Ceturtdiena, 2017. gada 21. septembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Darba laiks

Vai neattaisnoti  darba kavējumi tiek ieskaitīti pārbaudes laikā?

Slēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt darbiniekam pārbaudi, lai pārliecinātos, vai viņš ir piemērots nolīgtajam darbam. Pārbaudes termiņš nosakāms ne ilgāk par trīs mēnešiem, neieskaitot pārbaudes laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Savukārt darbinieka neattaisnotas prombūtnes laiks tiek ieskaitīts pārbaudes termiņa laikā.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Manā darba līgumā punktā par darba laiku noteikts, ka “darbiniekam noteikts summētais darba laiks”. Sakiet lūdzu vai darba devējs ir noteicis manu darba laiku atbilstoši likumam?

Darba likuma (turpmāk – DL) 40.panta otrās daļas 7.punktā noteikts, ka darba līgumā jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. VDI norāda, ka DL 52.pants nosaka, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Tādējādi DL ir paredzēts darba devēja pienākums noteikt konkrētu darba laiku. Savukārt no DL 31.nodaļas, kas regulē darba laika vispārīgos noteikumus, izriet, ka darba tiesiskās attiecības paredzēts nodibināt, nosakot vai nu normālu, vai nepilnu darba laiku. VDI norāda, ka summētais darba laiks nav uzskatāms par patstāvīgu darba laika veidu, bet gan tas ir darba laika organizācijas veids, kas nozīmē to, ka darba devējs darbinieku var nodarbināt ar atšķirīgu darba dienas vai nedēļas ilgumu.

 

Darba devējam ir jānosaka darbiniekam garantētais darba laiks, t.i., vai nu normālais, vai arī nepilnais darba laiks, norādot konkrētu stundu skaitu dienā vai nedēļā, ar ko darbinieks var rēķināties, jo DL nepilnajam darba laikam nenosaka noteiktu stundu skaitu dienā vai nedēļā, kā tas ir noteikts normālajam darba laikam.

 

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

 

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.342 „Par darbadienas pārcelšanu 2017.gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, darbadiena no piektdienas, 2017.gada 5.maija, ir pārcelta uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Rīkojumā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, pārcelt darbadienu no piektdienas, 2017.gada 5.maija, uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu, un saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

 

Noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu ir attiecināms uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu neattiecas. Savukārt darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija, 2017.gada 13.maijā darbadienu par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu normālais mēneša darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu, maijā ir 166 stundas.

Darba inspekcija vērš uzmanību, ka, īstenojot darba dienas pārcelšanu, darba devējam jāievēro princips, ka konkrētā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi pret darbinieku darba devējam būtu jāpilda, ja minētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Darba inspekcija vērš uzmanību uz atsevišķiem gadījumiem, kā 2017.gadā pārceltā darbadiena ietekmē ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma naudas aprēķināšanu, darbnespējas periodu u.tml.

 Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 24.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam, darbiniekam nebūs jāstrādā 2017.gada 13.maijā. Ņemot vērā Darba likuma 75.panta astoto daļu, darbiniekam var neaprēķināt atvaļinājuma naudu par 2017.gada 5. maiju, taču šādā gadījumā atvaļinājuma nauda ir jāsaņem par 2017.gada 13.maiju.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija viena kalendāra nedēļa, darbiniekam 2017.gada 13.maijā nav jāveic darba pienākumi. Turklāt, atvaļinājums pagarinās par vienu svētku dienu, proti, 2017.gada 14.maiju (Mātes diena) un uz darbu darbiniekam jānāk 2017.gada 16.maijā. Bet, ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.maijam, darbiniekam uz darbu jānāk 2017.gada 13.maijā.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 21.maijam, darbiniekam, kuram noteikta piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 11 darba dienām, jo Ministru kabineta rīkojums par darba dienas pārcelšanu neierobežo darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un saņemt atvaļinājuma naudu Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja ikgadējais atvaļinājums piešķirts, piemēram, no 2017.gada 3.aprīļa uz četrām kalendāra nedēļām, jāņem vērā, ka atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, kuras ikgadējā atvaļinājumā netiek skaitītas. Ņemot vērā, ka 2017.gada aprīlī ir trīs svētku dienas (14.aprīlis – Lielā Piektdiena, 16.aprīlis – Pirmās Lieldienas, 17. aprīlis – Otrās Lieldienas), atvaļinājuma pēdējā diena ir 2017.gada 5.maijs. Minētais apstāklis nozīmē, ka darbiniekam nebūs jāstrādā arī 2017.gada 13.maijā. Minētajā periodā darba devējam jāapmaksā 21 atvaļinājuma diena.

 

Uzņēmumā vasaras brīvlaikā piecas dienas nedēļā un septiņas stundas dienā strādā nepilngadīgais, kuram ir 16 gadu. Vai viņam ir jāsaīsina darba dienas ilgums pirms svētku dienas, piemēram, 23.jūnija?

Darba likuma 135.pants, kas nosaka, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks, attiecināms uz darbiniekiem, kas nodarbināti normālo darba laiku. Ņemot vērā, ka nepilngadīgu personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem normālais darba laiks saskaņā ar Darba likuma 132.panta trešo daļu ir septiņas stundas dienā vai 35 stundas nedēļā, nepilngadīgajam, kuram ir 16 gadu, darba dienas ilgums pirms Līgo dienas saīsināms vismaz par vienu stundu.

Ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, lūgums sazināties ar mūsu konsultatīvo centru pa tālr. 67186522, 67186523, vai rakstīt uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv

Seko līdzi mūsu aktualitātēm arī sociālajos tīklos – Facebook: Valsts darba inspekcija, Twitter: @darbainspekcija @darbaizsardziba.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-