Otrdiena, 2014. gada 23. decembris
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

kas.jpg

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Šī gada 21. novembrī Rīgā, piedaloties Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts darba inspekcijas (turpmāk tekstā Darba inspekcija) rīkotā starptautiskā konference “Veseli un droši darbinieki – priekšnosacījums darba tirgus ilgtspējai”.

Konferenci iesāka RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš ar informatīvu ziņojumu par darba apstākļiem un riskiem Latvijā kopš ir stājušies spēkā pirms 12 gadiem pieņemtie Eiropas Savienības normatīvie akti. “Pēdējo 12 gadu laikā darba apstākļi Latvijā ir mainījušies strauji. Uzlabojumus ir veicinājušas globālas tendences, kā arī izmaiņas Latvijas darba aizsardzības sistēmā. Tomēr, lai arī daļa darba aizsardzības aspektu ir uzlabojušies, citi ir palikuši nemainīgā līmenī. Tāpēc ir pamatoti teikt, ka vispārīgā darba kultūra Latvijā nav pietiekoši augstā līmenī, ir izaugsmes iespējas” tā Ivars Vanadziņš.

Atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas aplēsēm, 4% no pasaules gada IKP tiek zaudēta arodslimību un nelaimes gadījumu darbā rezultātā, kas kopā sastāda 490 miljardus eiro lielus zaudējumus. Latvijā šī summa (vadoties no pašreiz pieejamajiem datiem), kas tiek zaudēta ir 14.3 miljoni eiro. Šo summu sastāda tiešās izmaksas, piemēram, sociālo pabalstu izmaksas, ārstēšanas izmaksas, kā arī netiešās izmaksas, piemēram, uzņēmēja neiemaksātie nodokļi par prombūtnē esošu darbinieku, kas rodas darbiniekam gūstot arodtraumu, notiekot nelaimes gadījumam vai neierodoties darbā citu iemeslu dēļ. No prombūtnē esošiem darbiniekiem zaudējumus cieš arī uzņēmēji, kam ir jāiegulda vērtīgie uzņēmuma resursi, lai aizvietotu darbiniekus. Tāpēc vienam no svarīgākajiem uzņēmuma resursiem ir jākļūst tieši tā darbiniekiem. Uzņēmējiem ir jāsaprot, ka ieguldot savu darbinieku labklājībā, nodrošinot tiem veselīgus un drošus darba apstākļus, būs iespējams ieekonomēt nākotnē, jo būs mazāk neparedzētu izmaksu. Nodrošinot patīkamus darba apstākļus saviem darbiniekiem, uzņēmējs investē līdzekļus ilgtspējīgākai uzņēmuma darbībai nākotnē.

Konferences otrā daļa tika veltīta radošajām darbnīcām, kurās konferences dalībnieki tika aicināti sadalīties grupās. Katrai no trim grupām tika dots uzdevums, kā ar konferencē dzirdēto un radošajās darbnīcās pārrunāto, uzlabot darba vidi Latvijā.

Konferencē ar prezentācijām piedalījās Bernhard Brueckner, Starptautiskās Darba inspekciju asociācijas viceprezidents, Anne Salmi, Somijas arodveselības institūta vecākā speciāliste, Nils-Petter Wedege, Starptautiskās Darba inspekciju asociācijas darba aizsardzības eksperts, Helle Tosine, Starptautiskās Darba inspekciju asociācijas pārstāve, Wiking Husberg, Somijas Sociālo lietu un veselības ministrijas pārstāvis, Jonathan Holvey, Apvienotās Karalistes Veselības un drošības pārvaldes darbības vadītājs, Piia Tint, Tallinas Tehniskās universitātes pārstāvis, Rasa Sidagyte, Lietuvas Higiēnas institūta pārstāve, Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors, Zinta Podniece, EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta politikas analītiķe, Ivars Vanadziņš, Darba drošības un vides veselības institūta direktors, Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pārstāve un citi eksperti.



Detalizētāka informācija pieejama prezentācijās (sk.pielik.)

Fotogalerija

 

Pieredzes apmaiņa notiek ar ESF projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr. 1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

 

2014-12-01_19-38_Info VDI lapas jaunumu.jpg

 

Šodien, 20. novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu.

Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts – vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu.

 Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. „Ar pakalpojumu ieviešanu, mūsu klientu apkalpošanas serviss noteikti uzlabosies, jo palielināsies informācijas apmaiņas ātrums starp inspekciju un klientu. Kā rezultātā būs gan apmierinātāki klienti, gan Valsts darba inspekcija varēs vairāk fokusēties uz prioritāšu īstenošanu,” tā par jauno e-pakalpojumu ieviešanu izteicās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Līdzīgās domās ir arī e-pakalpojumu izstrādātāja AS Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika: „Risinājums pamatā ir vērsts uz sadarbību starp iestādēm, kas praktiski nozīmē birokrātiskā procesa optimizēšanu un, cerams, būtisku lēmuma pieņemšanas procedūras paātrināšanu.”

Lai nodrošinātu jauno pakalpojumu funkcionalitāti, Valsts darba inspekcija veica būtiskas izmaiņas savās informācijas sistēmās, kā arī radīja jaunas datu apmaiņas iespējas ar citām valsts iestādēm, kas nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu. „Kā vienu no būtiskākiem šī projekta izaicinājumiem es gribētu minēt datu apmaiņu ar citiem valsts nozīmes reģistriem. Datu apmaiņas protokola saskaņošana ar citām iestādēm ir laikietilpīgs process, kas noteikti negatīvi ietekmē projekta realizācijas saspringtos termiņus. Tehniska un birokrātiska rakstura šķēršļi ir pārvarami, ja projektā iesaistītās puses strādā vienotā komandā, kā tas bija ar e-pakalpojumu ieviešanu ” tā par pakalpojumu izstrādes procesu saka Ivonna Bibika.

E-pakalpojumu lietošanai nepieciešams autentificēties ar e-paraksta vai Mobilā ID autentifikācijas sertifikātu vai internetbankas autentifikācijas līdzekļiem. Visi e-pakalpojumi ir pieejami Valsts darba inspekcijas mājaslapā, sadaļā Internetapkalpošanas centrs, kā arī vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv.

E-pakalpojumi un jauni IT risinājumi ieviesti, noslēdzot VDI ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu realizēto projektu Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana. Projekta ieviešanas izmaksas: 645 334,89 Ls (projekts tika realizēts latos).

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka pirmdienu, 17.novembri, pārcels uz sestdienu, 22.novembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. 

Iepriekšminēto paredz 2013.gada 25.jūnijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā.

 

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Atgādinām, ka Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

 

 

Šī gada 9. un 10. oktobrī Rīgā, piedaloties Beļģijas, Francijas, Somijas un Latvijas valsts darba inspekciju pārstāvjiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas (turpmāk Darba inspekcija) rīkotā konference “Efektīvas inspicēšanas metodes”.

Konferenci iesāka Darba inspekcijas pārstāvju informatīvais ziņojums par inspekcijas darbību, kā arī tās sadarbības partneriem. “Sadarbība, tas ir pareizais ceļš uz attīstību, radot pievienoto vērtību visam, ko darām,” atzina Rīgas reģionālās Darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. Jebkura veida sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm ir vērtējama pozitīvi, taču, lai nodrošinātu efektīvāku iestādes funkciju nodrošināšanu, kā arī informācijas apmaiņu un Darba inspekcijas amatpersonu drošību un aizsardzību apsekojumu laikā, ir nepieciešams veicināt sadarbības iespējas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā liela nozīme ir sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. “Nevalstiskās organizācijas sniedz plašas atbalsta funkcijas, sākot no dažādu monitoringu veikšanas līdz pat palīdzībai veicot izmeklējumus par darba tiesību pārkāpumiem," tā par nevalstisko organizāciju lomu Beļģijas Darba inspekcijas darbā izteicās tās konsultants Philippe Vanden Broeck.

            Konferencē liela uzmanība tika vērsta inspektoru drošībai apsekojumu laikā Latvijas un ārvalstu inspekciju pieredzē. Nereti inspektoriem ir jāsastopas ar vardarbības izpausmēm veicot savus darba pienākumus. Vardarbība ir rīcība, kas ir vērsta mērķtiecīgi pret kādu konkrētu personu, lai piespiestu viņu kaut ko darīt, vai iegūtu kontroli pār šo personu. Latvijas un ārvalstu inspektori nereti sastopas ar dažādiem vardarbības izpausmes veidiem, piemēram, izsakot aizskarošas piezīmes, fiziska vardarbība, kā arī emocionāla vardarbība, kas izpaužas kā draudi amatpersonai. Eksperti atzina: “Jebkura iestāde, kas nodarbojas ar inspicēšanu, saprot, ka inspektoru ikdienas darbā var gadīties nepatīkamas situācijas. Šādu situāciju gadījumā ir svarīgi nekavējoties informēt darba devēju, kas attiecīgi ir izstrādājis seku mazināšanas mehānismu. No jebkuras situācijas ir vērts mācīties, lai tas neatkārtotos nākotnē, tāpat arī darba devējam būtu pienākums sniegt pilnīgu informāciju par darbinieka drošības iespējamo apdraudējumu, protams, ja tas ir iespējams. Jo labāk esam sagatavoti pirms pārbaudes, jo veiksmīgāk tā tiek aizvadīta”.

            Konferences noslēgumā tika secināts, ka pamatnosacījumi efektīvai inspicēšanai ir sadarbība gan ar valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, gan ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir spējīgas sniegt savu ieguldījumu. Tāpat arī liela loma inspektoru drošības garantēšanai ir no valstu likumsargu puses, ar kuriem tiek veikta sadarbība. No nepatīkamām situācijām nevar izvairīties, taču tām var atbilstoši sagatavoties, lai censtos pēc iespējas veiksmīgāk rast saspīlētas situācijas mierīgu atrisinājumu.

            Konferencē par ārvalstu pieredzi efektīvām inspicēšanas metodēm vēstīja Beļģijas Darba inspekcijas pārstāvis Philippe Vanden Broeck, Francijas Darba direktorāta pārstāvis Hubert Rose un Somijas Dienvidsomijas reģionālās darba inspekcijas pārstāve Jenny Rintala.

 

Detalizētāka informācija pieejama prezentācijās: Fails 1, Fails 2, Fails 3, Fails 4 un Fails 5

  

Pieredzes apmaiņa notiek ar ESF projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr. 1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

 2014-12-01_19-38_Info VDI lapas jaunumu.jpg

FOTOGALERIJA

 

Šodien, 24.10.2014. Rīgā norisinājās Valsts darba inspekcijas (turpmāk Darba inspekcija) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras rīkotā konkursa "Zelta ķivere" dalībnieku apalvošana.

Lai veiksmīgāk izceltu un atspoguļotu efektīvus darba vides stresa samazināšanas pasākumus, šogad jau 9.reizi Darba inspekcija organizēja labās prakses konkursu darba aizsardzībā „Zelta ķivere”, apbalvojot uzņēmumus, kuri demonstrējuši ievērojamu un inovatīvu sniegumu drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanā. Labākie Latvijas piemēri piedalīsies Eiropas Labas prakses balvas izcīņā.

            "Esmu gandarīts, ka Latvijā ir atbildīgi uzņēmumi, kas investē līdzekļus un meklē inovatīvus veidus, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem veselīgas darba vietas ne tikai normatīvo aktu robežās, bet arī ārpus tām. Šādi darba  devēji apzinās savu darinieku vērtību, kas nākotnē nodrošina darbinieku uzticību un paaugstina produktivitāti, kā arī veicina patīkamāku uzņāmuma mikroklimatu," uzsver  Darba inspekcijas direktorors  Renārs Lūsis.

            Par uzņēmumu vadītāju komunikācijas lomu stresa mazināšanai izteicās Ieva Kukule, Organizāciju labklājības institūta valdes locekle:"Cilvēks, ar kuru regulāri runā, kuram uzticas, jūtas kā vērtīgs resurss uzņēmumam. Darbinieki, kas nerunā ar vadību, nenozīmē, ka nerunā vispār – var gadīties, ka uzņēmējs nezina par savu darbinieku sajūtām, taču cilvēki ārpus organizācijas ir informēti".

            Šogad konkursā lielo uzņēmumu un organizāciju kategorijā piedalījās Lauku atbalsta dienests, kas ir pirmā un vienīgā valsts iestāde, kas ir piedalījusies konkursā un izcīnījusi pirmo vietu. Žūrija, kuras sastāvā bija Darba inspekcijas, Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības  pārstāvji, par noteicošo uzvaras iemeslu atzina Lauku atbalsta dienesta izstrādāto vietni www.sajutugids.com. Tajā ir iespējams iegūt praktiskus un vizuāli atraktīvi noformētus padomus labākām sajūtām darba vietās. Šis rīks ir pieejams ikvienam interesentam. Savukārt mazo uzņēmumu kategorijā pirmo vietu ieguva SIA "DPA".

            Konkursa kategorijā lielajiem uzņēmumiem otro vietu ieguva SIA " Cemex", bet trešo vietu savā starpā dalīja AS " Aldaris" un SIA ""Ventspils nafta" termināls". Mazo uzņēmumu kategorijā otro vietu – SIA "Out Loud". Veicināšanas balvas ieguva SIA "Grifs AG", AS "Swedbank" un AS "Cēsu alus".

            Plašāka informācija par konkursu: http://ej.uz/zelta_kivere

 

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šī gada 12.septembrī Rīgā, piedaloties Lietuvas un Bulgārijas ekspertiem, norisinājās Valsts Darba Inspekcijas un Nodarbinātības Valsts Aģentūras starptautiskais seminārs “Nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai īstenojamie pasākumi”.

Seminārā ar savu pieredzi par efektīvu pasākumu īstenošanu nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai dalījās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Stockholm School of Economics (SSE) Rīga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, Valsts darba inspekcijas juridiskās nodaļas vadītājs Guntars Staune. Savukārt, ar ārvalstu inspekciju pieredzi iepazīstināja Lietuvas darba inspekcijas juridiskā departamenta direktora vietnieks Gediminas Noreika un Bulgārijas darba inspekcijas starptautiskā darbaspēka migrācijas direktorāta vecākais inspektors Nenko Petkov Salchev. Pasākumā tika apspriestas nereģistrētās nodarbinātības tendences pēdējo gadu laikā Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī katras valsts padarītais pārkāpumu novēršanai. Tāpat semināra dalībnieki dalījās pieredzē nodarbinātības pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas kārtībā.

VDI direktors Renārs Lūsis atzīmēja, ka pasākums norisinās ļoti zīmīgā laikā, kad aprit desmit gadi kopš Ministru kabineta izstrādātajām pamatnostādnēm “Par nelegālās nodarbinātības samazināšanas pasākumiem” un pauda, ka: “Šie desmit gadi ir pagājuši ļoti dinamiski un, atskatoties uz paveikto un rezultātiem, ļauj saprast, kuri pasākumi ir sevi attaisnojuši un kur meklējami turpmākā darba pilnveidošanas risinājumi. Nenoliedzami, nereģistrētās nodarbinātības kontroles un uzraudzības darbs no Valsts darba inspekcijas puses nav bijis vienkāršs un prasījis nepārtrauktu situācijas analīzi un pastāvīga inspicēšanas metožu uzlabošanu, jo arī pārkāpēji kļūst arvien radošāki, meklējot iespējas apiet likumu”. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem nereģistrētās nodarbinātības samazināšanā viņš minēja sabiedrības iecietību pret pārkāpumiem: “Ar kontrolējošo institūciju centieniem vien nereģistrēto nodarbinātību samazināt ir ļoti sarežģīti. Ir nepieciešama daudz aktīvāka sabiedrības iesaistīšanās un spiediens pēc sakārtotām un tiesiskām darba attiecībām. Kamēr sabiedrībā valdīs iecietība un nereģistrētā nodarbinātība tiks uzskatīta par zināmu normu vai pat abpusēji izdevīgu darījumu, mums šajā jomā darba diemžēl netrūks’’.

Savukārt SSE Rīga pētnieks Arnis Sauka uzsvēra, ka uzņēmēji nereti izvēlas nodarbināt savus darbiniekus nelegāli ar slēptām metodēm: “Uzņēmējs ir racionāls cilvēks – viņš veidos savu biznesu tā, lai tas būtu maksimāli izdevīgi. Pēdējā laikā ir iespējams novērot dažādus veidus, kā uzņēmēji ar daļēji legālām metodēm cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas par saviem darbiniekiem. Klasiskais veids ar tiešu darbinieka nereģistrēšanu ir kļuvis primitīvs un reti izmantots, jo ir atrastas jaunas un daļēji legālas metodes, kuras ir grūti vai neiespējami pierādīt no tiesībsargājošo institūciju puses”.

Semināra pašmāju situāciju atspoguļoja arī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone ar viedokli, ka Latvijā ēnu ekonomika ir liela problēma, ko var secināt pēc statistikas datiem, kas ir nepielūdzami – atklāto nelegālo darbinieku skaits ir audzis no 4444 darbiniekiem 2009.gadā līdz 14515 darbiniekiem 2013.gadā.

Noslēgumā semināra dalībnieki uzklausīja Lietuvas un Bulgārijas ekspertu pieredzi nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai viņu valstīs, kas noteikti būs noderīga turpmākai tiesiskās vides sakārtošanai un darba metožu pilnveidei.

 

Detalizētāka informācija pieejama prezentācijās

Fotogalerija šeit un arhīvā

Pieredzes apmaiņa notiek ar ESF projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr. 1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

2014-12-01_19-38_Info VDI lapas jaunumu.jpg

Sākot ar 23.septembri, katru otro otrdienu no 10:00 līdz 14:00 Zemgales RVDI inspektori pieņems apmeklētājus Ķekavas novada sociālā dienesta telpās Ķekavā, Gaismas ielā 19 k-8

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 26.augustam.  Nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 33 nodarbinātie, no kuriem 12 ir dabīgās nāves gadījumi. Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 14 nodarbinātie. Vēl 129 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2013. gadā šajā laika periodā – 150.

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

 

122.    Sieviete, 38, iestādes nodaļas vadītāja, izkrita pa 4 stāva logu uz iekšpagalmu, kā rezultātā gāja bojā.

123.    Vīrietis, 29, lauksaimniecības strādnieks, tika piespiests ar traktoru pie angāra stūra, kā rezultātā guva smagas traumas.

124.    Vīrietis, 41, strādnieks, traumēja kāju, kad darba laikā zivju pārstrādes cehā pārvietoja ražošanas iekārtu, kas uzkrita cietušajam uz kājas.

125.    Vīrietis, 40, autovadītājs, atpūtas brīdī saļima pie automašīnas durvīm un nokrita, kā rezultātā guva smagu galvas traumu.

126.    Sieviete, 44, apdrošināšanas brokere, tika noslepkavota savā darba vietā Kandavas autoostā.

127.    Vīrietis, 64, remontatslēdznieks, traumēja kāju ar traktora detaļu, kad traktora remonta laikā tas izkustējās no vietas.

128.    Vīrietis, 40, palīgstrādnieks, guva smagas traumas, kad, veicot zāģēšanas darbus, cietušajam uzkrita koks.

129.    Vīrietis, 58, autovadītājs, mira atrodoties ārzemēs.

130.    Vīrietis, 50, dežurants, tika nāvīgi sašauts, veicot apsarga darba pienākumus veikalā.

131.    Sieviete, 51, pārdevējs, tika sašauta, veicot darba pienākumus veikalā, kā rezultātā guva smagas traumas.

132.    Vīrietis, 47, betonētājs, Dodoties pāri kanālam, kuru veido iebetonēti veidņi, pārliktajai finiera plāksnei, paslīdēja un iekrita kanālā, kā rezultātā guva smagas traumas.

133.    Vīrietis, 20, noliktavas strādnieks, apgāžoties autopacēlājam, guva smagas traumas.

134.    Vīrietis, 45, apsargs, tika atrasts miris uzņēmuma teritorijā.

135.    Vīrietis, 29, meistars mežistrādē, guva smagas traumas, kad paslīdēja un pakrita zem ripojošas automašīnas riteņa.

136.    Vīrietis, 60, autovadītājs, guva smagas kājas traumas, kad to iespieda strap kravas automašīnas riteni un betona apmali.

137.    Vīrietis, 64, elektrisko iekārtu speciālists, gāja bojā autoavārijā.

138.    Vīrietis, 24, metinātājs, guva smagas traumas, kad, pārtrūkstot stiprinājumiem, metāla konteiners uzkrita cietušajam virsū.

139.    Vīrietis, 61, atslēdznieks, tika atrasts miris.

140.    Vīrietis, 52, autovadītājs, guva kājas lūzumu, kad lietus laikā kāpa lejā no automašīnas piekabes paslīdēja un nokrita.

141.    Vīrietis, 44, dokers-mehanizators, guva smagas traumas, kad vēra vaļā vagona lūku ar lauzni un guva sitienu pa apakšžokli.

142.    Vīrietis, 34, dupinātāja operators, guva kājas lūzumu, kad, pabeidzot iekārtas tīrīšanu, kāpa no tās lejā un paslīdēja uz slapjām kāpurķēdēm.

143.    Vīrietis, 53, mira darba vietā.

144.    Vīrietis, 59, palīgstrādnieks, no rīta, aizgājis uz darbu, nomira.

145.    Vīrietis, 21, tehniskais speciālists, guva smagas traumas autoavārijā.

146.    Vīrietis, 54, autovadītājs-ekspeditors, apejot savu salūzušo kravas automašīnu, cietušais uzgāja uz šosejas brauktuves un nemanīja, ka tuvojas cita kravas automašīna, kas cietušo aizķēra un notrieca, kā rezultātā cietušais gāja bojā.

147.    Vīrietis, 41, autovadītājs-ekspeditors, guva smagas traumas ciešot autoavārijā.

148.    Vīrietis, 65, dežūrautobusa vadītājs, guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

149.    Vīrietis, 63, būvstrādnieks, guva durtu brūci kreisajā augšstilbā, kad, veicot darbu alkohola reibumā, paklupa un nokrita uz armatūras.

150.    Sieviete, 49, slaucēja, guva smagas traumas, kad, pārvietojot govi, dzīvnieks norāvās un iegrūda cietušo šahtā.

151.    Sieviete, 59, pasta operatore, ejot pa pasta nodaļas telpām pakrita, gūstot ribu un muguras skriemeļu bojājumus.

152.    Vīrietis, 53, šoferis, mira glābjot slīkstošu pusaudzi.

153.    Vīrietis, 20, metinātājs, guva smagas rokas traumas, kad darba procesā to iespieda starp divām detaļām.

154.    Sieviete, mira darba vietā.

155.    Vīrietis, 40, kokapstrādes operators, mira darba vietā.

156.    Vīrietis, 58, kokapstrādes operators, mira, kad, veicot mežistrādes darbus, ar koka resgali saņēma sitienu krūšukurvja apvidū.

157.    Vīrietis, 28, būvstrādnieks, neievērojot darba aizsardzības prasības darbam augstumā, krita no ~4,5m augstuma, kā rezultātā guva smagas traumas.

158.    Vīrietis, 44, būvstrādnieks, lauza roku, kad, izkraujot caurules no automašīnas, viena no caurulēm krita un aizķēra cietušo.

159.    Sieviete, apģērbu konstruktore, paklupa un salauza potīti.

160.    Vīrietis, 62, celtņa operators, tika atrasts miris uz celtņa platformas, iespējams, karstuma dēļ.

161.    Vīrietis, 74, nodrošinājuma daļas vadītājs, atnākot uz darbu, palika slikti, pēc kā nomira.

162.    Vīrietis, 39, kokapstrādes darbagaldu iestatītājs, dzēšot ugunsgrēku darbavietā, ugunsdzēšamajam aparātam plīsa putu padošanas caurule, kas trāpīja cietušajam pa seju, traumējot aci un apakšžokli.

163.    Vīrietis, 29, noliktavas strādnieks, guva smagas traumas, kad palīgēkas demontāžas darbos nokrita no ~2,5m augstuma.

164.    Vīrietis, 31, būvnieks, guva smagas traumas ekskavatora kausam attaisoties vaļā no izlices un krītot.

165.    Vīrietis, 51, palīgstrādnieks, guva smagu traumas krītot no pieslienamajām kāpnēm un atsitoties pret betona malu.

166.    Sieviete, 68, uzkopēja, paklupa un salauza roku.

167.    Vīrietis, 56, remonatslēdznieks, guva kājas lūzumu, kad uz tās uzkrita traktora remontam nepieciešamā detaļa.

168.    Vīrietis, 61, autovadītājs, kārtojot piekabes pārsegu, nokrita no trepēm no 1,5-2m augstuma.

169.    Vīrietis, 57, šoferis, mira ceļu satiksmes negadījumā.

170.    Vīrietis, 41, strādnieks, pēc jumta darbu veikšanas, kāpa lejā pa trepēm, no kurām krita un salauza abas kājas.

171.    Vīrietis, 50, ceļu montieris, kāpjot uz platformas zaudēja līdzsvaru, kā rezultātā krita un guva kreisās kājas traumu.

172    Vīrietis, 54, autovadītājs, krita no kāpnēm, no ~3-4m augstuma, kā rezultātā guva smagas traumas.

173.     Vīrietis, 47, būvnieks, nesot cauruli paklupa, kā rezultātā caurule uzkrita uz kreisās kājas un laužot potīti.

174.    Vīrietis, 56, kravas automašīnas vadītājs, veicot automašīnas piekabes jumta daļas aizvēršanu, izkrita no piekabes un guva smagu traumu.

175.    Vīrietis, 49, palīgstrādnieks, veicot zaļās zonas uzkopšanu, traumēja kāju palecoties.

176.    Vīrietis, 58, autovadītājs, veicot darba pienākumus ārzemēs, palika slikti, kā rezultātā tika nogādāts slimnīcā, kur mira.

177.    Vīrietis, 40, palīgstrādnieks, nesot malkas šķūnī malku, pēkšņi palika slikti, kā rezultātā krita un guva galvas traumu.

178.    Vīrietis, 55, kokzāģētavas operators, strādājot pie nomaļu pārstrādes darbgalda, no tā tika izmests nozāģētais dēlis, kas ietriecās cietušajam sejā, radot galvas sejas daļas kaulu atklātu lūzumu.

Dažādi informatīvi videomateriāli un filmas ir atzītas par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem nodarbināto informēšanai un apmācībai par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem, tāpēc Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstītajā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānā 2014.gadam” ir paredzēts organizēt konkursu Latvijas uzņēmumiem par finansiālu atbalstu darba aizsardzības filmu uzņemšanai. Konkursu rīko darba drošības un vides veselības institūts.

Konkursa rezultātā paredzēts piešķirt atbalstu 3 informatīvu filmu sagatavošanai.
Pieteikumu iesūtīšanas termiņš: 25.09.2014.

Otrdien, 1.jūlijā, valdībā apstiprinātas pilnveidotās darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus, informē Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus.

Ņemot vērā jau iepriekš veiktās izmaiņas noteikumos par apmācību darba aizsardzības jautājumos, noteikumos precizēts apmācības apjoms darba aizsardzības koordinatoriem būvniecībā. Turpmāk papildu arhitekta vai būvprakses sertifikātam, šiem koordinatoriem būs jāiegūst arī specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā 40 stundu apmērā. Šīs zināšanas sniegs padziļinātu izpratni par būvniecībā raksturīgākajiem riska faktoriem.

Saskaņā ar to, ka darba aizsardzības koordinators var būt gan fiziska, gan juridiska persona, gadījumā, ja šos pienākumus veiks juridiska persona, tai būs nepieciešams nodarbināt vismaz vienu fizisku personu, kura ir ieguvusi nepieciešamo sertifikātu un apmācību.

Vienlaikus precizētas prasības darbam zemes būvēs, nosakot skaidrāku regulējumu. Ar terminu „zemes būves" tiks saprasts jebkurš cilvēka darbības rezultātā mākslīgi radīts zemes objekts, kura grunts sienu nogruvums var apdraudēt tajā nodarbinātos (tranšejas, akas, tuneļi, caurtekas, būvbedres, u.c.).

Darbam augstumā būs jāizmanto atbilstošs darba aprīkojums un aizsargnožogojumi. Šīs prasības precizēs atbilstoši noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, strādājot augstumā

Svarīgi ir atzīmēt, ka Valsts darba inspekcija (VDI) saskārusies ar gadījumiem, kad būvobjektos izmantoto neatbilstošus drošības līdzekļus - paštaisītus, nenosakāmas stiprības un drošuma aizsargnožogojumus, kuru izmantošanas rezultātā notiek nelaimes gadījumi, kuri var būt letāli.

Saskaņā ar VDI apkopoto informāciju 2012.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā Latvijā gāja bojā 4 nodarbinātie, savukārt 2013.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā nelaimes gadījumā darbā cietuši 8 nodarbinātie, no kuriem 5 guvuši smagus veselības traucējumus. 2014.gada statistika liecina, ka dēļ zemes būvju sienu nobrukuma šogad bojā gājuši jau 3 nodarbinātie.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-