Otrdiena, 2016. gada 31. maijs
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

L_TAB_1.png

L_TAB_2.png

L_TAB_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

Logo_kivere.png

R_TAB_1.png

R_TAB_2.png

R_TAB_3.png

R_TAB_4.png

R_TAB_5.png

R_TAB_6.png

R_TAB_7.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo  piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

 

„VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma, bet tas, savukārt, pie darbu apturēšanas. Būvniecības nozarē laiks ir viens no būtiskākajiem elementiem, tāpēc nedroša darba vide un nelaimes gadījumi ir lietas, ko būvnieki nevar atļauties, jo darbu piespiedu apturēšana nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus.” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri būtiski apdraud nodarbināto drošību un veselību, VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

 

VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem un pašiem kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību, un novērst riskus darbinieku drošībai un veselībai vēl pirms VDI inspektoru vizītes. Tāpat VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un nozīmi to novēršanā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 29.aprīlim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 11 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 9 nodarbinātie. Vēl 45 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 57).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

 

·         sieviete, 59, strādniece, paklupa, ejot pa kokzāģētavu, un uzkrita uz šķirošanas galda stūra, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 57, kravas automobiļa vadītājs mira esot komandējumā ārzemēs;

·         vīrietis, 62, guva smagas traumas, nokrītot no augstuma;

·         vīrietis, 53, apsargs, pārbaudot preces pie konteinera, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 60, skolotāja, guva smagu muguras traumu, nokrītot skolā no krēsla;

·         vīrietis, 17, strādnieks mežizstrādes cirsmā veica zaru un sazāģēto sortimentu kraušanu. Pēkšņi koku gāzējs uzgāza viņam virsū koku, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietis, autovadītājs, guva smagas traumas, jo, liekot autobusam riepu, iekrita remontbedrē;

·         vīrietis, 67, apsargs, veicot objekta apsekošanu, kāpa pāri auto apskates bedrei, kuras malās bija nolikti metāla režģi. Apsargs uzkāpa uz metāla režģiem un paslīdēja, iekrītot bedrē, un guva vairākas smagas traumas;

·         vīrietim, 44, šķirošanas līnijas operatoram, atgriežoties darbā pēc darbnespējas, palika slikti, un viņš mira;

·         vīrietim, 58, vagonu apskatītājam-remontētājam, pēkšņi palika slikti, un viņš mira darba vietā;

·         sieviete, 60, zāles darbiniece, nokrita no rampas un guva smagas traumas;

·         vīrietis, presēšanas iekārtas operators tika saspiests uz pusēm, kad pie darbojošās presēšanas iekārtas, tika atvērts drošības pārsegs;

·         vīrietis, 59, kokapstrādes strādnieks, uz lauka vāca un dedzināja nozāģētās atvases, vēlāk tika atrasts miris;

·         vīrietis, 62, pašvaldības policijas inspektors, dzēšot kūlas ugunsgrēku, tumsā iekrita pamestā pagrabā (3m dziļš), un guva smagas traumas.

·         sieviete, 58, žurnāliste, ejot pa ielu, paslīdēja un krita, gūstot iegurņa traumu;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva galvas un muguras traumas, jo uzkrita nozāģētais koks;

·         vīrietis, 36, namdaris, paklupa darba vietā un krītot salauza roku;

·         vīrietis, 28, kokapstrādes ceha strādnieks, strādājot automašīnas kravas kastē, pārkrita pār kravas kastes bortu, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 45, vilcējautomobiļa vadītājs, atrodoties komandējumā ārzemēs, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 29, ārsts-stažieris, neveiksmīgi nokrita no krēsla un lauza mugurkaula astes daļu;

·         vīrietis, 20, strādnieks, izsaucot liftu no ēkas 3.stāva, nepārliecinājās par lifta esamību un iekrita lifta šahtā, kā rezultātā guva smagas traumas;

·         vīrietis, 41, metinātājs, mira darba vietā;

·         sieviete, 50, vecākais kasieris, paslīdēja un krita, gūstot smagu lūzumu;

·         vīrietim, 40, projektu vadītājam, braucot pie mašīnas stūres, palika slikti un viņš mira;

·         vīrietis, 42, būvstrādnieks, izkrita caur starpstāvu pārsegumu un guva smagus sasitumus;

·         vīrietis, 36, dīzeļlokomotīves vadītāja palīgs, kāpjot pa lokomotīves priekšējās daļas kāpšļiem, paslīdēja uz apledojuša kāpšļa un krita aptuveni no 2m augstuma. Darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietis, 24, ceļu būves palīgstrādnieks, veicot darbu pie ceļu apmaļu izgatavošanas, nolēma saskaitīt izgatavotās apmales, kas bija sakrautas kaudzē. Uzkāpjot kaudzē (apm.1 m augstumā), viena no apmalēm sāka slīdēt un uzkrita cietušajām uz kājas, kā rezultātā darbinieks guva smagu traumu;

·         vīrietis, 50, celtnieks, montējot māju, panelim izlūza stiprinājuma vietas, un tas uzkrita darbiniekam virsū, kā rezultātā viņš mira. Darba devējs nav paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam par darba ņēmēja statusu;

·         sieviete, 53, palīgstrādnieks, kokapstrādes ražotnē nesa dēļus  un aizķērās aiz sliedes, kā rezultātā darbiniece krita un guva gūžas traumu;

·         vīrietis, 48, rokas lokmetinātājs, un vīrietis, 33, būvkonstrukcijas montētājs, ārzemēs veica balkona pagaidu atbalsta saišu demontāžu. Virs darbinieka esošā balkona plātne pēkšņi gāzās un piespieda darbinieku zem tās;

·         vīrietis, 59, autobusa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 60, aprūpētāja, ejot uz darbu, uzņēmuma teritorijā paslīdēja un krita, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 36, ceha strādniece, strādājot pie skaidu plākšņu lobīšanas iekārtas, guva rokas traumu, jo roka tika ievilkta iekārtas rotējošā mehānismā;

·         vīrietis, 55, kravas automobiļa vadītājs, mira atrodoties ārzemēs;

·         sieviete, mira, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, mira, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         sievietei, 44, fasēšanas ceha glazētājai, tīrot darbojošos iekārtu, tika ierauta roka. Gūts dubults rokas lūzums;

·         vīrietis, 44, būvstrādnieks, atradās tranšejā, kurai bija izņemti aizsargvairogi. Notika zemes nogruvums un cietušais tika apbērts, kā rezultātā darbinieks guva vairākus ribu lūzumus un citas traumas.

 

 

 

Ceturtdien, 28.aprīlī, labklājības ministrs Jānis Reirs tiksies ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi, lai pārrunu aktualitātes darba aizsardzības un darba tiesību jomā. Šodien visā pasaulē atzīmē Starptautisko darba aizsardzības dienu, pievēršot uzmanību drošai un veselībai nekaitīgai darba videi.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: „Darbinieki ir vērtīgākie resursi, kas uzņēmumam nes peļņu. Savukārt darba vide ir uzņēmuma vizītkarte gan darbinieku, gan sadarbības partneru un klientu, gan visas sabiedrības priekšā. Tādēļ drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai un darba vides sakārtošanai ir jābūt vienai no prioritātēm katrā uzņēmumā. Turklāt laikā, kad aktuāls ir darbaspēka novecošanās un pensionēšanās vecuma paaugstināšanas jautājums, veselīga darba vide un veselīgs darbinieks ir priekšnosacījums gan sabiedrības labklājībai, gan valsts un uzņēmuma ilgtspējai”.

 

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) datiem pasaulē ikkatras 15 sekundes viens darbinieks mirst nelaimes gadījumā darbā vai no arodslimības. Savukārt Latvijā 2015. gadā ikkatrās 5 stundās viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā. Tāpat SDO dati liecina, ka nelaimes gadījumi darbā rada lielus zaudējumus. Proti, tie veido 4% no vispasaules (globālā) iekšzemes kopprodukta. Arī Latvijā 2015. gadā nelaimes gadījumu un arodslimību radītie izdevumi bija ievērojami – saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajiem datiem tie bijuši vairāk nekā 30 miljoni eiro.

 

VDI direktors Renārs Lūsis, kurš šajā dienā plāno piedalīties valsts un pašvaldību iestāžu preventīvajās pārbaudēs, norāda: „Valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt paraugam privātajam sektoram. Ir jāparāda, ka mēs paši rūpējamies par saviem darbiniekiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ceru, ka šī preventīvā pārbaude būs papildu motivācija iestādēm objektīvāk un kritiskāk paskatīties uz savu darba vidi, tāpēc došos līdzi saviem inspektoriem kādā no pārbaudēm”.

 

VDI aicina izmantot mājaslapā www.stradavesels.lv pieejamos informatīvos materiālus, interaktīvos rīkus u.c. informāciju, kas palīdzēs uzlabot zināšanas darba aizsardzībā, kā arī labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, labklājības ministra preses sekretāre, 67021594, Viktorija.Buraka@lm.gov.lv

Valsts darba inspekcija (VDI), tuvojoties Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, 28.aprīlim, ir uzsākusi preventīvas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, pievēršot uzmanību darba vides iekšējās uzraudzības veikšanai. Pārbaužu mērķis ir samazināt pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu, kas saistīti ar pakrišanas, paklupšanas un paslīdēšanas riskiem.

Pēc VDI rīcībā esošās informācijas, pēdējo četru gadu laikā valsts un pašvaldības iestādēs no paklupšanas, pakrišanas, paslīdēšanas cietuši 335 nodarbinātie. Lai arī 2015.gadā nelaimes gadījumu skaits valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēs samazinājās, tomēr jāuzsver, ka būtiski pieauga tieši smago nelaimes gadījumu skaits, un to var uzskatīt par negatīvu tendenci. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, taču, galvenokārt, tie ir bijuši kritieni, kas saistīti ar paklupšanu vai aizķeršanos aiz priekšmetiem, piemēram, vadiem, somām u.c. Tāpat nereti traumas gūtas, paslīdot un pakrītot gan uz mitras, gan sausas grīdas, kāpjot pa kāpnēm, pakāpjoties uz krēsliem, kā arī mācību kabinetos aizķeroties aiz paaugstinājumiem.

 

Iepriekš šādas tematiskās pārbaudes valsts un pašvaldību iestādēs nav veiktas. Vienas dienas akcija tika īstenota 2010. gadā, tāpēc šogad pārbaudēs inspektori pārliecināsies, vai darba aizsardzības sistēma darbojas efektīvi. VDI aicina izmantot e-pakalpojumus gan administratīvo dokumentu saņemšanai, gan ziņošanai par novērstajiem pārkāpumiem, tādējādi padarot šo procesu ātrāku un ērtāku (sīkāk VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā Internetapkalpošanas centrs).

 

Lai pēc iespējas efektīvāk novērstu iespējamos trūkumus darba aizsardzībā, pārbaužu laikā VDI inspektori ne tikai pārbaudīs darba vietas un darba aizsardzības dokumentus, bet arī sniegs padomus, kā uzlabot darba vidi un novērst nelaimes gadījumu riskus valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797,

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Palīdzot darbiniekiem apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus un radot labus darba apstākļus, ikviens uzņēmējs var uzlabot darbinieku labklājību, pagarināt strādājošo darba mūžu un līdz ar to veicināt efektīvu uzņēmuma darbību. Ar šādu vēstījumu un 2015.gada Latvijas labākā darba devēja – «Rimi Latvia» - pieredzes piemēru ceturtdien Latvijā atklāta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) organizētā informatīvā kampaņa «Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā».

Divus gadus ilgās informatīvās kampaņas mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par dažādu paaudžu kopdarba priekšrocībām, tādējādi rosinot darbiniekus, darba devējus un vadītājus sadarboties, lai atbalstītu veselīgu un produktīvu darbu jebkurā vecumā. Apkopojot Eiropas Savienības dalībvalstīs gūto pieredzi ilgtspējīgu darbavietu veidošanā, apzinātas vairākas panākumu atslēgas.

Nozīmīgs faktors ir tā dēvētā visaptverošā pieeja, kas paredz uzlūkot darbavietu kā vienotu veselumu un izmantot dažādas metodes, kas varētu uzlabot darba vidi. To vidū ir apmācības, mūžizglītība, karjeras attīstība, motivēšana, kā arī darba un privātai dzīvei atvēlētā laika līdzsvarošana. Ne mazāk svarīgi aspekti ir darba vides risku novērtēšana, lai pasargātu darbiniekus no nelaimes gadījumiem, un darba uzdevumu pielāgošana darbinieku individuālajām spējām, prasmēm un veselības stāvoklim. Tas ietver arī gados vecāko darbinieku nozīmēšanu veikt vieglākus uzdevumus vai strādāt nepilnu darba laiku. Piemēram, pārcelt darbā no ražošanas objektiem uz biroju, kur ir mazāka fiziska slodze un iespēja pašam plānot veicamā darba izpildi. Savukārt īstenojot pasākumus invaliditātes novēršanai, rehabilitācijai un atgriešanās darbā veicināšanai, uzņēmumi var novērst kvalificētu darbinieku priekšlaikus pensionēšanos un līdz ar to viņu zināšanu neglābjamu zaudēšanu.

«Veicot kvalitatīvus darba aizsardzības pasākumus, uzņēmumi iegūst veselīgu, produktīvu un motivētu darbaspēku, kas ļauj saglabāt konkurētspēju un vērtīgas darbinieku prasmes. Tas ļauj arī ietaupīt uz jaunu darbinieku sagatavošanas rēķina, jo ilgtspējīgās darbavietās ir mazāka darbinieku mainība. Ieguvēji ir arī darbinieki, kuri var strādāt un būt sabiedrībai noderīgi arī pensijas vecumā, tādā veidā uzlabojot savas dzīves kvalitāti,» stāsta Latvijā informatīvo kampaņu īstenojošās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Kampaņas laikā darba devējiem un darbiniekiem interneta vietnē stradavesels.lv būs pieejami padomi ilgtspējīgas darbavietas izveidošanā, bet personāla un darba aizsardzības speciālistiem no maija tiks rīkoti semināri. Informāciju par to norisi varēs iegūt stradavesels.lv sadaļā Kalendārs.

Ar labu ilgtspējīgas darbavietas piemēru varēja iepazīties jau informatīvās kampaņas atklāšanas pasākumā, kas notika 2015.gada Latvijas labākā darba devēja «Rimi Latvia» hipermārketā. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Stabulniece atklāj, ka iespēja strādāt drošā un veselīgā vidē daudziem cilvēkiem ir pamats gan finansiālai, gan emocionālai un garīgai dzīves drošībai: ««Rimi Latvia» nodarbina cilvēkus vecumā no 18 līdz pat 70 un vairāk gadiem. Strādājot ar tik dažādu vecuma grupu darbiniekiem, esam guvuši neskaitāmas atziņas un plašas zināšanas, kā veiksmīgi apvienot jaunības entuziasmu ar ilggadēju pieredzi un zināšanām. Mēs apzināmies ilgtermiņa attiecību nozīmi un savu kā darba devēja atbildību darbinieku priekšā, jo darba devējs sniedz ne tikai iespēju nopelnīt, bet arī veicina stabilitāti, drošības sajūtu un piederību. «Rimi» paralēli notiek desmitiem dažādas aktivitātes un programmas darbinieku labsajūtas, drošas un veselīgas darba vides veicināšanai – tās ir gana praktiskas un ikdienišķas lietas, kā izrādām rūpes par saviem darbiniekiem, piemēram, speciāli palīglīdzekļi, lai veikala darbinieki varētu viegli un droši aizsniegt augstos plauktus, ērtas un speciāli izstrādātas darba formas, smagumu celšanas un palešu izmēru standartu noteikšana, iekšējie saliedēšanas pasākumi un citas praktiskas aktivitātes.»

Līdz ar informatīvās kampaņas atklāšanu tiek izsludināta pieteikšanās ikgadējam labas prakses balvas konkursam «Zelta ķivere», kurā šogad tiks apbalvoti uzņēmumi un organizācijas, kas demonstrējušas stingru apņemšanos un līdzdalības pieeju vecuma pārvaldības jomā. Balvas tiks pasniegtas divās grupās – uzņēmumiem, kuru skaits ir līdz 100 darbiniekiem, un uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz simtu. Pieteikumus Valsts darba inspekcijā var iesniegt līdz 2016.gada 9.septembrim.

Par EU-OSHA

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) palīdz veidot Eiropas darba vidi drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 28 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā.

 

Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”), ietvertās normas.

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras normatīvajā aktā – Darba likumā – jau ir ietverts darba devēja, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, pienākums rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju (VDI) par nosūtīto darbinieku. Darba likuma 14.pantā ir ietverta arī informācija par to, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama VDI, kā arī kādus nodarbinātības noteikumus darba devējam ir jāievēro.

 

Lai nodrošinātu normu vieglāku uztveramību, pārņemtu precīzi direktīvas normas, kā arī lai nodrošinātu VDI iespēju efektīvi veikt pārbaudes darbavietās, šobrīd spēkā esošais Darba likuma 14.pants, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanas jautājumus sadalīts vairākos jauno pantos. Līdz ar to jaunā redakcijā izteikts Darba likuma 14.pants, kas noteiks vispārīgos ar darbinieku nosūtīšanu saistītos jautājumus. Tāpat likums papildināts ar 14.1 un 14.2pantu. Tie attiecīgi noteiks darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā, un darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas.

 

Tāpat likumu ir paredzēts papildināt ar jaunu 75.2pantu. Tas noteiks darbuzņēmēja (personas, kas tieši ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu.

 

LM atgādina, ka pamatprasības par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ir jau ietvertas Darba likumā ar brīdi, kad tas pieņemts un stājies spēkā.

 

Darbinieku nosūtīšana ir tāda pakalpojuma sniegšana, kas ietver pārrobežu elementu, tas ir, pakalpojumi tiek sniegti citā valstī, nevis valstī, kurā tie parasti tiek sniegti, un darbs tiek veikts personas labā, ar kuru darba devējs ir noslēdzis līgumu par konkrētā darba veikšanu. Tādejādi darbinieka nosūtīšana ir uzskatāma par specifisku komandējuma veidu – darbības, ko veic darba devējs darbinieku nosūtīšanas gadījumā, lielā mērā ir līdzīgas tām, kas tiek veiktas, nosūtot darbinieku komandējumā.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā.


Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi „Darbības programmas „
Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” īstenošanas noteikumi”.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.


Saskaņā ar pētījuma
Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums un sagatavots darba aizsardzības pasākumu plāns, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (22,0%), zivsaimniecība (26,4%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība (32,6%). Savukārt pasākumu plāns sagatavots tikai 62% uzņēmumu, kuros veikts darba vides risku novērtējums (pilnībā vai daļēji). Tas liecina, ka uzņēmumi nav sakārtojuši drošu darba vidi saviem darbiniekiem, neskatoties uz likumdošanas prasībām.

Lai apzinātu aktuālo situāciju, sekotu līdzi darba aizsardzības situācijai uzņēmumos, un veiktu atbilstošus uzlabojumus, paredzēts turpināt Darba apstākļu un risku pētījumus, kā arī veikt dažādu aktuālo problēmu cēloņu, analīzes pētījumus, piemēram, par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū, darba strīdu praktiskas risināšanas sistēmas pilnveidi.

Vienlaikus kā viena no aktuālām un nepieciešamām aktivitātēm, kas jau pierādījusi savu nozīmību, ir konfliktsituāciju (darba strīdu) efektīva izšķiršana, kas palīdzētu gan nodarbinātajam, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses.

Kopējais finansējums ir 12, 64 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10, 75 milj. eiro un valsts budžeta finansējums –1, 89 milj. eiro. Projekta ietvaros līdz 2022.gada 31.decembrim kopumā tiks atbalstīti 4700 uzņēmumi.

Paredzēts, ka šo pasākumu īstenos Valsts darba inspekcija, kuras sadarbības partneri būs –
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Rīgas Stradiņa universitāte (“Darba drošības un vides veselības institūts”).





Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 29.februārim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 6 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Arī pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 6 nodarbinātie. Vēl 19 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 31).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 57, palīgstrādnieks, nokārtoja dabiskās vajadzības blakus kokogļu ražošanas iekārtai, kas negaidīti uzsprāga, darbinieks no gūtajām traumām mira;

·         vīrietis, 54, automobiļa vadītājs, guva smagas traumas, nokrītot no pārvietojamām kāpnēm;

·         vīrietis, 36, autovadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 27, pārdevēja, mira darba vietā;

·         vīrietis, 47, strādnieks, ejot pa kāpnēm, pēkšņi krita un traumēja muguru;

·         vīrietis, 48, kravas automobiļa vadītājs, izkāpjot no iekrāvēja, krita un lauza kāju;

·         vīrietis, 55, dokers, paslīdēja un salauza kāju;

·         sieviete, 60, apkopēja, mira darba vietā;

·         vīrietis, 55, iekārtu mehāniķis, mira darba vietā;

·         vīrietis, 54, autoatslēdznieks, remontējot mašīnu, neuzlika to uz rokas bremzes, kā rezultātā mašīna sāka ripot un piespieda cietušo pie grīdas. Vīrietis guva smagas traumas;

·         vīrietis, 26, strādnieks lopkopībā, pārvietoja salmu ruļļus; viens ruļļiem izkustējās un uzkrita darbiniekam virsū - darbinieks guva mugurkaula traumu;

·         vīrietis, 52, būvstrādnieks, ekskavatora priekšējā kausā pacēla divus darbiniekus un piebrauca pārāk tuvu jumta malējam profilam, tādējādi iespiežot kausā stāvošo darbinieku, kurš guva smagas traumas;

·         vīrietis, 45, noliktavas darbinieks, ceļot smagumu ar autokrānu, nokrita, traumējot krūškurvi;

·         sieviete, 49, medicīnas māsa, slimnīcas teritorijā krita, gūstot smagus veselības traucējumus;

·         vīrietis, 60, atslēdznieks, veica siltumtrases avārijas novēršanas remontdarbus, kad no karstā ūdens caurules tika izspiesta metāla tapa. Cietušais guva acu applaucējumu no karstā ūdens un tvaika;

·         vīrietis, 59, galvenais speciālists-inženieris, mira darba vietā;

·         sieviete, 75, farmaceits, nokrita un guva galvas ievainojumu un gūžas lūzumu;

·         vīrietis, 30, operators, cietušais, uzsākot ēveles regulēšanu, nepārliecinājās, vai ēveles rotējošā galva ir apstājusies. Inerces rezultātā roka pieskarās ēveles galvai un traumēja rokas pirkstus;

·         vīrietis, 54, strādnieks, gāja bojā, kad rezervātā, pie dzelzceļa sliedēm, valdes loceklis zāģēja koku. Koka gāšanās virzienā nāca darbinieks, kurš guva traumas un to rezultātā mira;

·         sieviete, 56, medicīnas māsa, paklupa uz mitrām kāpnēm, laužot kājas pirkstu;

·         vīrietis, 20, kokvedēju kravas automašīnas vadītājs veica kokmateriālu iekraušanas darbus. Pagriežoties ieraudzīja, ka pie piekabes guļ cietušais, iespējams nelegāli nodarbināts, kuram virsū uzvēlies baļķis. No gūtajām traumām vīrietis mira;

·         vīrietis, 57, stacijas strādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 60, kontrolmēraparātu tehniķis, lai veiktu elektrospuldzes nomaiņu, uzkāpa uz taburetes, zaudēja līdzsvaru un nokrita, kā rezultātā guva labās rokas traumu;

·         vīrietis, 43, NVA projekta algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, tika atrasts miris darba vietā, kur veica ceļmalas grāvju attīrīšanu no krūmiem;

·         vīrieti, 69, nereģistrēti nodarbināto, ierāva frēzēšanas iekārta, rezultātā darbinieks no gūtajām traumām mira;

·         vīrietis, 62, mira darba vietā;

·         sieviete, 61, skolotāja, gaitenī paslīdēja un nokrita, guva rokas lūzumu;

·         vīrietis, 50, elektromontieris, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 58, būvnieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 50, autobusa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā.

Eiropas Parlaments otrdien balsojumā apstiprināja tiesību aktus ar mērķi izveidot “Eiropas platformu“ nedeklarēta darba apkarošanai, kas pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, lai kopīgi risinātu problēmu, kas kaitē ES ekonomikai  un kropļo ES darba tirgu. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.

EP deputāti apstiprināja savus grozījumus Komisijas priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.

Debatēs pirms balsojuma ziņotājs Georgi Pirinski (S&D, Bulgārija) teica: “Platformas mērķis ir paplašināt dalībvalstu iespējas risināt daudzveidīgās un sāpīgās problēmas, ko rada nedeklarēts darbs. Tās mērķis būs novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, sadarbojoties visām iesaistītajam pusēm, un veicināt pāreju no nedeklarēta darba uz deklarētu.“

“Nedeklarēts darbs” ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.

Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, teikts priekšlikuma tekstā.

Platformas galīgais mērķis ir uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma risinās visus nedeklarētā darba veidus, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību.

Platformas struktūra

Platformu veidos pa vienam īpaši ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvji, ne vairāk kā četri ES līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, vienādā mērā pārstāvot gan darba ņēmējus, gan darba devējus (bez balss tiesībām). Pastāvīgo novērotāju statusā piedalīsies arī Eurofound, ES darba drošības un veselības aģentūra, Starptautiskās Darba organizācija un pārstāvji no Eiropas Ekonomikas zonu valstīm.

Platforma tiksies vismaz divreiz gadā, un tai vajadzīgos līdzekļus (2,1 miljoni eiro gadā) piešķirs no ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas.

Papildinformācija

Nedeklarēti nodarbinātajiem bieži ir jāstrādā kaitīgos apstākļos, par zemu samaksu, paciešot, ka tiek pārkāptas viņu darba ņēmēju tiesības. Nedeklarēts darbs var veicināt sociālo dempingu, īpaši, ja tas notiek pāri robežām. Ar platformas palīdzību vajadzētu arī nepieļaut personu brīvās pārvietošanas principa izmantošanu nedeklarēta darba nolūkos.

Saskaņā ar Eurofound datiem, nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji veido ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Visvairāk tas ir izplatīts celtniecības jomā, bet arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.

Tālākie soļi

Šodien Parlamentā pieņemtie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Ministru Padomē. Tie stāsies spēkā pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Papildinformācija

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu  darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

 

“Kokapstrādes nozarē notiek darbs ar darbinieku veselībai un dzīvībai ļoti bīstamām iekārtām, kas nepiedod cilvēku neuzmanību, paviršību vai pārgalvīgu rīcību. Ja mēs to neapzināmies un nenovērtējam, tad sekas diemžēl ir ļoti smagas vai pat letālas. Katru reizi, kad tiek veikts darbs bez atbistošiem iekārtas ražotāja paredzētajiem drošības aizsargiem iekārtu kustīgajām un rotējošajām daļām, mēs spēlējam loteriju ar darbinieku veselību. Tāpat dažas ietaupītās sekundes vai minūtes iekārtas apturēšanai, lai veiktu uzkopšanas darbu droši, nav tā vērtas, lai darbinieks riskētu zaudēt savas rokas, kājas vai pat dzīvību.”: norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu notiek, kad, neapturot iekārtu, darbinieks veic tās tīrīšanu, vai vēlas atbrīvot iekārtu no kādas iestrēgušas materiāla daļas. Veicot šīs darbības, darbinieki bieži tiek ierauti vai ievilkti aiz drēbēm vai kādas ķermeņa daļas iekārtas rotējošajā vai kustīgajā mehānismā un gūst ļoti smagas vai pat letālas traumas. Līdz ar to, uzņēmumu vadītāji aicināti pievērst īpašu uzmanību šiem riska faktoriem, pārrunājot ar darbiniekiem drošas darbu metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī darbinieku nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm.

 

Attiecībā uz pašām pārbaudēm R.Lūsis paskaidro: „Mēs apzināti publiski informējam nozares pārstāvjus un arī nosūtam tiem elektronisku vēstuli par iecerētajām pārbaudēm, jo to mērķis ir motivēt darba devējus pašiem sakārtot darba vidi un novērst riskus savu darbinieku dzīvībai un veselībai vēl pirms mūsu inspektoru ierašanās. Ja tomēr redzēsim, ka brīdinājumi nestrādā un cilvēki strādā dzīvībai bīstamā vidē, darbi tiks apturēti un piemērotas attiecīgas sankcijas.”

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-