Piektdiena, 2015. gada 3. jūlijs
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

kas.jpg 

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Labklājības ministrija (LM), pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, rosina noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku.

 

Pašlaik Latvijā nav spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c.

Paredzēts, ka darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Darba devēju pienākums būs veikt elektromagnētiskā lauka iedarbības noteikšanu un radītā riska novērtēšanu, veikt pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem, kas ir pakļauti elektromagnētiskā lauka starojumam, obligātās veselības pārbaudes, lai pēc iespējas agrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka izraisītus veselības traucējumus. Papildus plānots noteikt darba devēja rīcību īpašā riska grupā esošo nodarbināto - pusaudžu, grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā, nodarbināto, kuru ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce (piemēram, elektrokardiostimulators) vai nodarbināto, kuri lieto uz ķermeņa nēsājamas medicīnas ierīces (piemēram, insulīna sūkņus) veselības aizsardzībai.

 

Plānots, ka darba aizsardzības prasības neattieksies uz:

1) nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību ar ilgstošu ietekmi un saskari ar vadiem zem sprieguma;

2) nodarbināto aizsardzību, ja elektromagnētisko lauku iedarbība ir saistīta ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas iekārtu uzstādīšanu, testēšanu, izstrādi, apkopi vai pētniecību, saistītu ar pacientu veselības izmeklējumiem (pie noteiktiem nosacījumiem);

3) nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību, kas strādā Nacionālo bruņoto spēku militārajos objektos vai ir iesaistīti militārās darbībās (pie noteiktiem nosacījumiem).

 

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, kas ceturtdien, 18.jūnijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka iepriekšminētās prasības stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

 

Atgādinām, ka 2004.gada 29.aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu 2004/40/EK, kuras prasības Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāpārņem līdz 2008.gada 30.aprīlim. Direktīvas 2004/40/EK pārņemšanai tika izdoti Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumi Nr.745 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē".

 

Ieinteresētās personas, jo īpaši medicīnas darbinieki, pauda nopietnas bažas par minētās direktīvas īstenošanas ietekmi uz tādu medicīnas procedūru izmantošanu, kuru pamatā ir medicīnas attēlveidošana. Izskanēja arī bažas par direktīvas ietekmi uz dažām tautsaimniecības nozarēm. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija nolēma pilnīgi pārskatīt dažus Direktīvas 2004/40/EK noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītu ekspertu iegūto jauno zinātnisko informāciju.

 

2013.gada 29.jūnijā tika atcelta Direktīva 2004/40/EK un stājās spēkā jauna Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/35/ES, kas nosaka tehniska rakstura grozījumus pielikumos, lai atspoguļotu tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus atzinumus par elektromagnētisko lauku radīto apdraudējumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr.745 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē" atcelšanu” tika atcelti kā nemaz spēkā nestājušies.

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. 

„Šis likums ir sen gaidīts no nevalsts organizāciju puses, un valstī beidzot būs skaidrs un nepārprotams normatīvais regulējums brīvprātīgā darba veicējiem. Darbs pie šī likuma gan bija ilgs un sarežģīts, rūpējoties par to, lai pēc iespējas ņemtu vērā visu ieinteresēto pušu intereses. Tāpat svarīgi, lai likuma normas būtu viegli saprotamas un izpildāmas, neradot brīvprātīgā darba organizētājiem lielāku birokrātisko slogu, nekā tas bija pirms likuma pieņemšanas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. 

Brīvprātīgais darbs tiek definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. 

Likums noteic, ka brīvprātīgajam darbam nav pelņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. 

Brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. 

Brīvprātīgo darbu drīkstēs veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. 

Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām. 

Atsevišķos gadījumos būs jānoslēdz rakstveida līgums, piemēram, ja to pieprasa viena no pusēm vai arī, ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu. Tāpat līgums nepieciešams, ja brīvprātīgajā darbā tiek iesaistītas nepilngadīgas personas. 

Likums paredz veidot brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmu, lai attīstītu brīvprātīgā darba iespējas, nodrošinātu un koordinētu informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem, kā arī nodrošināt personas pieteikšanos brīvprātīgajam darbam. 

Likums definē gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan veicēja tiesības un pienākumus. 

Brīvprātīgā darba likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. 

Latvijā saglabājas augsts letālo un smago nelaimes gadījumu skaits, un turpina pieaugt kopējais nelaimes gadījumu skaits informē Valsts darba inspekcija, atklājot informatīvo izstādi par darba aizsardzību, kura norisinās Rīgas Centrālajā stacijā Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros no 9. līdz 18. jūnijam.Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto operatīvo informācijukopš 2015.gada 1.janvāra kopā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums, no tiem 67 gadījumos darbinieki guvuši smagas traumas darba vietās. Šogad darba vietā miruši jau 43 darbinieki, tiesa lielākā daļa šo gadījumi iespējams nebūs saistīti ar darba vides riska faktoru ietekmi un tiks klasificēti kā „dabīgās” nāves.

Par „dabīgo” nāvi tiek klasificēti gadījumi, kad darbinieks ir miris darba vietā vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Šādu gadījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis (2013.gadā – 32, 2014.gadā – 42, bet 2015.gada piecos mēnešos pēc operatīvās informācijas - jau 29 „dabīgās” nāves).

 

“Katrs trešais darbinieks Latvijā uzskata, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle. Savukārt, izvērtējot savu darba vidi, četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem min, ka tajā pat laikā ir pieaugusi arī darba intensitāte. Līdz ar to ceturtajai daļai Latvijas darbinieku ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan darba devējiem, gan darbiniekiem sekot līdzi savai darba videi un nākt ar ierosinājumiem tās uzlabošanai,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības vadītāja Dace Helmane.

 

“Aptuveni četros no pieciem letālajos nelaimes gadījumos bojā iet darbinieki, kuru darba stāžs ir 3 gadi vai mazāks. Tas nozīmē, ka daba devēji nepievērš pietiekamu lielu vērību darbinieku apmācībai un darba aizsardzības jautājumiem pieiet ļoti formāli. Lai uzlabotu esošo situāciju, savu attieksmi ir jāmaina gan darba devējiem, gan darbiniekiem,” secina Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, komentējot jaunākos datus par nelaimes gadījumu skaitu darba vietās.

 

Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus, Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb 3,2% nodarbināto katru gadu cieš dažādos nelaimes gadījumos. Ja nodarbinātie ir izglītoti darba aizsardzībā un uzņēmuma vadība ir radījusi viņiem labus apstākļus, darba efektivitāte ir augstāka, turklāt risks gūt traumas, samazinās. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem Latvija letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienībā dalīja trešo, ceturto vietu.

 

Lai gan Latvijā ir jomas, kurās situācija ir laba, tādās nozarēs kā, piemēram, būvniecība un mežsaimniecība, darba aizsardzība dažkārt ir teju vai viduslaiku līmenī. Kopējā situācija valstī nav precīzi apzināta, bet, ņemot vērā informāciju par darba vides stāvokli un smago nelaimes gadījumu skaitu, tā varētu būt dramatiskāka un pat sasniegt tādu zaudējumu līmeni, kāds aprēķināts Austrālijā – 4,8% iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 1,11 miljardi eiro,” norādaRSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

 

Lai pievērstu lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību darba drošībai, šogad Atbildīga biznesa nedēļas fokuss ir darba vides jautājumi.

 

Atbildīga biznesa nedēļu organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās ietvaros laikā no 8. līdz 14. jūnijam norisinās dažādu pasākumu cikls: informatīva izstāde Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, konference "Atbildīgu ideju tirgus", paneļdiskusija par politikas plānošanu Latvijā, kā arī Ilgtspējas indeksa apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti ilgtspējīgākie uzņēmumi Latvijā. Izpratni par atbildīgu biznesu palīdz veicināt Swedbank un Latvijas dzelzceļš, sadarbībā ar CSDD.

 

 

Ženēva, 2015. gada 10.jūnijs. – Ženēvā, līdz ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotās konferences 104.sesiju, notika neformālā darba un sociālo lietu ministru sanāksme. Šajā sanāksmē, kuru kopīgi rīkoja Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un SDO, klātesošie ministri vienojās, ka nacionālajā un starptautiskajā līmenī ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību darba apstākļu uzlabošanai mazos un mikrouzņēmumos.

 

Labklājības ministrs Uldis Augulis kā neformālās ministru sanāksmes vadītājs atzinīgi novērtēja Francijas, Gruzijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Filipīnu, Tunisijas, Turcijas, Amerikas Savienoto Valstu, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāres Mariannas Tīsenas (Marianne Thysen) pozitīvo ieguldījumu šajā diskusijā. U.Augulis uzsvēra, ka nodarbināto drošības un veselības standartu ietekmes paplašināšana mazos un mikrouzņēmumos ir „viena no Latvijas prezidentūras darba prioritātēm. Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts ministru un ekspertu līmenī uzsver piemērošanos jauniem izaicinājumiem darba vidē, tajā skaitā praktisku veselības un drošības standartu ieviešanu mazos un mikrouzņēmumos, jauniem riska faktoriem, arodslimībām un darbaspēka novecošanos.”

 

Pateicoties Latvijas prezidentūrai par tās iesaistīšanos, SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders (Guy Ryder) uzsvēra sanāksmes tēmas dramatisko pusi, sakot, ka „to varētu saukt par „kluso traģēdiju”. Mēs zinām, ka vairāk nekā 2 miljoni strādājošie katru gadu mirst no darba traumām un arodslimībām. Vairāk nekā 313 miljoni strādājošo katru gadu cieš no darba traumām, 860 tūkst. cilvēki ikdienu tiek ievainoti darbā. Turklāt, neskatoties uz cilvēcisko traģēdiju, ko atspoguļo katra nāve, ievainojumi un slimības, tās ir arī izmaksas – saskaņā ar aprēķiniem, tie ir aptuveni 4% no pasaules iekšzemes kopprodukta.”

 

Mazie un mikrouzņēmumi pārstāv pasaulē lielāko daļu uzņēmējdarbības un nodarbina ļoti lielu daļu no pasaules darbaspēka. OECD valstīs šie uzņēmumi pārstāv vairāk nekā 95% no visām firmām, tādējādi veidojot aptuveni 46% no visas nodarbinātības. ES valstīs legāli reģistrētie mazie un mikrouzņēmumi veido aptuveni 50% no kopējās nodarbinātības – tomēr vienlaikus tiem bieži pietrūkst strukturētas pieejas darba drošības un veselības aizsardzības vadībai. Tieši pieejamu ieteikumu un ekspertīzes trūkums, tāpat kā zema izpratne par riskiem un pienākumiem, ir galvenie faktori nepietiekamu darba drošības un veselības aizsardzības prasību ieviešanai mazos un mikrouzņēmumos. Turklāt aizvien pieaugošā pagaidu līgumu izmantošana, fiktīvā pašnodarbinātība un vienošanās līguma ietvaros ar vairākām pusēm, piemēram, apakšuzņēmumiem, aizsardzībai no fiziskiem un psihosociāliem riskiem pievieno jaunus izaicinājumus.

 

Iepriekšminēto iemeslu dēļ, strādājošo riski mazos un mikrouzņēmumos ir daudz augstāki salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem: mazos un mikrouzņēmumos nāvējošo nelaimes gadījumu līmenis ir gandrīz divreiz lielāks nekā lielos uzņēmumos. Mazāki uzņēmumi arī mazāk pakļaujas nacionālo un starptautisko tiesību aktu prasībām.

 

Kamēr „SDO un ES nacionālajā un starptautiskajā līmenī īsteno tādas augsti novērtētas darba vides uzlabošanas aktivitātes un projektus, kā SDO Darbības plāns 2010-2016 un ES jaunais stratēģiskais ietvars veselībai un drošībai darbā 2014-2020”, Augulis uzsver, „lai sasniegtu mazo un mikrouzņēmumu specifisko mērķa grupu un informētu viņus par darba aizsardzības būtisko nozīmi, svarīga ir mūsdienīgu un inovatīvu pasākumu īstenošana, iekļaujot jaunākās tehnoloģijas un komunikācijas līdzekļus”.

 

Neformālās ministru sanāksmes laikā klātesošie vienojās, ka galvenais izaicinājums joprojām paliek darba drošības un veselības aizsardzības vajadzību un resursu piedāvājuma efektīva saskaņošana. Tādēļ vienotāka un koncentrētāka rīcība nepieciešama nacionālā un starptautiskā līmenī. Labās prakses piemēriem, kas parādījušies pēdējos gados, ir jābūt piemērotiem, uz darbību orientētiem un ar zemām izmaksām, kombinējot veselību un drošību ar citiem vadības mērķiem. Tas pieprasa tiesību aktu vienkāršošanu, kur tas ir nepieciešams, kā arī atbalsta un padomu sniegšanu maziem un mikrouzņēmumiem, lai radoši un koncentrēti veicinātu risku novērtēšanu.

 

Uzsverot mazo un mikrouzņēmumu lomu daudzu valstu ekonomiskās un īpašos izaicinājumus, ar kuriem mazie un mikrouzņēmumi sastopas, ieviešot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, G.Raiders secināja, lai „sekmētu to ieviešanu, ir būtiski profilakses kultūru ieaudzināt sabiedrībā un stiprināt nacionālo institucionālo politiku, sistēmas un programmas, tajā skaitā stingru darba tiesību administrāciju un īstenošanu, nodrošinot prasību efektīvu ievērošanu.”

 

 

 

Mediju kontaktiem:

Liene Užule

labklājības ministra biroja vadītāja

T. 67021665, 26519920

Liene.Uzule@lm.gov.lv

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

Siguldas birojā apmeklētāju pieņemšana nenotiks 15.06.2015., 18.06.2015., 06.07.2015.šajā periodā aicinām zvanīt pa Valsts darba inspekcijas konsultatīvajiem tālruņiem:67186522,67186523 (no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.00 līdz 17.00; piektdienās no plkst. 8.00 līdz 14.30).Konsultācijas klātienē Rīgā, Kr. Valdemāra 38k-1, 1.stāvā, 114.kab, rindas kārtībā

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka pirmdienu, 22.jūniju, pārcels uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

 

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

 

Iepriekšminēto paredz 2014.gada 26.maijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr.245 Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā.

 

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Atgādinām, ka Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.

 

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Rīga, 2015.gada 25.maijs. – Labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 26.maijā, atklās Vecāko darba inspektoru komitejas sanāksmi, kuras laikā norisināsies tematiskā diena “Efektīva darba inspekciju darbība: kontrole pret padomu došanu” un 68.plenārsesija, kas pievērsīsies būtiskiem darba vides uzraudzības jautājumiem.

Pasākumā, kuru sadarbībā ar Eiropas Komisiju rīko Valsts darba inspekcija, diskutēs par dažādām darba vides uzraudzības un kontroles institūciju darba metodēm, lai panāktu drošas un veselīgas darba vides izveidi un uzturēšanu. Diskusijas laikā tiks analizētas darba inspekciju iespējas sniegt padomus gan darba devējiem, gan darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izvēlēties piemērotākās sankcijas, lai panāktu, ka darba devēji ievēro konkrētajā valstī noteiktās darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

 

Vecāko darba inspektoru komiteja ir izveidota ar Eiropas Komisijas lēmumu, lai apzinātu, analizētu un risinātu praktiskās problēmas, kas saistītas ar tiesību aktu prasību ieviešanu darba drošības un veselības aizsardzības jomā darbavietās. Vecāko darba inspektoru komitejas sanāksmes laikā notiekošā tematiskā diena ir regulārs pasākums, kurā darba inspekciju vadītāji diskutē par prezidējošās valsts izvēlēto un Eiropas Komisijas apstiprināto aktualitāti darba inspekciju darbā.

 

Pasākumā piedalīsies Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu darba inspekciju vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un citu starptautisko organizāciju pārstāvji.

 

Pasākums tiek rīkots Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015). Tas notiks Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3.

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

Ar 2015.gada 11.maiju Valsts darba inspekcija jau devīto gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības nozares uzņēmumos. Šajā nozarē nodarbinātie pārsvarā veic tādus bīstamus darbus kā darbs augstumā, piemēram, uz sastatnēm vai jumtiem u.c. Ne mazāk bīstami ir darbi, kurus nodarbinātie veic tranšejās, jo pastāv negaidīts nenostiprinātu sānu malu nogrūšanas risks.

2014.gadā pieci nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās un darbus augstumā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju drošai nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem.

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem izdos rīkojumus pārkāpumu novēršanai. Ja tiks konstatēti tādi pārkāpumi, kuri būtiski apdraudēs nodarbināto drošību un veselību, kā arī nodarbināšana bez rakstveida darba līguma, Darba inspekcijas amatpersonas izdos brīdinājumus vai rīkojumus par darbu vai objektu darbības apturēšanu. Par konstatētajiem pārkāpumiem darba devējiem tiks piemēroti administratīvie naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Par darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem darba devējiem paredzēts administratīvais sods, sākot no brīdinājuma līdz pat 14 000 euro lielam naudas sodam. Pieredze rāda, ka objekta vai tā daļas, kā arī iekārtu darbības apturēšana ir efektīvākais un iedarbīgākais līdzeklis, lai panāktu, ka tiek ievērotas drošības prasības.

Darba inspekcija atgādina, ka pirms būvdarbu uzsākšanas Darba inspekcijai jānosūta iepriekšējs paziņojums par būvdarbu veikšanu, kā to nosaka Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”.

Interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli” iespējams atlasīt specifiskus informatīvos materiālus būvniecības nozarei. Atbildes uz saviem jautājumiem par darba aizsardzību varat atrast arī būvniecības nozares prakses standartā

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 8.maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 9 nodarbinātie un vēl 18 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 51 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 76).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, 44, metāla griezējs cieta, kad, izkraujot metāla sagatavju paku, tā noslīdēja un smagi traumēja darbinieka kāju;.

·         Vīrietis, 31, strādnieks, veicot materiālu izkraušanu no pacēlēja, nokrita no augstuma un no gūtajām traumām gāja bojā;

·         Vīrietis, 54, autovadītājs, paslīdēja, nokrita un guva smagu kājas lūzumu;

·         Vīrietis, 51, lokmetinātājs, uzņēmuma teritorijā tika atrast miris;

·         Sieviete, 63, apkopēja, iznesot miskasti, nokrita un smagi traumēja plecu;

·         Vīrietim, 47, autovadītājam, palika slikti pie stūres, viņš nobrauca no ceļa, automašīna ieslīdēja grāvī, kā rezultātā autovadītājs gāja bojā;

·         Vīrietis, 54, galdnieks, strādājot pie formatzāģa, nelietoja palīgierīci detaļu stumšanai, bet stūma ar roku, kā rezultātā nozāģēja 3 pirkstus;

·         Vīrietis, 33, mehāniķis, tika atrasts miris darba vietā;

·         Sieviete, 55, speciālais pedagogs, vadot sporta nodarbību, smagi lauza roku, jo uzkrita uz tās;

·         Vīrietis, 52, katlu mājas operators, veicot uzkopšanas darbus, atmuguriski krita un pret sienu sasita galvu, tika konstatēta smadzeņu kontūzija;

·         Vīrietis, 44, atslēdznieks, pēc darba maiņas nomira darba vietā;

·         Sieviete, 58, priekšsēdētāja vietniece, lauza gūžu, jo paklupa, pārvietojoties pa gaiteni;

·         Vīrietis, 44, kravas automobiļa vadītājs, nomira darba vietā un darba laikā;

·         Sieviete, 43, apkopēja, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 29, elektromontieris, guva smagas traumas - veicot gaisvada kabeļa montāžas darbus, balsts, uz kura atradās darbinieks, sāka gāzties un darbinieks krita;

·         Vīrietis, 65, noliktavas pārzinis, nomira darba vietā;

·         Sieviete, 46, ceha strādniece, veicot darbu pie palešu izgatavošanas līnijas iekārtas, pietuvināja roku iekārtas kustīgai daļai un tā tika ievilkta mehānismā, kā rezultātā tika amputēts rokas pirksts;

·         Vīrietis, 51, atslēdznieks, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 54, vilcēja operators/ šoferis, apgāžoties automašīnas piekabei uz sāniem, guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 38, programvadības kokapstrādes darbgalda operators, nokrita no kāpnēm un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 57, būvstrādnieks, nomira darba vietā;

·         Sieviete, 64, virtuves darbiniece, krītot traumēja kāju, jo pakāpās uz kustīga bāra krēsla;

·         Vīrietis, 57, sanitārtehniķis, pārvietojoties atmuguriski, paslīdēja un krītot roka aizķērās aiz caurules, kā rezultātā guva pleca locītavas traumu;

·         Vīrietis, 56, autovadītājs – ekspeditors, nomira darba vietā;

·         Sieviete, 68, kapsētas pārzinis, pakrita un guva smagu potītes traumu;

·         Vīrietis, 25, strādnieks, veicot darba pienākumus ēkas 2.stāvā, pa nenosegtu atvērumu grīdā, nokrita uz 1.stāvu, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietis, 55, mežstrādnieks, cieta, jo viņam uzkrita zaram, vēlāk darbinieks no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 54, skolotājs, cieta, kad, nesot koka plāksni, aiz galda kājas aizķērās darbinieka kāja, kā rezultātā darbinieks guva kājas pirksta lūzumu;

·         Vīrietis, 46, atslēdznieks cieta, kad, pārtrūkstot stropei, darbiniekam uz kājas uzkrita metāla detaļas, tika gūti smagi miesas bojājumi;

·         Vīrietis, 48, remontstrādnieks, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 59, darbu vadītājs, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 25, palīgstrādnieks cieta, kad ēvelēšanas cehā, veicot starpliku sakārtošanas darbus uz starpliku šķirošanas līnijas etažeres, nokrita un guva smagus veselības traucējumus;

·         Vīrietis, 48, automašīnas vadītājs, gāja bojā, veicot darbu meža cirsmā, jo viņam uzkrita virsū koks; vīrietis strādāja bez darba līguma;

Rīga, 2015.gada 28.aprīlis. – Darba aizsardzības jautājumiem veltītajā konferencē, Starptautiskajā darba aizsardzības dienā, pieminot darba vidē bojā gājušos un saslimušos darbiniekus, uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk uzlabot darba apstākļus un zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem.

Latvijas prezidentūras programmā darba aizsardzība ir viena no prioritātēm. Nereti valda uzskats, ka vārdu savienojums darba aizsardzība asociējas ar grūti izprotamām normatīvām prasībām un formālu pienākumu izpildi. Tomēr droša darba vide ir viens no priekšnoteikumiem darbinieku produktivitātei un veselības saglabāšanai. Tāpēc jāturpina aktīvi īstenot mūsdienīgus un inovatīvus pasākumus, lai darba aizsardzības prasības pasniegtu vienkārši, saprotami un aizraujoši, ņemot vērā dažādu mērķa grupu intereses. Vienlaikus jāsekmē jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas līdzekļu sniegto iespēju izmantošana, kas veicinās gan darba devēju, gan nodarbināto motivāciju iesaistīties drošas darba vides veidošanā. Tāpat nozīmīga ir labās prakses apmaiņa gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa ekspertu vidū,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

 

Konferencē diskutēja par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Papildus Eiropas informatīvās kampaņas “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” ietvaros uzņēmumiem pasniedza arī Eiropas līmeņa labās prakses balvas. Vairāk par kampaņu: https://www.healthy-workplaces.eu/en.

 

Konferences dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā (plašāka informācija par pētījumu - https://osha.europa.eu/en/esener-enterprise-survey). Vienlaikus klātesošie runāja par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos.

 

Paralēli diskusijām klātesošie varēja iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. integrējot šos jautājumus izglītības programmās. Kā Latvijas interneta vidē bāzēti rīki tika prezentēti šādi piemēri:

§  Lauku atbalsta dienesta izstrādātais rīks „Sajūtu gids” – www.sajutugids.com;

§  risku spēle „Atpazīsti bīstamību” - http://stradavesels.lv/atpazisti-bistamibu/;

§  nelaimes gadījumu darbā izmaksu kalkulators - http://stradavesels.lv/kalkulators/;

§  Valsts izglītības un satura centra spēle „Vesels un drošs” - http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesels_un_dross/index.html.

Konferences otrajā dienā galvenokārt runāja par efektīvu nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, tostarp jauniem informācijas nodošanas veidiem, sociālo mediju un video izmantošanu. Latvija dalījās pieredzē par sociālo tīklu izmantošanu un iepazīstināja ar videofilmām, kas uzņemtas Latvijā par darba aizsardzības jautājumiem. Videofilmas pieejamas Valsts darba inspekcijas Youtube kanālā: https://www.youtube.com/channel/UCzRa-CoVs4qDtikJ43PILdA.

 

Konferencē piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, ES institūciju, starptautisko organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvji. Dalībnieku vidū bija gan darba devēju, gan darbinieku, gan valdību pārstāvji no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

 

Konference No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai – darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā no 27.līdz 28.aprīlim organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015).

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-