu ilgtspējīgas darbavietas piemēru varēja iepazīties jau informatīvās kampaņas atklāšanas pasākumā, kas notika 2015.gada Latvijas labākā darba devēja «Rimi Latvia» hipermārketā. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Stabulniece atklāj, ka iespēja strādāt drošā un veselīgā vidē daudziem cilvēkiem ir pamats gan finansiālai, gan emocionālai un garīgai dzīves drošībai: ««Rimi Latvia» nodarbina cilvēkus vecumā no 18 līdz pat 70 un vairāk gadiem. Strādājot ar tik dažādu vecuma grupu darbiniekiem, esam guvuši neskaitāmas atziņas un plašas zināšanas, kā veiksmīgi apvienot jaunības entuziasmu ar ilggadēju pieredzi un zināšanām. Mēs apzināmies ilgtermiņa attiecību nozīmi un savu kā darba devēja atbildību darbinieku priekšā, jo darba devējs sniedz ne tikai iespēju nopelnīt, bet arī veicina stabilitāti, drošības sajūtu un piederību. «Rimi» paralēli notiek desmitiem dažādas aktivitātes un programmas darbinieku labsajūtas, drošas un veselīgas darba vides veicināšanai – tās ir gana praktiskas un ikdienišķas lietas, kā izrādām rūpes par saviem darbiniekiem, piemēram, speciāli palīglīdzekļi, lai veikala darbinieki varētu viegli un droši aizsniegt augstos plauktus, ērtas un speciāli izstrādātas darba formas, smagumu celšanas un palešu izmēru standartu noteikšana, iekšējie saliedēšanas pasākumi un citas praktiskas aktivitātes.»

Līdz ar informatīvās kampaņas atklāšanu tiek izsludināta pieteikšanās ikgadējam labas prakses balvas konkursam «Zelta ķivere», kurā šogad tiks apbalvoti uzņēmumi un organizācijas, kas demonstrējušas stingru apņemšanos un līdzdalības pieeju vecuma pārvaldības jomā. Balvas tiks pasniegtas divās grupās – uzņēmumiem, kuru skaits ir līdz 100 darbiniekiem, un uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz simtu. Pieteikumus Valsts darba inspekcijā var iesniegt līdz 2016.gada 9.septembrim.

Par EU-OSHA

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) palīdz veidot Eiropas darba vidi drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 28 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā.

 

Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”), ietvertās normas.

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras normatīvajā aktā – Darba likumā – jau ir ietverts darba devēja, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, pienākums rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju (VDI) par nosūtīto darbinieku. Darba likuma 14.pantā ir ietverta arī informācija par to, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama VDI, kā arī kādus nodarbinātības noteikumus darba devējam ir jāievēro.

 

Lai nodrošinātu normu vieglāku uztveramību, pārņemtu precīzi direktīvas normas, kā arī lai nodrošinātu VDI iespēju efektīvi veikt pārbaudes darbavietās, šobrīd spēkā esošais Darba likuma 14.pants, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanas jautājumus sadalīts vairākos jauno pantos. Līdz ar to jaunā redakcijā izteikts Darba likuma 14.pants, kas noteiks vispārīgos ar darbinieku nosūtīšanu saistītos jautājumus. Tāpat likums papildināts ar 14.1 un 14.2pantu. Tie attiecīgi noteiks darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā, un darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas.

 

Tāpat likumu ir paredzēts papildināt ar jaunu 75.2pantu. Tas noteiks darbuzņēmēja (personas, kas tieši ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu.

 

LM atgādina, ka pamatprasības par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ir jau ietvertas Darba likumā ar brīdi, kad tas pieņemts un stājies spēkā.

 

Darbinieku nosūtīšana ir tāda pakalpojuma sniegšana, kas ietver pārrobežu elementu, tas ir, pakalpojumi tiek sniegti citā valstī, nevis valstī, kurā tie parasti tiek sniegti, un darbs tiek veikts personas labā, ar kuru darba devējs ir noslēdzis līgumu par konkrētā darba veikšanu. Tādejādi darbinieka nosūtīšana ir uzskatāma par specifisku komandējuma veidu – darbības, ko veic darba devējs darbinieku nosūtīšanas gadījumā, lielā mērā ir līdzīgas tām, kas tiek veiktas, nosūtot darbinieku komandējumā.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-