Jaunumi

Ar darbu saistīts stress

Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni puse darbinieku (51 %) Eiropā uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība viņu darbavietā, savukārt 16 % respondentu norādīja, ka tas ir pat ļoti bieži sastopams. Pētījumā arī konstatēts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība (attiecīgi 54 % un 49 %). Biežāk šādu viedokli izteica arī darbinieki 18 –54 gadu vecuma grupā (53 % respondentu salīdzinājumā ar 44 % vecuma grupā no 55 gadiem). Viedoklis par to, cik izplatīts ir ar darbu saistīts stress, atšķīrās arī pa nozarēm — tam, ka stress darbavietā ir bieži sastopama parādība, daudz biežāk piekrita veselības un aprūpes nozarē strādājošie (82 % respondentu norādīja, ka šāda parādība sastopama bieži vai ļoti bieži).

"Viedoklim, ka ar darbu saistīts stress darbavietā netiek pietiekami labi pārvaldīts, piekrīt 41 % Eiropā strādājošo, turklāt 15 % atzina, ka centieni pārvaldīt stresu it nemaz nav pietiekami,” norāda EU-OSHA direktore Krista Sedlāčeka (Christa Sedlatschek). "Viens no mūsu aģentūras galvenajiem darbības virzieniem ir psihosociālo risku, tostarp stresa novēršana darbavietās. Nākamgad sāksim drošu un veselībai nekaitīgu darbavietu kampaņu "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", ar kuru vēlamies dažāda lieluma Eiropas uzņēmumiem dažādās nozarēs nodot vēstījumu, ka ar psihosociālajiem riskiem saistītas problēmas iespējams risināt tikpat racionāli un sistemātiski kā citas ar veselību un drošību saistītas problēmas.”

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja
Latvijā Linda Matisāne norāda: „Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir viszemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā attiecībā uz to, cik labi darbavietās tiek risinātas ar stresu saistītās problēmas. Faktiski katrs otrais aptaujātais darbinieks ir norādījis, ka darba devēji neveic pasākumus, kas uzlabotu psihoemocionālo darba vidi. Tāpēc īpaši svarīga Latvijā būs nākamo divu gadu informatīvā kampaņa "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", kuras ietvaros tiks meklēti labas prakses uzņēmumi, aicinot viņus dalīties savā pieredzē.”

Kā stresa cēloni saistībā ar darbu respondenti visbiežāk norādīja nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas darbavietā (72 %), nedaudz mazāks skaits respondentu (66 %) minēja darba stundu skaitu vai slodzi. Taču gados jaunāko darbinieku vidū (vecumā no 18 līdz 34 gadiem) šie divi cēloņi tika minēti vienlīdz bieži (abus cēloņus norādīja 69 % respondentu). Jāpiebilst, ka veselības un aprūpes nozarē strādājošie vidēji daudz biežāk nekā citi respondenti kā stresa cēloni minēja darba stundu skaitu vai slodzi (77 %).     

Valstīs, kur ir augstāks valsts parāda līmenis, darbinieki kā stresa cēloni saistībā ar darbu daudz biežāk norādīja nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas darbavietā. Proti, valstīs, kur valsts parāda līmenis ir vairāk nekā 90 % no iekšzemes kopprodukta, nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas kā biežu ar darbu saistītā stresa cēloni minēja 73 % aptaujāto darbinieku salīdzinājumā ar 66 % respondentu valstīs, kur valsts parāds nepārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta[1].

Emocionālu vardarbību darbā kā bieži sastopamu stresa cēloni minēja seši no desmit strādājošajiem (59 %). Nedaudz mazāk strādājošo kā cēloni stresam minēja kolēģu un vadītāju atbalsta trūkumu (57 %), nepietiekami skaidri definētus pienākumus un atbildību (52 %), kā arī ierobežotu iespēju ietekmēt darba organizāciju (46 %).

Aktīva novecošana

Puse no aptaujātajiem (52 %) Eiropā uzskata, ka laikposmā līdz 2020. gadam viņu darbavietā pieaugs to darbinieku daļa, kuri ir vecāki par 60 gadiem. Savukārt 43 % respondentu norādīja, ka tas ir maz ticams. Šādam viedoklim biežāk piekrita darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem (59 %), vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem šis rādītājs bija nedaudz mazāks (54 %), savukārt gados jauno darbinieku vidū (18 –34 gadu vecuma grupā) šim viedoklim piekrita tikai 45 % respondentu.

Tikai katrs astotais darbinieks (12 %) ir informēts par pasākumiem, kuri tiek veikti ar mērķi sekmēt, lai gados vecākie darbinieki turpinātu darba gaitas līdz pensijas vecumam un ilgāk. Informētība ir saistīta ar darbavietas lielumu — mazākajos uzņēmumos (1–10 darbinieki) par to bija informēti 7 % respondentu, bet lielākajos (vairāk nekā 250 darbinieku) — pat 19 %. No tiem respondentiem, kuri nebija informēti par pasākumiem, to ieviešanu atbalstīja 61 %. Pozitīvu atbalstu šai politikai pauda sievietes, nepilna darba laika darbinieki, veselības un aprūpes nozares darbinieki, kā arī lielos uzņēmumos strādājošie.

Taujāti par gados vecāku cilvēku nodarbinātību, tikai divi no desmit darbiniekiem (22 %) atbildēja, ka gados vecāki darbinieki ir biežāk pakļauti nelaimes gadījumiem darbā nekā citi darbinieki. Aptuveni trīs no desmit respondentiem (28 %) atbildēja, ka gados vecāku darbinieku (vecuma grupā virs 60 gadiem) darba produktivitāte ir zemāka nekā citiem darbiniekiem. Četri no desmit respondentiem (42 %) atbildēja, ka gados vecāki darbinieki salīdzinoši vairāk cieš no stresa, kas saistīts ar darbu, tomēr vēl vairāk bija tādu, kuri domāja gluži pretēji (48 %). Seši no desmit darbiniekiem (60 %) atbildēja, ka darbinieki, kas ir vecāki par 60 gadiem, ir mazāk spējīgi pielāgoties pārmaiņām darbā nekā citi darbinieki; šādu viedokli pauda puse (49 %) no gados vecākajiem darbiniekiem vecuma grupā virs 55 gadiem.

Saites

Pilnīga informācija par ES un valstu rezultātiem
Lasiet pārskata ziņojumu angļu valodā!

Piezīmes redaktoriem

1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sniedz ieguldījumu, lai Eiropa kļūtu par drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku vietu darbam. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība izveidoja 1996. gadā, ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 27 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

Tagad jūs varat sekot mums sociālajā tīklā Twitter, apmeklēt aģentūras tīmekļa žurnālu vai abonēt mūsu ikmēneša informatīvo biļetenu OSHmail. Jūs varat arī reģistrēties, lai regulāri no EU-OSHA saņemtu jaunumus un informāciju ar RSS plūsmu starpniecību: http://osha.europa.eu

2. EU-OSHA uzdeva uzņēmumam „Ipsos MORI” izstrādāt un veikt aptauju par darba drošību un veselības aizsardzību, kuras mērķauditorija bija pilna un nepilna darba laika darbinieki, kā arī pašnodarbinātas personas. Uzņēmums „Ipsos MORI” veica aptauju 31 Eiropas valstī (27 pašreizējās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē), kopumā laikposmā no 2012. gada 23. novembra līdz 2013. gada 5. februārim iztaujājot 16 622 personas. Veikto interviju skaits bija no 200 (Lihtenšteinā) līdz 770 (Šveicē), taču vidēji katrā valstī tika veiktas 536 intervijas.

Telefoniskas intervijas tika veiktas 26 valstīs, bet klātienes intervijas — Bulgārijā, Čehijas Republikā, Maltā, Rumānijā un Slovākijā. Ja tas bija iespējams, tika veiktas visaptverošas aptaujas (Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Čehijas Republikā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Somijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā), bet citur — specializētas aptaujas.

Svērums tika noteikts pēc datu vākšanas, lai koriģētu nelielas atšķirības starp veikto interviju sadalījumu un mērķi konkrētā valstī (pēc vecuma, dzimuma un reģiona). Apkopojot rezultātus no 31 valsts, dati tika arī svērti pēc nodarbināto iedzīvotāju skaita katrā valstī, lai mazāko valstu reprezentācija rezultātos nebūtu pārāk liela, bet lielāko valstu — pārāk maza.

Preses pārstāvju jautājumi

Birgit Müller — starptautiskā prese +34 94 479 35 52 | news@osha.europa.eu

Marta Urrutia — Spānijas prese +34 94 479 57 46 | noticias@osha.europa.eu

Brenda O’Brien — sadarbības birojs Briselē +32 2 401 68 59 |obrien@osha.europa.eu

Būvniecības nozarē atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits saglabājas nemainīgi augsts (2011. gadā konstatētas 713 nereģistrēti nodarbinātas personas, bet 2012.gadā – 706). Vairākus gadus situācija darba aizsardzībā uzlabojās, jo īpaši uzņēmumos, kuri būvniecības nozarē darbojās ilgstoši. Tomēr šobrīd pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013” dati liecina, ka dubultojies ir to būvniecības uzņēmumu skaits, kuros darba devēji nav veikuši darba vides riska novērtējumu un sagatavojuši pasākumu plānu. Tāda situācijas pasliktināšanās nav nevienā citā nozarē, tādēļ arī šos jautājumus Darba inspekcija pārbaudīs pastiprināti.

2012. gadā būvniecības nozarē reģistrēti 169 nelaimes gadījumi, no kuriem – 39 smagi un 10 letāli, kas atkal būvniecību ierindo pirmajā vietā starp visām nozarēm pēc bojā gājušo darbinieku skaita. Pērn būvobjektos bojā gājuši tikpat nodarbināto, cik 2011. gadā. Letālie nelaimes gadījumi biežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, kā arī darbu nenostiprinātās tranšejās.

Lai nepieļautu darbinieku pakļaušanu tiešām veselības un dzīvības briesmām, šogad Darba inspekcija, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus būvobjektā, apturēs nedrošos darbus līdz pārkāpumu novēršanai. Pārbaudēs pastiprināti tiks kontrolēts, vai nodarbinātie darbus augstumā veic droši, sastatnes ir drošas un stabilas un ir veikti drošības pasākumi pret caurkrišanas risku. Uzmanība tiks pievērsta tam, vai tiek lietoti pretkritienu aizsardzības līdzekļi un veicot darbu tranšejās, to sienas ir nostiprinātas pret nogruvumiem. Apturēto būvdarbu fotogrāfijas par konstatētajiem pārkāpumiem tiks publicētas portālā www.building.lv.

Atgādinām, ka būvdarbu pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu. Veidlapa atrodama Darba inspekcijas mājaslapā: www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ieprieksejs-pazinojums-par-buvdarbu-uzsaksanu/

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

12.1. ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie;
12.2. ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas (viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātas darbadienas).

Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu sniegto informāciju pasūtītājs novieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri atjauno, kā to nosaka 25.02.2003. MK not.Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”.

Šo noteikumu 9., 11., 12. un 13.punktā minētos pienākumus pasūtītājs var uzdot projekta vadītājam, par to savstarpēji vienojoties (MK not. Nr. 92 13.1).

Pēdējā mēneša laikā Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

1.    Vīrietis, 30, ritošā sastāva atslēdznieks, strādājot pie lokomotīvju ratiņu uzstādīšanas, uz tehnoloģiskā sliežu ceļa tika iespiests starp ratiņiem un guva gūžas kaula slēgtu lūzumu;

2.    Vīrietis, 43, autovadītājs, tika atrasts miris komandējumā Spānijā;

3.    Vīrietis, 39, autovadītājs, Somijā, veicot darbu pie automašīnas, paslīdēja uz nenotīrīta laukuma, kā rezultātā lauza kāju.

4.    Vīrietis, 25, pārdevējs, ar iekrāvēju tika iespiests starp paleti un plauktu, gūti iekšējo orgānu bojājumi.

5.    Sievietei, 57, skolotājai, ejot paslīdēja kāja, nokrita uz kreisā sāna, lauzta gūžas locītava.

6.    Sieviete, 47, dokumentācijas grupas vadītāja, uzņēmuma rīkotā semināra laikā, izpildot uzdevumus praktisko apmācību ietvaros, lauza potīti.

7.    Vīrietis, 38, betonētājs, veica liekā betona atskaldīšanu ar āmuru, viņam kaut kas iekrita acī, darbinieks nebija lietojis viņam izsniegtās aizsargbrilles.

8.    Vīrietim, 58, autovadītājam, atnākot uz darbu, kļuva slikti ar sirdi un darba vietā nomira;

9.    Vīrietim, 42, metāla mašīnapstrādātājam, sitot ar āmuru, dzelzs skaida trāpīja acī, darbinieks nebija lietojis viņam izsniegtās aizsargbrilles.

10.  Vīrietim, 70, taksometra vadītājam, taksometrā uzbruka pasažieris, aplaupīja un sadūra ar nazi;

11.  Sieviete, 64, apkopēja, alkohola reibumā, veicot uzkopšanas darbus veikala sieviešu ģērbtuvē, pakāpās uz soliņa un nokrita, laužot kāju;

12.  Sieviete, 62, aprūpētāja, ieejot telpā, pakrita un krītot traumēja labo roku;

13.  Vīrietis, 51, kokapstrādes operators cieta, kad no daudzzāģa tika izmests atzāģis, kas trāpīja cietušajam pa vēderu, smagi traumējot iekšējos orgānus;

14.  Vīrietis, 22, celtnieks, Objektā 11.novembra krastmalā pie Prezidenta pils nokrita no ~2,5 m augstuma, gūti dažādu ķermeņu daļu slēgtos kaulu lūzumus, traumēti iekšējie orgāni.

15.  Vīrietis, 59, ēku un teritorijas uzraugs, vēris ciet garāžas durvis un, kāpjoties atpakaļ, iekritis 1,4 m dziļā remontbedrē. Kritiena rezultātā salauzis kāju;

16.  Sieviete, 41, skolotāja, ejot pa skolas teritoriju, krita un salauza kāju;

17.  Vīrietis, 72, transporta līdzekļa vadītājs, nokrita uz līdzenas, bet no sniega un ledus nenotīrītas vietas uzņēmuma teritorijā, lauzts gūžas kauls.

Darba inspekcijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gandrīz katrs ceturtais bojā gājušais darbinieks ir bijis alkohola reibumā. 2012.gadā darba vietās bojā gāja 34 cilvēki, no tiem 8 nodarbināto asinīs tika konstatēts alkohols. Maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles. Tāpat pērn smagas traumas darba vietā guva 213 darbinieki, no kuriem alkohola reibumā bija 19.

Būtiski, ka 2012.gadā alkohola reibumā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits ir divkāršojies un ir lielākais 5 gadu laikā. Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši vīrieši, visjaunākajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi.

Darba inspekcijas dati liecina, ka viens nelaimes gadījumu ietekmējošiem faktoriem ir mēness fāzes. Gandrīz puse jeb 47% letālo nelaimes gadījumu 2012.gadā notikuši pilnmēness laikā vai 2 dienu amplitūdā pirms un pēc pilnmēness. Turklāt pilnmēness laikā bojā gājušie darbinieki biežāk bija arī smagākā alkohola reibumā. Tieši pilnmēness laikā bojā gāja 6 no 8 darbiniekiem, kas bijuši alkohola reibumā.

Šogad Darba inspekcijā kopumā ir saņemti 74 pieteikumi par nelaimes gadījumos darbā cietušajiem darbiniekiem. No tiem 59 guvuši smagas traumas, bet 11 darbinieki gūto traumu rezultātā gājuši bojā. Papildus Darba inspekcija noskaidro, vai vēl 4 darba vietā bojā gājušo nāves iemesls ir saistīts ar darba vides faktoriem. Pērn šajā pašā periodā darba vietās bija cietuši 86 darbinieki, no kuriem 72 guvuši smagas traumas, bet 14 gājuši bojā.

Šodien svinot Darba svētkus, Darba inspekcija aicina darbiniekus un darba devējus ņemt vērā šos faktus, un darbā uzvesties apdomīgi gan svētkos, gan ikdienā, lai ikviens darbinieks pēc darba mājās atgrieztos vesels!

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.

Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.

Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 167 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, aprīļa vai maija mēnešos normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 167 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.

Darba likuma 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Piemēram, ja darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto vienu nedēļu laikā no š.g. 29.aprīļa līdz 5.maijam, kura laikā ir divas svētku dienas (1. un 4.maijs), tad atvaļinājums pagarinās par divām dienām (6. un 7.maiju) un viņam darbā ir jāierodas 8.maijā.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Viņķele A/S „Liepājas Metalurgs” darbiniekiem un viņu ģimenēm atgādina, ka atbilstoši Darba likumam darba tiesiskās attiecības var pārtraukt, darbinieku atlaižot darbinieku skaita samazināšanas dēļ, abpusēji darba devējam un darbiniekam vienojoties vai darbiniekam pašam uzsakot darbu.

Pirmajā gadījumā darbiniekam pienākas atlaišanas pabalsts, kas, atkarībā no darba stāža, var būt ievērojams atbalsts turpmākajos mēnešos – līdz pat četrām mēnešalgām. Savukārt gadījumos, ja uzņēmums ar darbinieku vienojas par darba attiecību pārtraukšanu uz abpusējas vienošanās pamata, atlaišanas pabalstu likums neparedz. Jebkāda kompensācija darbiniekiem par darba attiecību izbeigšanu tiks izmaksāta tikai, tad, ja tā būs īpaši pielīgta. Ministre aicina cilvēkus raudzīties, lai darba devēja piedāvātā kompensācija nebūtu mazāka par summu, ko veidotu iespējamais atlaišanas pabalsts.

Darbiniekiem nevajadzētu rakstīt atlūgumu pašiem, jo tādā gadījumā viņiem nepienākas ne atlaišanas pabalsts, ne kāda cita kompensācija. Turklāt gadījumā, ja darbinieks pēc darba attiecību pārtraukšanas vēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu, viņam to izmaksās ar divu mēnešu laika nobīdi.

Darba devēja veicināta darba attiecību izbeigšana ar vismaz 30 darbiniekiem 30 dienu laikā ir kolektīvā atlaišana. Kolektīvās atlaišanas gadījumā Darba likums paredz darba devējam pienākumu laikus uzsākt konsultācijas ar darbinieku arodbiedrību, kā arī ne vēlāk kā 45 dienas pirms tās paziņot par to Nodarbinātības valsts aģentūrai un vietējai pašvaldībai. Šo pasākumu īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu tiesisku darba attiecību izbeigšanas procesu, vienotos par atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām un ļautu valsts un pašvaldību institūcijām laicīgi plānot pasākumus atlaižamo darbinieku ātrākai atgriešanai darba tirgū un viņu sociālajai aizsardzībai.

Šodien uz A/S „Liepājas Metalurgs” dodas Liepājas nodaļas Valsts darba inspekcija, lai pārliecinātos par situāciju uz vietas, bet pirmdien, 29. aprīlī pie darbiniekiem dosies VDI vadītājs Renārs Lūsis, lai klātienē konsultētu un pārliecinātos par darbinieku informētību par savām tiesībām.

Tāpat A/S „Liepājas Metalurgs” darbiniekus aicina izmantot Valsts darba inspekcijas konsultatīvos tālruņus 67 186 523, 67 186 522 vai doties uz konsultācijām klātienē VDI Liepājas nodaļā, Kuršu laukumā 7.

Papildu informācija:

Marta Krivade

labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

+371 26486312

marta.krivade@lm.gov.lv

Vienlaikus LM atgādina, ka pērn valdība pieņēma lēmumu 2013.gadā pārcelt divas darba dienas decembrī - pirmdienu, 23.decembri, pārcelt uz sestdienu, 14.decembri, bet pirmdienu, 30.decembri, - uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

Pārceļot šīs darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, no kuras darba diena būs pārcelta. Ģimenēm tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Iepriekšminēto paredz 2012.gada 25.aprīlī valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr.195 Par darba dienu pārcelšanu 2013.gadā.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas ir starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Pēdējo divu nedēļu laikā Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

1.    Vīrietis, 41, eļļas ražošanas iekārtu operators-montētājs, darba vietā neskaidros apstākļos iešāva acī kniedi;

2.    Vīrietim, 39, kravas automobiļa vadītājam, pievelkot kravas automašīnai riteņa uzgriezni, paslīdēja kāja uz degvielas uzpildes stacijā piepresētā sniega, tāpēc nodarbinātais guva smagu kājas traumu;

3.    Sieviete, 41, ķīmisko vielu žāvēšanas operatore guva plašus apdegumus, jo, apkalpojot porofora maisīšanas iekārtu, notika ķīmiskās vielas aizdegšanās;

4.    Vīrietis, 61, būvstrādnieks, veica graudu glabātuves tvertnes montāžu aptuveni 9 m augstumā. Viens no  sastatņu dēļiem ielūza, nodarbinātais nokrita no 9 m augstuma. No gūtajām traumām nodarbinātais nomira nogadījuma vietā;

5.    Vīrietim, 48, elektrometinātājam, stabu konstrukciju iekraušanas laikā uz kājas uzbrauca ar autoiekrāvēju, tā rezultātā cietušais guva smagu kājas lūzumu;

6.    Vīrietis, 43, sargs, tika atrasts sašauts autostāvvietas sarga telpā, slimnīcā nodarbinātais nomira;

7.    Sieviete, 55, pastniece, iznēsājot pastu savā apkalpes zonā, nokrita un salauza kāju.

Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus.

LM uzsver, ka 6 mēneši jeb pusgads ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta.

To paredz otrdien, 26.martā, valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par ES struktūrfondu darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitāti „Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”.

Aktuālā informācija par ES struktūrfondiem labklājības nozarē pieejama mājas lapā http://sf.lm.gov.lv.  

Atgādinām, ka subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie „nelabvēlīgākā situācijā esošie” bezdarbnieki, kā arī bezdarbnieki ar invaliditāti.

„Nelabvēlīgākā situācijā esošie” bezdarbnieki ir cilvēki, kuri ilgstoši nevar atrast darbu, nav ieguvuši vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, ir vecāki par 50 gadiem, kuri vieni paši rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamiem.

Šiem cilvēkiem ir tiesības piedalīties subsidētās nodarbinātības pasākumos pie darba devēja, kuros viņi var apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv